No pazemotas meitenes līdz skaistumkaralienei. Latvietes Madaras stiprais stāsts

Februārī Madara ieguva "Mrs. Top Of The World Plus Size 2020" titulu un skaistuma karalienes kroni. Lai gan viņa oficiāli pārstāvēja Lielbritāniju, konkursa gaitā un pēc tam atklāja arī latvisko izcelsmi.  Vietējie mediji pat rakstīja, ka latviete uzvarēja, atnesa kroni Lielbritānijai. Abu valstu pārstāvji bija lepni un priecīgi par latvietes sasniegumiem.

Kronis dod iespēju runāt par autismu

Madara ir apņēmības pilna izcīnīto titulu izmantot turpmākajā dzīvē, lai padarītu šo pasauli labāku. "Tas nav tikai fakts. Kad es uz to gāju, es apzinājos, ka tas nekādā gadījumā nebūs tikai fakts un kronis, kas stāvēs plauktā un putēs. Kam tas ir vajadzīgs, ja no tā nenāk ārā kaut kas vairāk?" Madarai vienmēr bija doma un cerība, ka ar kroni un gaismu, kas nāk uz kroni, būs vienkāršāk pievērst uzmanību vairākām aktuālām lietām, piemēram, skaidrot par autismu.

Madara šajā laikā arī ieguvusi 2.līmeņa diplomu par autismu un tādējādi par šo tēmu var runāt plašāk un pamatotāk.

Dzīvot savu dzīvi, nevis ļaut dzīvot avatāram

Skaistuma karalienes titula atnestā atpazīstamība un sekotāju pulks arī ļāvis latvietei plašāk runāt par mākslīgo skaistumu un sevis pieņemšanu. Nesen viņa "Facebook" publicēja fotogrāfiju, kurā labi saskatāma viņas nelīdzenā sejas āda. Blakus bilde bija apstrādāta ar "Photoshop" -  tievināts deguns, palielinātas acis, noslīpēta perfekta sejas āda. Ar šīm divām fotogrāfijām Madara vēlējās atgādināt, ka daudz cilvēku ikdienā reālajā dzīvē ir pilnīgi citādāki nekā viņu avatāri un tēli, ko viņi par sevi rada sociālajos tīklos.

Ar dažādiem paņēmieniem apstrādātās sociālo tīklu bildes rada pilnīgu citu tēlu, nekā cilvēks izskatās reālajā dzīvē. Ieraugot cilvēku uz ielas, nereti ir pārsteigums par viņa izskatu - viņam ir kapuce, viņš izskatās pelēks un ir kautrīgs, ar pumpām, kaut gan sociālajos tīklos viņš radījis pilnīgi citu tēlu. "Instagram" zvaigznes ar daudziem sekotājiem reālajā dzīvē patiesībā mēdz būt visai kompleksaini un pelēki cilvēki.

Tas attiecas arī uz tīņiem - Madara zina pusaudžu meitenes, kurām "Instagram" konts izskatās kā Holivudas Kardašjaniem, bet reālajā dzīvē viņām ir ļoti daudz lielu kompleksu, tīņu pumpas, lieli vēderi un citas nepilnības.

Bet no malas skatoties viņu "Instagram" kontus, šķiet, ka viņām ir pilnīgi cita dzīve ar citu draugu loku. "Man liekas, ka tas nav īsti labi. Man liekas, ka mēs kaut kur nepareizi ejam ar to visu. Drīz tas var novest pie tā, ka mums vispār būs problēmas veidot attiecības un satikties ar cilvēkiem, jo mūsu avatāri dzīvos, bet mēs no mājas vairs negribēsim nākt ārā." Līdz ar aktivitātēm sociālajos tīkos cilvēkos radusies tāda kā personības dalīšanās.

Madara aicināja cilvēkus censties sevi pieņemt tādus, kādi viņi ir: pelēki, ar pumpām, ar neperfektiem sejas vaibstiem un svaru. Viņa nav kategoriski pret mākslīgo skaistumu, taču norāda, ka ar to nevajadzētu pārspīlēt. Viņa pati izmantojusi permanentā make up pakalpojumus un iezīmējusi uzacis un acu plakstiņus, lai labāk izskatītos un justos, no rīta pamostoties. Bet nav labi, ja cilvēki uzpūš savu ķermeni visās iespējamās vietā, izskatoties traģiski un iznīcinot savu dabīgo skaistumu.

No pelēkas peles līdz krāšņai sievietei

Gatavojoties skaistuma konkursam, Madara arī labāk apzinājusies savu vērtību. "Viegli tas nebija, es lokdauna laikā gatavojos viena pati. Gan bildes taisīju viena pati, gan tērpus meklēju viena pati." Pēc tam viņai uzradās palīgi, kas atbalstīja ar kleitām un kosmētiku.

Tas palīdzēja parādīt sevi kā košu un skaistu sievieti, nevis pelēku ikdienas peli un mammu, kas dzīvo kā vāvere ritenī. Taču, lai uzvarētu, ar ārējo skaistumu nepietika - tam bija jāsakrīt ar sievietes būtību. "Skaistumkonkursi pasaulē ir ļoti izmainījušies. Tev ir jābūt misijai, ko tu nes, par ko tu iestājies, par ko sāp tava sirds, par ko tu gribi runāt skaļi. Ja tu esi vienkārši tukšs cilvēks, kas atnāk un pasaka: "Es gribu uzvarēt, es gribu būt skaista, es gribu būt modele, kronis man stāvēs plauktā un spīdēs un viss būs ļoti skaisti," ar to nepietiek." Mūsdienās žūrija vērtē, ko šis cilvēks tālāk darīs ar iegūto titulu un kroni. Vairs negrib, lai cilvēks vienkārši sēž ar kroni rokās, bet gan liek to lietā.

Dot iespēju citām vienkāršām sievietēm

Madara uzskata, ka saņemto titulu jau likusi lietā un pieņēmusi piedāvājumu kļūt par " Top Of The World" nacionālo direktori Lielbritānijā un Īrijā. Darot šo darbu, Madarai ir iespēja dot sevi pierādīt kādai līdzīgai sievietei , kas ikdienā ir parasta mamma un darbiniece. Pat, ja viņai ir cieta āda uz papēžiem, lielāks vēders un rētas no pumpām, viņa ar konkursa palīdzību var apzināties, ka ir gudra un skaista. Sievietes konkursā var uzziedēt un sajust savu sievišķību.

"Viņas var sajust, ka tu neesi norakstīta! Tu neesi tikai mamma, sieva, mājas apteksne, zāles pļāvēja, putekļu slaucītāja, ģērbēja, barotāja! Tu esi arī sieviete! Tu vari skaisti saģērbties, uztaisīt skaistu foto sesiju, atgādināt sev, ka tu esi, tu vari!"

Smagi apsaukāta un pazemota

Madara piekrīt padalīties arī par bērnībā piedzīvoto, kad dzirdēja savā virzienā vērstu apsmiešanu un apsaukāšanos. "Skolas gados es bija smagi apsaukāta, piemēram, par picas seju, resno govi, resno cūku, citiem resniem dzīvniekiem, tonnu. Es gāju pa skolas gaiteni un uz mani teica: "O, tonna nāk! Tūlīt skola sabruks, trepes sabruks, zemestrīce sāksies." Es biju paliels bērns, ne tik daudz resnībā, bet es ļoti ātri attīstījos. Man ļoti ātri sāka parādīties dibens, krūtis. Es biju lielāka miesās, protams, bija arī apaļumi. Man ļoti ātri sāka parādīties tīņu pumpas."

Madarai bērnībā bija latviešu bērniem nestandarta izskats. Viņa vasarās ļoti ātri nosauļojās un kļuva tumsnēja. Vienlaikus viņai bija zilas acis un ļoti lielas lūpas. Skolas gados un arī tagad pie dažādām publikācijām sievietei nākas uzklausīt, ka viņa ar savām uzkačātajām lūpām var stāvēt Rīgā, Čaka ielā, un ka tādas lūpas der tikai vienai lietai, par ko vīrieši ir sajūsmā.

Runāja vis kaut ko - kur un ar ko vecāki pinušies, ka es esmu pusmulate sanākusi. Visādas nesmukumības par mani runāja," Madara teica, atgādinot, ka Tukums ir mazpilsēta, kurā viens otru pazīst un tāpēc aprunāšana nonāca arī paša upura ausīs. Tas bija sāpīgi.

Meklē sevi

Aprunāšana un apsaukāšanās pamatīgi ievainoja meiteni, kura visu laiku bija spiesta klausīties, ka ir par resnu un pumpainu, tizla. "Protams, tas atstāja iespaidu, ka es ļoti ilgi nekur neiederējos." Madara meklēja sevi ar dažādiem stiliem, piemēram, kādu laiku viņa gribēja būt dāmīgāka, bet citu laiku - rokerīgāka. Meklējot sevi, viņa krāsoja matus dažādās krāsās un izmēģināja visādus stilus.

"Zirgu slepkava"

Var teikt, ka Madara uzauga stallī pie zirgiem, kas bija viņas aizraušanās. "Es nodarbojos ar jāšanas sportu no mazām dienām. Katru dienu gāju pie zirdziņiem. Tas man ļoti patika." Darbošanās ar zirgiem vēl vairāk veicināja Madaras apsaukāšanu. Bieži vien pēc treniņiem ar zirgiem meitene gāja uz skolu, un, protams, līdzi bija staļļa smaka. "Mani sauca par zirdzeni, teica, ka es tāda resna zirgu nospiedīšu." Sauca arī par zirgu slepkavu.

"Vis kaut kas bija dzirdēts, tāpēc gribētos, lai tagad, kad kāds cilvēks to izlasa un sevi asociē ar to, ka visu laiku bija apsaukāts, tāpēc licies, ka nav pietiekoši labs, zina: tas, ka tevi bērnībā apsaukāja, nenozīmē, ka tu vēlāk dzīvē nevari dabūt kroni un parādīt visiem pigu!"

Vajadzīgs vīrietis nevis vīrieša smaka

Vēl Madara iestājas, lai latviešu ģimenēs mazinātos no PSRS laikiem palikušais pieņēmums, ka meitenei pēc iespējas ātrāk jādabū vīrs, bērns un tad visu mūžu jābūt piesietai pie mājām, neskatoties uz vīra slikto attieksmi un izturēšanos. Arī viņa pati bērnībā un jaunībā dzirdēja bakstīšanu, ka ar savu izskatu nedabūs vīru.

Madara neuzskata, ka sievietes dzīves mērķis ir dabūt vīru un pat, ja viņš sit un dzer, palikt kopā visu mūžu. Daudz svarīgāk ir izaugt, saprast, ko sieviete gribi, un tad, kad viņa ir gatava vīram, tam vēl ir jāparāda, ka viņš ir gatavs sievietei. "Vīrieša smaku mājās man nevajag! Man vajag, lai vīrietis piedalās gan ģimenē, gan bērnu audzināšanā, gan ir ar mums." Nav labi, ja vīrietis ģimenē tikai ir, atnāk no darba, paceļ čības, bet neko nedara.

Madara daudzām sievietēm saka: "Ja tu neesi laimīga ar viņu, ja viņš dzer, sit tevi, nepievērš uzmanību, noniecina tevi, emocionāli iespaido tevi, tad jāiet prom."

Tētis sita mammu

Madarai ir arī vardarbības pieredze: "Mans tētis ļoti sāka lietot alkoholu un mums bija vardarbība ģimenē. Viņš mūs ar mammu un omīti ļoti sita tā, ka līdz ātrajai palīdzībai viss vairākas reizes nonāca. Esmu klapēts bērns, un mana mamma ir klapēta. Man nav kauns to atzīt, jo kas tad par šīm lietām runās, ja ne cilvēki, kam ir kaut kāds prožektoru spožumiņš uzspīdināts?"

Bezdarba iespaidā Madaras tētis aizrāvās ar alkoholu līdz tādai stadijai, ka ģimenes sievietes "dabūja pamatīgi trūkties". Tad tēti nācās ievietot Psihiatriskajā slimnīcā, kurš viņš pavadīja savas dienas līdz miršanas brīdim.

"Zinot to postu, ko tas nodara man kā bērnam toreiz: bailes atrasties mājās, bailes par mammu, redzot, ka viņu klapē manā priekšā un viņa var nepiecelties, tā ir drausmīga sajūta, aicinu, ja kāda sieviete šobrīd cieš tādu veci, vepri (es viņu par vīrieti nenosaukšu), tas nav labi.

Būs grūti, varbūt būs jāiziet cauri ellei, bet beigās viss sakārtosies un atnāks kāds pilnīgi normāls vīrietis. Pareizais vīrietis pareizajā laikā," Madara iedrošināja.

Labāk vecmeita, nekā kopā ar lopu

"Tās nav attiecības, kur vīrietis katru nedēļas nogali plosto, bet sieva ar bērniem ir nolikta tādā situācijā. Vai arī tādās situācijās, kur vīrietis staigā pa kreisi un sieviete ir maza vienība mājās - viņai jāaiztaisa mute, jācieš klusu, jo vīrietis nes algu mājās. Nē, es pilnīgi saceļos pret to!"

Labāk ir būt vecmeitai vai šķirtenei nekā dzīvot kopā ar vīru varmāku, dzērāju vai krāpēju. Nav jau vairs PSRS laiki, kad bija jāklusē un galvenais bija fakts, ka vīrs bija, kaut arī izturējās slikti.  Madara ir gandarīta, ka skaistuma karalienes kronis ļauj aktualizēt arī ģimenes vardarbības tēmas.

Šokolāde kā kompensējošais mehānisms

"No bijušo PSRS valstu bloka ir ļoti, ļoti daudz bērnu, kas ir redzējuši vardarbību savā dzīvē, ģimenē, bet nekad nav par to izrunājušies un nav pilnībā tikuši tam pāri, kas ir attīstījuši kompensējošu mehānismu. Man tā viennozīmīgi ir šokolāde. Esmu plus izmēra meitene, man garšo saldumi. Es ar to cīnos un droši vien cīnīšos vēl ilgi. Nav tā, kā komentētāji raksta, ka es riju picas, belašus utt., bet man garšo šokolāde. Man patīk garšīgi paēst. Apēst šokolādi ar kafiju ar pienu dod zināmu mieru, kad esmu uzvilkusies."

Bet viņa cenšas sevi pieņemt un saskatīt sevi pozitīvo, piemēram, skaistās lūpas, biezos matus. "Man ir tādas lietas, ko man daba, Dievs, augstāki spēki devuši, un man ir jābūt pateicīgai par to."

13 negulēti gadi

Daļēji Madaras lielais svars saistīts ar to, ka 13 gadus vecā meita ir slima ar autismu un tāpēc viņa jau 13 gadus nav normāli izgulējusies naktīs. "Es neguļu, es visu laiku skrienu naktīs pie savas meitas ar autismu. Protams, arī otrs bērns, kamēr bija maziņš, prasīja uzmanību. Meitai naktīs ir panikas lēkmes, histērijas lēkmes. Autisms iznīcina visu. Ne tikai to pašu cilvēku, bet arī cilvēkus, kas ir apkārt. 24/7 tu esi kopēja stadijā, tev jābūt gatavam apkopt, padot, uzklausīt drāmu, stresu, sitienus savā virzienā. Šādi dzīvoju 13 gadus, un mierinājums ļoti bieži ir šokolādīte," Madara stāstīja par savu ikdienu un piebilda, ka pēdējā laikā jūtas nedaudz piecēlusies. Viņa norādīja, ka veselo bērnu vecāki parasti ātrāk atgriežas pie normālas dzīves un ir atpakaļ apritē, jo bērni ātrāk kļūst patstāvīgi.

Savukārt slimo bērnu vecāku ikdiena ir ļoti smaga un stresa pilna. Uzmanību prasa arī otrs bērns - puika Railijs. Viņš ir vesels, bet mamma smaidot viņu raksturoja kā "buciņu ar saviem radziņiem", kā jau daudzi aktīvi bērni, kas veicina vecāku nosirmošanu.

Atsakās neizbaudīt dzīvi

Madara pieļāva, ka līdzīgs dzīvesveids viņai būs pat vēl 10-20 gadus. "Varbūt es 50 gadu vecumā būšu kā Dženifera Anistone. Varbūt nebūšu. Es to nezinu. Bet es atsakos nemēģināt izbaudīt dzīvi tajos brītiņos, kad tas ir iespējams, piemēram, piedalīties konkursā, uzkrāsoties, uzvilkt skaistu kleitu." Pat, ja kleita ir ļoti liela izmēra, Madara to vēlas uzvilkt un izskatīties smuki.   

"Tu jau nezini. Varbūt tu nekad neiziesi no plus izmēra. Varbūt tu visu mūžu nodzīvosi tāds bumbulītis un tev nesanāks sevi tā pilnveidot, kāda tu gribētu būt. Protams, es gribētu būt slaidāka. Bet es neesmu un apzinos, kāpēc neesmu. Kā jau stāstīju, dzīvē ir bijis daudz dažādu traumu, un ir atrastas daudz alternatīvu, kā tās aizbāzt, piemēram, šokolāde.

Es to apzinos, bet es atsakos piecelties un būt pelēka, drūma. Es gribu uzvilkt skaistu puķainu kleitu, uzkrāsot lūpas, ieveidot matus un būt. Apalīte, bet sasodīti smuka apalīte! To man nevar aizliegt! Nevienai sievietei to nevar aizliegt! Vai viņa tieva, īsa, gara, apaļa vai citāda. Kāda tu esi, tāda arī pucējies un mīli sevi! Tava aura ir seksīga, ne jau izmērs," Madara iedrošināja citas sievietes, aicinot par sevi rūpēties un mīlēt sevi.