Klūnijs ir atgriezies. Kopš apprecējās ar Amalu, katra sekunde viņa laika ir zelta vērtē

25 vasaras

Bija reiz tādi laiki, kad Džordža Klūnija sabiedrība piederēja ikvakara televīzijas priekiem – nav noslēpums, ka Ātrās palīdzības sērijas noskatījās miljoni –, taču tas noticis gandrīz tik aizvēsturiskos laikos, ka vienīgi retais atceras, kā izskatījās par Holivudas iekārojamāko vecpuisi dēvētais aktieris. Taču tie, kuri atceras, neslēpj nostalģisku smaidu – tobrīd 33 gadus vecais aktieris kļuva par pielūgsmes objektu un izjuta tādu slavas cunami, kādu izdevies piedzīvot retajam.

Nu viņš ir krietni nosirmojis, uzkrājis pieredzi un reiz pēc kādas sarunas ar draugu Grāntu Heslovu aizdomājies – nu, cik tad vasaras abiem atlikušas? Varbūt 25, tāpēc – vai ir vērts tās notrallināt, filmējoties nevērtīgos kinomateriālos, kad režisors un virkne citu cilvēku viņam stāsta, kas jādara un kā jāizskatās? Nē!

Džordžs Klūnijs – šogad 6. maijā viņš svinēs 60 – ir par vecu tādām izdarībām, tāpēc savas karjeras grožus nu tur cieši savās rokās. Un, kopš viņš apprecējās ar Amalu un kļuva par dvīņu Ellas un Aleksandra tēti, pielūdzējus ar klātbūtni uz lielā ekrāna lutina tik reti, ka nu katra sekunde, šķiet, ir zelta vērtē. Heslovs, kurš Klūniju pazīst kopš astoņdesmitajiem, uzskata, ka šobrīd viņš jūtas laimīgāks nekā jebkad iepriekš un negrib izšķiest laiku velti.

Taču, kad Netflix nāca klajā ar savu piedāvājumu uzņemt filmu Pusnakts debesis, Klūnijā atmodās režisora gars un arī ambīcijas realizēt 100 miljonus vērtu apokaliptisku projektu. Viņš pats ir arī galvenās lomas atveidotājs, tāpēc aktiera filmogrāfijā šis darbs tiek piesaukts kā viskomerciālākais. Klūnija sniegumu jau novērtējuši arī Oskaru prognozētāji, izsakot komplimentus par stāstu, kas iedzīvinājis zinātnieka vientuļnieka un vēža slimnieka gaitas, kad cerības stars sarucis pavisam niecīgs.

Meitene, vētra un bārda

Filmas Pusnakts debesis galvenais varonis Augustīns dzīvo pārliecībā, ka pēc globālas un neiedomājami postošas katastrofas ir palicis vienīgais dzīvais cilvēks uz Zemes. Taču viņš maldās un kopā ar jaunu meiteni cauri nežēlīgajiem Antarktīdas sniegiem un vētrām spiests doties tālā un bīstamā ceļā uz citu staciju, kurā ir daudz labāks tehnoloģiskais aprīkojums un iespējama saziņa ar ārpasauli. Viņam ir uzdevums – astronautiem, kuri atgriežas uz Zemes, atklāt, kas noticis ar planētu Zeme.

Ar Klūnijam tipisku melnu humoru viņš jau nosmējis, ka Pusnakts debesis ir filma, kurā Gravitāte (2013) sastopas ar Cilvēks, kurš izdzīvoja (2015). Viņš lien savam varonim zem ādas un atkal uzurda vecos grēkus un neizsāpēto, un uzņemas tēvišķu gādību pār Airisu, kuras lomā nofilmējusies debitante Kaolinna Springella. Kā ierasts, filmās, kurās piedalās bērni, ir paredzēts papildu budžets pārfilmēšanai, jo viņu pieredze stāvēt ieslēgtas kinokameras priekšā nav tik liela kā profesionāļiem, taču Džordžs Klūnijs par savu partneri saka tikai visu labāko. Viņa visu izdarījusi ar pirmo reizi, un režisors pārējiem aktieriem varējis Kaolinnu piesaukt kā piemēru ideālai sapratnei starp režisoru un aktrisi. Lilī Bruksas-Daltones romāna ekranizācijā piedalās arī britu aktrise Felisitija Džonsa, kura neilgi pirms filmēšanas sākuma atklāja, ka gaida bērnu – tāpēc pārrakstīja scenāriju, kurā arī viņas varone ir grūtniece, lai nevajadzētu iesaistīt dublieri vai mūsdienu tehniskās iespējas –, Deivids Oijelovo, Kails Čendlers un Demians Bīširs. Bet, lai uz ekrāna uzburtu visticamāko gaisotni, Klūnijs ne vien izbūries cauri kino specefektu veidošanas mākslai, kas kopš Gravitātes pamatīgi attīstījusies, bet arī uz savas ādas piedzīvojis nesaudzīgus laikapstākļus.

Filmēšana notika Lielbritānijā un Islandē. Lai iemūžinātu kādu no epizodēm, grupa pārcieta arktisko vētru, kad 40 grādu salā vējš pūtis ar ātrumu 50 jūdzes stundā. Klūnijs iedzīvojies arī veselības problēmās, jo neapdomīgi zaudējis 25 mārciņas svara, un uzaudzējis Deivida Letermana cienīgu bārdu, kas sajūsminājusi viņa dēlēnu, kurš ik pa laikam sagādājis tētim pārsteigumu, tajā paslēpjot mazus priekšmetus, bet izraisījusi saprotamu nepatiku Amalā un Ellā. Ģimenes sievišķā puse atviegloti nopūtās, kad viņš no tās atbrīvojies un atkal bijusi saskatāma Džordža seja. Viņš pats iesmej, ka kļuvis tik vecs, ka vairs nespēj spēlēt sevi jaunībā, tāpēc Augustīnu karjeras sākumā atveido Holivudas leģendas Gregorija Peka mazdēls Ītens – uzacis abiem Augustīniem ir līdzīgas!

Sekssimbols ar trauku lupatu

Filmas Pusnakts debesis tapšanu ietekmēja Covid-19. Filmēšana sākās 2019. gada oktobrī un noslēdzās nākamā gada februārī, bet tad Džordžs Klūnijs ar ģimeni vairs nevarēja atgriezties Itālijā, kur viņam pie Komo ezera pieder māja, un palika Lorela kanjona īpašumā Losandželosā – plašā trīs guļamistabu mājā, ko aptver trīs akri zemes un ko viņš iegādājās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Tā kā komunikācija ar ārpasauli apdraudēja viņa tuvākos – Aleksandram ir astma, bet pats Džordžs jau ir riska vecuma grupā –, tika nolemts ar visu tikt galā pašiem un nekādu palīdzību no ārpuses nepieņemt, un tas nozīmēja pamatīgas pārmaiņas Džordža dienas kārtībā.

Viņš cēlās jau četros no rīta, lai strādātu kopā ar filmas Pusnakts debesis komponistu Aleksandru Desplatu, kurš dzīvo Parīzē, bet diriģēja orķestri, kura dalībnieki mīt Londonā. Režisors Klūnijs apbrīno savu kolēģi Klintu Īstvudu, un abu darba stils esot līdzīgs – maksimums trīs filmēšanas reizes vienai epizodei, un gatavs. Džordžs nemēģina sevi apgrūtināt ar milzum daudz safilmētā materiāla, pat ja aktieri uz to uzstāj, jo zina, ko dara, ko grib panākt un kā to izdarīt. Kas būtiski, netērējot lieki resursus – ne laiku, ne naudu –, jo Klūnijs domā arī kā montāžas režisors, un Pusnakts debesu montāža notika virtuālajā vidē, padomus saņemot vairākās saziņas platformās internetā, arī Zoom.

Un tas viss – ar mērenu haosu fonā, jo Aleksandrs un Ella pieprasa lielu uzmanību, bet divgadniekiem pateikt, ka nu rotaļas jāaizmirst, jo tētim darbiņš izdarāms, nav īpaši produktīvi. Džordžs, veidojot savu septīto filmu, ģimenē kļuva par atbildīgo personu, kas mazgā drēbes un traukus, kārto māju, piestrādā par bērnu frizieri, un tā – katru dienu. Un arī gatavo ēst, jo, pasmejoties par sievas talantu kulinārajā jomā, viņš atklāj, ka Amalai lieliski izdodas rezervēt galdiņu restorānā vai izvēlēties, ko gatavu viņiem piegādās uz mājām. “Es jutos kā mana māte 1964. gadā,” viņš kādā no intervijām izmeta. Viņa pati saviem spēkiem rūpējās par diviem bērniem. “Ziniet, es saprotu, kāpēc viņa sadedzināja savu krūšturi,” dzimumu līdztiesības problēmas iezīmējas pat oskarotas kinozvaigznes mājā.

Taču tā nav lielākā bēda. Kopš dvīņu pārvietošanās trajektorija nav kontrolējama, viņi ir okupējuši Klūnija bijušo biroju, un bērnu mantas ir visur, bet miera nav – nekur. Tomēr tie, kuri Pusnakts debesis jau noskatījušies, apgalvo, ka tā ir klusa filma, kurā nevirmuļo dialogi. Filma drīzāk ir meditatīva un ar izteiksmīgiem aktierdarbiem, kuras noskaņojumu var salīdzināt ar apokaliptisku fabulu un cilvēciskās saskarsmes nepieciešamību.

Reālajā dzīvē Džordžs ir ļoti pateicīgs saviem draugiem – viņu saziņa telefonā darbojas 24/7, nereti viņi sanāk kopā FaceTime, un tad atvērts portatīvais dators ieņem vietu pie vakariņu galda, tiek iedegtas sveces, glāzēs saliets vīns... Par pandēmijas laiku runājot, Džordžs Klūnijs atzīst, ka patiesībā jūtas laimīgs – viņam ir ģimene un draugi. Protams, viņš pukst, ka nevar apmeklēt, piemēram, Brūsa Springstīna koncertu vai satikties ar Bono, taču “ziniet, pasaulē notiek daudz sliktākas lietas, cilvēkiem jātiek galā ar daudz lielākām problēmām”.

Sāpes

Taču nav jau gluži tā, ka divkāršā Oskara ieguvēja un seškārtēja šīs balvas nominanta dzīve ir bez problēmām. Nesen Klūnijam izoperēja kakla skriemeļus, un operācijas laikā ārsti atklāja, ka pacientam ir artrīts. “Vai nav jauki kļūt vecākam,” zibinot baltos zobus, Džordžs ironizē. Skriemeļu operācija bija sekas avārijai, kurā Klūnijs cieta 2018. gadā Itālijā, taču tikpat labi iespējams, ka pie vainas ir vēl citreiz gūtās traumas. Piemēram, filmējoties drāmā Siriāna (2005, Oskars kā labākajam otrā plāna aktieriem), Džordžs Klūnijs satraumēja muguru un pēc tam jutis tik mežonīgas sāpes, ka pat sācis koķetēt ar domu par pašnāvību.

Trīs mēnešus pavadījis, dzerot atsāpinātājus, viņš tomēr nolēmis meklēt palīdzību un devies pie kāda vīra, kurš dzīvojis pārliecībā, ka just sāpes – tas ir normāli. Klūnijam tik mazohistiska dzīves filozofija nebija pa prātam. Un, kad pēc laba laika viņš atkal sajuties normāli, teju vai piedzīvojis eiforiju, taču šim priekam nebija lemts turpināties ilgti.

Ar Grāntu Heslovu viņš devās uz Sardīniju, un abu izbrauciens ar motocikliem beidzās gandrīz letāli. Džordža mocis aizķēra mašīnu, kas uzradās teju no nekurienes, un viņš krita, ar ķiveri izsizdams četrriteņu spēkrata priekšējo stiklu. Kad Klūnijs piezemējies, viņš bija pārliecināts, ka izdauzījis visus zobus, taču jau drīz saprata, ka tie nav zobi, bet stikla lauskas, ar kurām pilna viņa mute. Un, jau piezemējies, apzinājās, ka šāda avārija var arī kļūt par iemeslu paralīzei. Viņš gulējis un gaidījis, kad ieradīsies palīdzība, un skaļā balsī kliedzis. Un vienīgā doma, kas riņķojusi avārijas upura smadzenēs, bijusi par bērniem – ka viņi ir tikai gadu veci, ka viņš tos nekad vairs neredzēs.

Kliedzis arī Grānts, lai kāds no aculieciniekiem zvana pēc palīdzības, taču cilvēki apstājušies, kāpuši ārā no savām automašīnām un fotografējuši un filmējuši Džordžu. Heslovs vēlāk atzina, ka domājis, ka viņa draugs jau ir miris, bet tad iecēlis Džordža galvu sev klēpī un mierinājis. Kopš šā negadījuma Amala vīram ir kategoriski aizliegusi kāpt uz motocikla, un viņš rātni klausa. Un ir krietni pārvērtējis savas attiecības ar pasauli. Viņš neesot ciniķis, taču pēc tāda izklaides objekta statusa sapratis, ka kaut kas šajā pasaulē nav lāgā – brīži, kas viņam varēja būt pēdējie, citiem bijusi vienīgi dokumentējama izklaide ar slavenību. Un pat policisti, ieradušies avārijas vietā, nav spējuši noslēpt savu sajūsmu, ka par viņu “klientu” kļuvis pats Klūnijs.

14 somas

Džordžs Klūnijs ir no tām slavenībām, kas atpazīstamību pasniedz arī kā kaut ko jautru un, protams, izmanto to savā labā. Kad pārdeva Džordža un divu viņa draugu – viens ir Rande Gerbers, kurš ir precējies ar deviņdesmito gadu supermodeli Sindiju Kroufordi – tekilas kompāniju Casamigos, darījuma summa bija viens miljards, bet, kad filmas Gravitāte komanda aktierim teica, ka nevarēs samaksāt honorāru, un lūdza, vai viņš kā samaksu pieņems procentus no tās ieņēmumiem, Klūnija kapitāls krietni pieauga, un viņš nolēma veikt ko tādu, kas līdz asarām saviļņoja viņa draugus.

Ne jau vienmēr Klūnijs ir varējis dzīvot šiki un greznībā – viņš labi atceras laikus, kad to varēja atļauties vienīgi viņa kino varoņi. Tāpēc, saņēmis iespaidīgos procentus no Alfonso Kuarona kosmosa odisejas, viņš izīrējis busiņu un devies uz norunātu vietu ar 14 palielām somām rokās. No apšaubāma paskata iestādījuma viņš iznācis ar 14 miljoniem dolāru skaidrā naudā – katrā somā pa vienam –, saaicinājis ciemos draugus un katram vienu uzdāvinājis, tā pateikdamies par atbalstu un draudzību tik daudzu gadu garumā. Kad ne viens vien sācis spuroties pretī, ka tādu dāvanu nemaz nedomā pieņemt, Klūnijs noteicis – vai nu visi, vai neviens, taču starp mums šobrīd ir arī tādi, kuriem šī nauda ir dikti nepieciešama. Precīzi gadu pēc šīm viesībām Džordžs dzēra kāzas ar Amalu Alamudinu, un viņu kāzās bija aicināti arī visi 14 Klūnija draugi.

Īstā un vienīgā

Kā bija iespējams, ka Džordžs Klūnijs, viens no pasaules slavenākajiem aktieriem, un Amala Alamudina, glamūrīgākā cilvēktiesību aizstāve, viens otru nepazina, nav nevienam skaidrs, taču iepazinās viņi, pateicoties kopīgam paziņam, kurš Amalu uzaicinājis ciemos pie Džordža. 18. gadsimtā celtā villa, kurā ir 25 istabas, kas, citējot kaimiņus, itin bieži ir aizņemtas, aktierim izmaksāja 100 miljonus dolāru, taču, to iekārtojot, viņš pirmoreiz mūžā aizdomājies, cik bezjēdzīga ir amerikāniskā skriešana un strādāšana. “Šī villa ir pati labākā dāvana, ko sev esmu sagādājis,” viņš kādā intervijā atzina, un tieši tur, vienā no gleznainākajām Itālijas ainavām, Klūnijs atrada laiku vienkārši būt.

Tobrīd pie dēla Itālijā viesojās arī viņa vecāki, un visu acu priekšā uzdzirkstīja simpātijas starp saimnieku un viņa viešņu. Vēlāk Klūnijs noteiks, ka viņam par abu iespējamo nākotni nebija nekādu ilūziju, jo viņš bija pārliecināts, ka daiļā sieviete uzskata viņu par vecu – Amala ir dzimusi 1978. gadā –, taču abi apmainījās ar telefona numuriem un arvien biežāk sazinājās. Amala sūtīja bildes no valstīm, uz kurām bija devusies, abi runāja par to, kas notiek viņu dzīvē, un drīz bija skaidrs, ka apzīmējums “tikai draugi” nebūs par viņiem.

Uz pirmo randiņu Klūnijs Alamudinu uzaicināja, kad darba darīšanās dzīvoja Londonā – leģendārajā studijā Abbey Road Studios taisīja viņa filmas Relikviju mednieki (2014) skaņu. Viņi devušies vakariņās, bet, iznākot no restorāna, abus jau sagaidījis paparaci bars. Par savām jūtām Džordžam un Amalai viss bijis skaidrs – Ziemassvētkus viņi pavadīja kopā un pēc tam devās uz safari Kenijā. Atgriežoties Losandželosā, Klūnijam bija skaidrs mērķis, un kādam no draugiem viņš atklāja, ka grasās Amalu bildināt.

Kā liktenīgais vakars tika izvēlēts 2014. gada 28. aprīlis, un Džordžs bija parūpējies par visu: mūziku, vakariņām, svecēm. Protams, viņš bija sagādājis arī gredzenu – septiņi karāti – un ielicis to kastē, kurā Amala glabāja šķiltavas, lai aizdegtu sveces.

Kad atskanējusi viņa tantes Rozmarijas Klūnijas – viena no slavenākajām amerikāņu estrādes dziedātājām 20. gadsimta vidū – izpildītā dziesma, viņš lūdzis Amalu aizdegt sveces, bet, atvērusi kārbu, viņa tik ļoti samulsa, ka spēja vien pateikt: “Gredzens!” Kā veco laiku džentlmenis, nometies uz viena ceļgala, Džordžs gaidījis atbildi, bet tā neatskanējusi vairākas minūtes, līdz viņš ieminējies, ka, šādu pozu ieturot, droši vien iedzīvosies gūžas izmežģījumā. Par vakara notikumiem izstāstot vecākiem, vienīgais, ko viņi pavaicāja, bija – kas vainas dēla gūžai? Bet gatavošanās kāzām jau bija sākusies.

Un viņi dzīvos ilgi un laimīgi

Pirms tam viņi nebija runājuši par precēšanos, bet nu viss šķitis likumsakarīgi, un Klūnijs vienīgi šķendējies, ka tik ilgi dzīvojis bez Amalas sabiedrības. 27. septembrī viņi apprecējās Venēcijā. Privātajai ceremonijai sekoja viesības, klāt esot abu ģimenēm un līgavaiņa slavenajiem draugiem, kuru vidū bija arī Mets Deimons, Rande un Sindija, Džons Krasinskis un Emīlija Blānta. Kopš Džordža un Amalas iepazīšanās bija pagājis gads un divi mēneši, Venēcijas pirmā septiņzvaigžņu viesnīca Aman Canal Grande ieguva nenovērtējamu publicitāti, bet jau drīz abu ikdienā iegūla domas par vēl tālāku nākotni. Kad tika pieminēti bērni, abi sapratuši, ka kopā ir tik laimīgi, ka ar to nedalīties būtu pārāk egoistiski, un pēc kāda laika pāris jau devās uz sonogrāfiju. “Te viņš ir,” ārsts paziņojis, un jau drīz sekojis nākamais paziņojums: “Un te būs vēl viens...” Klūnijs, kurš bija knapi pieņēmis domu par vienu bērnu, uz 10 minūtēm nav spējis izteikt ne skaņas, jo apzinājies, cik vecs ir, bet nu ir priecīgs, ka “viņi ir viens otram”.

Ella un Aleksandrs piedzima Londonā 2017. gada jūnijā, un Amalas publicists atļāvās pajokot, ka māte un jaundzimušie ir veselīgi, laimīgi un ar viņiem viss ir kārtībā, bet Džordžs “atlabs pēc dažām dienām”. Sākums, protams, bija pārbaudījumu pilns, taču Klūnijam nav ne mazāko šaubu, ka Amala pilnībā mainījusi viņa dzīvi – viss, ko viņa dara, ir daudz svarīgāks par Džordžu.

Ko tādu dzirdēt no vīrieša, kurš 2001. gadā piedalījās derībās ar Nikolu Kidmenu un Mišelu Faiferi, ir ironiski. Viņas toreiz lika pa 10 tūkstošiem dolāru, apgalvojot, ka Klūnijs līdz savai 40. jubilejai nebūs ne vīra godā, ne kļuvis par tēvu. Kad šī dzimšanas diena bija sagaidīta un Klūnijs no Kidmenas un Faiferes saņēma čekus, viņš intrigu paaugstināja un dubultoja likmi, solot, ka arī līdz 50 dzīvos vecpuiša kārtā. Piecdesmit trīs gadu vecumā viņš apprecējās, kaut arī līdz tam apgalvoja: “Es nesaprotu, ko sievietes manī saskata.”

Interesanti fakti

* Džordža Klūnija tēvs ir TV žurnālists Niks Klūnijs, māte – bijusī skaistumkaraliene Nīna Brūsa. Ir māsa Adele.

* Džordžs Klūnijs ar ģimeni dzīvo Losandželosā, Londonā vai Itālijā. Reiz, vaicāts, kura, viņaprāt, ir pasaules labākā pilsēta, viņš bez minstināšanās nosauca Ņujorku, bet piebilda – ja neesi slavens.

* Mēdz spēlēt basketbolu ar Baraku Obamu.

* Ideālais aktieris Džordža prātā – Spensers Treisijs.

* Klūniju ilgi pavadīja brunčumednieka slava, un viņa draudzeņu vidū bijušas Kellija Prestone, Renē Zelvēgere, Steisija Keiblere.

* Pirmoreiz apprecējās 1989. gadā. Laulība ar aktrisi Taliju Balzamu ilga četrus gadus.

* Pirmā loma – pasaku rūķis Ziemassvētku iestudējumā.

* Sešpadsmit gadu vecumā Džordžu Klūniju ķēra trieka, pēc tam viņš vairākus mēnešus trenēja sejas muskulatūru un ieguva iesauku Frankenšteins.

* Karjeras sākumā piepelnījās kā krāvējs, celtnieks, privātais šoferis, strādāja restorānā, pārdeva apdrošināšanas polises.

* Klūnija vārds atrodams dažādos topos: planētas skaistākie cilvēki, vislabāk ģērbtās slavenības...

* Ilgus gadus viņa uzticības būtne bija Maksis – cūka, ko Džordžs uzdāvināja Kellijai Prestonei un pēc 18 gadu kopā būšanas nodēvēja par savu uzticamāko dzīvesbiedru.
* Džordžs Klūnijs piedalījies dažādu žanru filmās, un atsauksmes par tām un kases ieņēmumi bijuši dažādi. Taču “es lepojos ar savām vieglprātīgajām filmām. Tās man palīdzēja iegādāties villu Itālijā un ļāva uzņemt filmas Siriāna un Ar labunakti, visu labu”.