Populārie pārgājieni gar jūru - kas jāzina, pirms dodies grūtajā, tomēr ļoti skaistajā ceļā
“Pārgājiens gar jūru ir grūts, bet arī ļoti skaists. To nemaz nevar otram tā izstāstīt, tas noteikti ir jāpiedzīvo,” saka Gundega, kura desmit gados nogājusi teju vai visu Latvijas jūras robežu, trūkst tikai posma no Bernātiem līdz Lietuvai.
Viņa piekrasti pievārējusi kopā ar draugu pulciņu, kurš pa šiem gadiem krietni mainījies. “Kur tad citur var tā iet trīs dienas pēc kārtas – gar šosejas malu vai brist pa mežu? Ir vasara, karsts, gribas nopeldēties un sauļoties,” Gundega saka.
Liels pārsteigums ir mūsu krasta līnijas dažādība – Kurzemes stāvkrasti, niedrāju pilnās pludmales Rojā un Ainažos, lēkāšana no akmens uz akmeni Kaltenē, cilvēku pilnais liedags Jūrmalā, kas mijas ar kilometriem tukšām pludmalēm citviet. Gundega gan atzīst, ka pārgājieni gar jūru ir krietni romantizēti. “Pirmie pieci kilometri, protams, šķiet pasakaini – tu ej, jūra šalc, un putni lido virs galvas. Taču pēc 15 kilometriem parādās tulznas, saule cepina, pleci sāk sūrstēt no smagās somas.” Lai pārgājiens sagādātu prieku, vērts rūpīgi apdomāt, ko ņemt līdzi, izvēlēties piemērotus apavus, kā arī rūpīgi izpētīt maršrutu.
Lietot, mīlēt, izmest
Gājienā jābūt ērtiem un ienēsātiem apaviem. Noder kvalitatīvas sandales ar cietu zoli, kuras ir vieglas, ūdensizturīgas un ātri žūst. Taču Vidzemes akmeņainajā posmā noderēs slēgti apavi un nūjas. “Soma jākrāmē pēc principa – lietot, mīlēt vai izmest,” saka Gundega. Laikapstākļiem atbilstīgas drēbes, telts, guļammaiss, uzlādēts mobilais telefons, apkaimes karte, skaidra nauda, kāds plāksteris, saules aizsargkrēms un pārtika – tas noteikti ir viņas somā. Parasti Gundega dodas divu vai trīs dienu pārgājienā, visu ēdamo ņemot līdzi. Ugunskurā var cept kartupeļus, noder konservi, kas siltumā nebojājas, maize, augļi, rieksti un dārzeņi. “Lai arī pēc pārgājiena apetīte ir liela, galvenais, protams, ir dzeramais ūdens!” viņa atgādina.
Ierēķini arī saldējumu!
Maršruts jāplāno pēc savām spējām un laikapstākļiem. Gundega iesaka iet vismaz divu dienu pārgājienā ar nakšņošanu teltī. Ja negribas iet turp un atpakaļ, var maršrutu izstrādāt, izmantojot sabiedrisko transportu, kas nogādā sākumposmā. Plānojot ceļu, jāiekļauj arī viegli sasniedzamas apdzīvotas vietas, kur uzpildīt pārtikas rezerves, apēst kādu saldējumu un no kurienes tikt mājās, ja būs radusies tāda vajadzība. Tāpat jārēķinās ar upēm, kuras ne visas lielākajās kartēs ir attēlotas. “Ja tā ir maza un vasarā sekla, to vēl var šķērsot, somu nesot kaut virs galvas, bet Gaujas šķērsošanai pa tiltu jāierēķina pāris papildu kilometru.”
Ieguvumi
- *Šāds pārgājiens nozīmē ilgstošu kontaktu ar mainīgo, dižo un neparedzamo jūru. Saulriets un saullēkts pie jūras ir neatkārtojama, unikāla pieredze!
- *Visu laiku ir iespēja nopeldēties un sauļoties (ja ir silts un saulains).
- *Viegli atrast vietu, kur uzsliet telti.
- *Galva ir brīva, ejot ir tikai daba un cilvēki, ikdienas rūpes šķiet tālu prom.
Ar ko jārēķinās
- *Saule ūdens tuvumā ķer daudz niknāk – noteikti vajadzīgs labs saules aizsargkrēms. Lieto to arī tad, ja laiks šķiet mākoņains un apmācies. Noderēs arī lakatiņš vai cepure un saulesbrilles.
- *Gar jūru būs jāiet slīpumā. Maziem gabaliem tas netraucēs, taču pēc 20 kilometriem jutīsi, ka viena kāja kļūst garāka par otru. Risinājuma tam īsti nav, tāpēc ejot meklē pēc iespējas horizontālāku virsmu. Dažiem gājējiem noder nūjas.
- *Zini, ka mazie smilšu graudiņi būs matos, drēbēs, guļammaisā, arī pielipuši pie dakšiņas un naža. Arī atbraucot mājās, tie izbirs no telts, somas un pusdienu kārbiņas. “Ja nepatīk smiltis, tad jāpaliek mājās,” viņa saka.
- *Noderīga ir Jūrtakas mājaslapa baltictrails.eu, kur var atrast jau izveidotus maršrutus, informāciju par naktsmājām un izdrukāt karti.
Interesanti maršruti, ko iesaka Gundega
Tūja–Vitrupe (17 km): Vidzemes akmeņainā piekraste, kas paredzēta veikliem un izturīgiem gājējiem, jo vietām būs jāpārvietojas tikai pa akmeņiem, kas var būt arī slideni. Taču izturīgie gājēji tiks apbalvoti, jo šajā posmā var redzēt Veczemju klintis, Ķumraga bāku un Kutkāju ragu.
Jūrkalne–Pāvilosta (20 km): posms Kurzemē tiem, kuri grib redzēt stāvkrastus, kas ir visu 20 km garumā – ne tikai Jūrkalnē. Interesanti ir vērot krastu čurkstes, kas ligzdo stāvkrastos. Rēķinies, ka šajā posmā tuvumā nav veikalu, tāpēc ar visu vajadzīgo jānodrošinās pašiem.
Saunags–Kolka–Melnsils (26 km): lielisks maršruts, kurā var redzēt jūras un līča atšķirības, kā arī pabūt Kolkas ragā. Ja ceļa garums šķiet pa grūtu, to var sadalīt divu dienu pārgājienā un iet nesteidzoties.
