Kurā brīdī sēdošs darbs kļūst bīstams?

Mūsdienu pasaulē vairums cilvēku savā darbā… sēž! Pētījumos noskaidrots, ka tik daudz, cik mūsdienās cilvēki pavada laiku sēžot, vēl nekad nav vēsturē bijis. Arī pandēmija pielikusi roku pie šīs statistikas, daudziem no mums, strādājot no mājām, nav pat vajadzības iziet no mājas, skriet uz tramvaju vai iet uz sporta zāli. Tikmēr veselības speciālisti nobažījušies, ka ilgstoša sēdēšana negatīvi ietekmē cilvēku veselību, vēsta portāls mayoclinic.org.

Sēžot cilvēki patērē mazāk enerģijas, nekā stāvot vai kustoties. Pētījumi ir sasaistījuši ilgstošu sēdēšanu ar vairākām veselības problēmām. Tajos ietilpst aptaukošanās un tam sekojošs apstākļu kopums - paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts cukura līmenis asinīs un holesterīna līmenis -, kas veido metabolisko sindromu. Pārāk daudz sēžot kopumā un ilgstoši sēžot, palielinās nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām un vēža.

Jebkura ilgstoša sēdēšana, vai tā būtu pie rakstāmgalda, pie automašīnas stūres vai ekrāna priekšā, var būt kaitīga. Analizējot 13 pētījumus, tika konstatēts, ka tiem, kuri sēdēja vairāk nekā astoņas stundas dienā bez fiziskām aktivitātēm, bija risks mirt, līdzīgi kā mirstības risks, ko rada aptaukošanās un smēķēšana. Tomēr, atšķirībā no dažiem citiem pētījumiem, šī vairāk nekā 1 miljona cilvēku datu analīze atklāja, ka 60 līdz 75 minūtes mēreni intensīvas fiziskās aktivitātes dienā novērš riskus, ko rada pārāk ilgstoša sēdēšana. Cits pētījums atklāja, ka sēdēšanas laiks mazāk ietekmēja fiziski aktīvākus cilvēkus.

Ir nepieciešams vēl vairāk pētījumu par sēdēšanas un fizisko aktivitāšu ietekmi uz veselību. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka mazāk laika veltot sēdēšanai un kustīgāka dzīves veida piekopšana veicina veselību. Daudzviet pasaulē arvien aktuālāki kļūst stāvgaldi, kas tiek uzskatīti par labāku alternatīvu sēdēšanai pie rakstāmgalda. Taču arī nelielas izmaiņas un fiziskās aktivitātes uzlabos situāciju:

• Ik pēc 30 minūtēm izstaipieties vai pastaigājiet pa istabu
• Stāviet, kamēr runājat pa tālruni vai skatāties televizoru
• Ja strādājat pie rakstāmgalda, izmēģiniet stāvošu galdu - vai improvizējiet ar augstu galdu vai leti.
• Tiešsaistes sapulču laikā pastaigājieties, nevis sēdiet pie galda
• Vakarā, skatoties TV, reklāmas paužu laikā izkustieties

Pat nesteidzīgas kustības ietekmē mūsu ķermeņa un prāta labsajūtu. Sadedzināsiet vairāk kaloriju, palielināsies enerģijas līmenis. Fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt muskuļu tonusu, spēju pārvietoties un rūpējas garīgo labsajūtu, it īpaši vecumdienās.