Pēdu kopšana vasaras sezonā: kā rīkoties, ja ir papēžu plaisas, tulznas vai sēnīte
foto: Shutterstock
Pēdu veselību un labsajūtu ir iespējams uzturēt, sekojot dažiem vienkāršiem ieteikumiem.
Skaistums

Pēdu kopšana vasaras sezonā: kā rīkoties, ja ir papēžu plaisas, tulznas vai sēnīte

Jauns.lv

Sausa, plaisājoša āda ir tikai viena no nepatīkamām problēmām, kas vasarā var skart pēdas, tādēļ tieši siltajā sezonā pēdām nepieciešamas īpašas rūpes un ikdienas kopšana.

Pēdu kopšana vasaras sezonā: kā rīkoties, ja ir pa...

Stāsta „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte – ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste VCA Elite podoloģe Egita Livmane.

Nomainot slēgtos apavus pret vaļējiem, ir laba sajūta – beidzot var ļaut pēdām brīvi elpot! Taču nereti tieši tad nākas konstatēt nevēlamas izmaiņas pēdu ādā vai kāju pirkstu nagiem. Daudz var paveikt saviem spēkiem un ar farmaceita padomu izmantojot dažādus aptiekas produktus pēdu kopšanai, piemēram, krēmus un pēdu dezinfekcijas līdzekļus. Ja tas neizdodas, ārstnieciskās pēdu aprūpes speciālists podologs var novērst, piemēram, šādas problēmas: ādas sabiezējumi, plaisas pēdas priekšējā daļā un papēžos, ieauguši nagi, nagu formas un krāsas izmaiņas, varžacis, kārpas, ādas un nagu sēnītes. Podologs arī ieteiks, kā katrā gadījumā vislabāk rīkoties.
Pēdu veselību un labsajūtu ir iespējams uzturēt, sekojot dažiem vienkāršiem ieteikumiem.

Saplaisājuši papēži. Ko iesākt?

Pēdu veselība ir būtiska ne tikai no estētiskā, bet arī no  medicīniskā viedokļa. Papēžu ādas plaisāšanu var izraisīt gan ārējie, gan iekšējie faktori un pavadošās saslimšanas.

Plaisāšanas iemesli var būt:
•    vielmaiņas un asinsrites traucējumi;
•    cukura diabēts;
•    kāda hroniska slimība;
•    nepiemērotu apavu valkāšana;
•    nepietiekama vai agresīva pēdu aprūpe;
•    kāju sēnīšu infekcija;

Pēdu veselību var ietekmēt arī laikapstākļi – saule, putekļi, karstas pludmales smiltis stipri sausina ādu, padara to mazāk elastīgu. Arī sandales, īpaši, bez siksniņām, dara savu – ar katru atsitienu pret pēdu āda tiek traumēta, veicinot plaisu veidošanos. Jāņem vērā, ka plaisas nav vienīgi kosmētisks defekts, tās paver ceļu infekciju iekļūšanai ādā. Staigāšana basām kājām arī var nelabvēlīgi ietekmēt pēdu veselību.

Virspusējas plaisas droši var kopt arī mājas apstākļos – ieteicams vīlēt sausā veidā ar pēdu vīli pirms dušas vai vannošanās ne biežāk kā reizi nedēļā.

Ja āda uz papēžiem ir izteikti sausa, sabiezējusi un plaisā – no tās var atbrīvoties tikai pakāpeniski, veicot regulāri pēdu aprūpi. Nekādā gadījumā sabiezējumus un plaisas nav ieteicams griezt ar šķērēm, žileti vai nazi, jo tā var traumēt ādas dziļākos slāņus, izraisot asiņošanu un veicinot infekcijas iekļūšanu, kas rada sāpes un pagarina plaisu dzīšanas procesu.

foto: unsplash.com

Svarīgi!

Dziļo papēžu plaisu dēļ tiek apgrūtināta ikdienas dzīve – grūti staigāt, sportot.
Šādas plaisas mēdz asiņot, palielinot infekcijas risku, tāpēc ieteicams vērsties pie podologa, kurš izvērtēs pēdu stāvokli, noskaidros iespējamos iemeslus un veiks primāru pēdu aprūpi. Podologa kabinetā pēdu aprūpes procedūra notiek ar speciāliem, steriliem instrumentiem un frēzēm, kas paātrina plaisu sadzīšanu. Podologs sniegs arī rekomendācijas tālākai darbībai.

Krēms – divas reizes dienā

Jāizvēlas krēms, kas paredzēts tieši pēdu kopšanai. Pēc vairāku mēnešu slēgtu apavu valkāšanas, saules, vēja, putekļu ietekme pēdām sagādā šoku, tāpēc āda kļūst sausa. Pavasarī un vasarā to ieteicams veikt divas reizes dienā – no rīta jāuzklāj mitrinošs krēms, vakarā – barojošs. Tad āda būs mīksta, nezaudēs dabisko aizsargspēju un tātad – būs mazāks risks dabūt, piemēram, sēnīšu infekciju. Ja krēmotas pēdas sagādā diskomfortu, var izmantot speciālas putas – tās pilda visas nepieciešamās funkcijas, taču nerada taukainu efektu.

Pēdām pietiek ar piecu minūšu ilgu peldi ūdenī, kura temperatūra nepārsniedz 37 grādus. Pēc tam pēdas ir rūpīgi jānosusina un jāizslauka pirkstu starpas, kur mitrumā mēdz vairoties baktērijas. Jāpatur prātā, ka pārāk izmērcēta āda zaudē spēju pretoties kaitīgajiem mikrobiem un aizkavēt infekcijas izplatīšanos.

Pašu sarūpēti kopšanas līdzekļi

Vanniņas
Papēžiem patiks dziedinošas vanniņas. Ūdenim pievieno tējkaroti sāls ar sudrabpriedes vai ciedra eļļu. Noderīga būs 7–10 minūšu ilga pēdu vannošana kumelīšu novārījumā, pievienojot tam nedaudz vienādās attiecībās sajauktu sāli un sodu. Pēdas var vannot arī siltā ūdenī, kam pievienots medus.

Eļļas
Pieejamākai un iedarbīgākais līdzeklis cīņā ar saplaisājušu pēdu ādu ir eļļa – rīcineļļa, zivju eļļa vai olīveļļa. Uz nakti papēžiem var uzlikt kompresi – siltā eļļā samērcētu marli. Pēdu aptin ar pārtikas plēvi un uzvelk kokvilnas zeķes.

Medus
Medus kompresi arī var atstāt uz visu nakti – uz marles vai auduma drāniņas uzsmērētu medu pieliek pie saplaisājušās vietas un pietin ar pārtikas plēvi. No rīta pēdas nomazgā ar siltu ūdeni un uzklāj mitrinošu krēmu vai eļļu.

Burkānu sula
Izspiež aptuveni 100 gramu burkānu sulas, sajauc ar olīveļļu un nostādina. Klāj uz pēdām, aptin ar pārtikas plēvi. Pēc 20 minūtēm noskalo un uzziež mitrinošu krēmu.

Ja tomēr plaisas pēdās ir dziļas un jau radušās brūces, lai nenodarītu vairāk ļaunuma, noteikti jādodas pie speciālista, kurš ieteiks, kā rīkoties.

Svīst un nelāgi ož

Pastiprinātas svīšanas dēļ pēdas kļūst lipīgas un sāk nepatīkami ost, tādēļ vajadzētu lietot speciālu antibakteriālu krēmu vai spreju. Šie līdzekļi ne tikai novērš nepatīkamo aromātu, bet arī regulē svīšanas procesu, paaugstina ādas elastību, aktivē reģenerācijas procesus un aizsargā no dažādām sēnīšu un baktēriju izraisītām infekcijām. Pretsvīšanas iedarbība un atsvaidzinošs efekts piemīt pēdu dezinfekcijas līdzekļiem, kas paredzēti sēnīšu infekciju profilaksei, kuru izvēlēties – aptiekā ieteiks farmaceits. „Pastiprinātu svīšanu palīdz regulēt arī vakaros pirms gulētiešanas lietots krēms ar piparmētru vai tējaskoka eļļu,” saka podoloģe Egita Livmane.

Tās nejaukās tulznas!

Pārejot uz siltās sezonas kurpēm, nereti tulznas uzberž pat jau valkāti apavi, nemaz nerunājot par jauniem. Nelielu tulznu ārstēšana ir vienkārša – ādas dezinfekcija, dziedējoša brūču apstrādes līdzeklis un plāksteris. Kuru labāk izvēlēties – to aptiekā vienmēr var vaicāt farmaceitam. Ja tulznas pūslītis ir neliels, nav nepieciešams to pārdurt – mazas tulznas sadzīst un uzsūcas aptuveni nedēļas laikā, stāsta ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste Egita Livmane.

Ja tulzna ir liela un izraisa sāpes, vajadzētu to pārdurt, lai veicinātu dzīšanu un mazinātu iekaisuma risku. Pirms tam ar spirtu vai kādu ādas dezinfekcijas līdzekli apstrādā gan adatu, gan ādu, tad – izveido tulznā vienu vai vairākus caurumiņus, ļaujot šķidrumam iztecēt. Svarīgi ir saglabāt ādas virsējo kārtu, lai tā nosedz bojājuma vietu un sargā dziļākos audus. Kad šķidrums iztecējis, tulznu apstrādā ar antiseptisku līdzekli, uzklāj dziedējošu ziedi un uzlīmē plāksteri. Ieteicams izmantot plāksterus, kas paredzēti tulznām – tie ir elpojoši, veicina dzīšanu, labi uzsūc limfu un nepielīp pie brūces.

Kā izvairīties no sēnītes?

Drošākais un vienkāršākais veids – pludmales čību vai jebkuru citu apavu valkāšana publiskās, sabiedriskās vietās. Arī, ejot ciemos, vajadzētu ņemt līdzi savas čības, nevis vilkt ciemiņiem paredzētās. Sabiedriskās vietās, kur tomēr jānovelk apavi, lietderīgi būtu profilaksei vienmēr lietot pēdu dezinfekcijas līdzekli ar pretsēnīšu iedarbību.

Īpašās rūpes – diabēta pēdām

Diabēta pacientiem jābūt sevišķi vērīgiem pret pēdām – noteikti jāizvairās no staigāšanas kailām kājām, vienmēr jāuzvelk zeķes. Ja ir pievienojušies jušanas traucējumi, jāizvēlas apavus ar slēgtiem purngaliem.

Ieteicamā ūdens temperatūra peldēm ir 37–38 °C , bet pēdu vannošanas ilgums – trīs piecas minūtes. Vasarā pēdas vajadzētu mazgāt divreiz dienā tekošā ūdenī. Pēdu ādu apstrādā sausu, izmantojot maigu vīli. Nagu saīsināšanai lieto nagu knaibles, nevis šķērītes, mazinot risku gūt ievainojumus un pārāk dziļi izgriezt stūrīšus.

Pēdas regulāri jāapskata spogulī un vienu vai divas reizes dienā jālieto diabēta pacientiem paredzētu pēdu kopšanas krēmu.

Pēdu kopšanas ABC vasaras sezonai

•    Ikdienā kājas vajadzētu mazgāt vismaz reizi dienā – vakarā ar siltu, tekošu ūdeni, bet ideāli, ja to dara divas reizes diena.  
•    Izmanto speciālus pēdu mazgāšanas līdzekļus, ziepes ar neitrālu pH vai bērniem paredzētas ziepes, tomēr nelieto ziepes katru dienu, jo tās sausina ādu.
•    Pēc mazgāšanas kājas jānosusina mīkstā dvielī, neaizmirstot par pirkstu starpām, jo nenosusinātas, mitras pirkstu starpas palielina sēnīšu infekciju risku.
•    Ja kājas pastiprināti svīst, tās vari apstrādāt ar pēdu dezodorantu.
•    Vasarā valkā piemērotus apavus, vislabāk – sandales ar slēgtu papēža daļu, kas pasargās ādu no plaisu veidošanās.
•    Mitrinošu krēmu lieto vismaz divas reizes dienā, noteikti – pēc pēdu mazgāšanas. Ja āda ir sausa un plaisājoša, izvēlies intensīvākas iedarbības krēmu. Nezied krēmu pirkstu starpās!
•    Regulāri maini apavus – siltā laikā pēdas pastiprināti svīst, tādēļ ir svarīgi ļaut apaviem kārtīgi izžūt. Apstrādā apavus ar dezinficējošu līdzekli.
•    Siltajā sezonā ieteicams reizi mēnesī veikt ārstniecisko pēdu aprūpi pie speciālista.
•    Sabiedriskās vietās, piemēram, pirtī vai baseinā vienmēr valkā speciālās čības.