Uz kūrortu pēc vīrusa... Latvijas tūrfirmas ved uz Tenerifi, Ēģipti
Latvijas lielie tūrisma operatori paziņojuši par čartera avioreisu atjaunošanu no 5. marta uz tūristu iecienīto Tenerifi un Ēģipti. Kaut arī tas ir likumdošanas ietvaros un no Viļņas un Tallinas šādi reisi pieejami jau vairākas nedēļas, jārēķinās, ka šajās valstīs pastāv visai ievērojami ierobežojumi.
Spānija un Ēģipte iekļautas sarkanajā sarakstā, un Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka rūpīgi izvērtēt šādu braucienu lietderību. Abas valstis sola uzņemties atbildību par palīdzības sniegšanu inficēšanās gadījumos, taču praksē tas īsti vēl nav pārbaudīts. Arī apdrošinātāju piedāvājumi diezgan krasi atšķiras.
Valsts institūcijas piesardzīgi brīdina
Ārlietu ministrijas mājaslapā var iepazīties ar īsu situācijas aprakstu katrā valstī. No 1. septembra, ieceļojot Ēģiptē, obligāti jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas veikts ne vēlāk kā pirms 72 stundām. Ielidojot Hurgadas vai Marsa Alam lidostā, to iespējams veikt, šķērsojot robežu.
Pozitīva Covid-19 testa gadījumā ieceļotāju izolē viesnīcā vai slimnīcā. Jāuzrāda arī derīga dzīvības un veselības apdrošināšanas polise. Ēģiptē ārkārtas stāvoklis ir pagarināts līdz aprīļa beigām.
Arī atgriežoties Latvijā, uz ceļotāju attiecināmi piesardzības pasākumi – aizpildīta "Covidpass.lv" anketa, negatīvs tests, kas nav vecāks par 72 stundām, pēc ieceļošanas jāievēro desmit dienu pašizolācija.
“Ņemot vērā salīdzinoši augsto saslimstību Ēģiptē, jāievēro piesardzība. Karantīna nav jāievēro, bet sabiedriskās vietās, tajā skaitā sabiedriskajā transportā, jālieto sejas maska. Tūristiem nav atļauts pārvietoties starp Ēģiptes reģioniem, piemēram, dodoties ceļojumā uz Sarkanās jūras piekrasti, nedrīkst apmeklēt Kairu vai Gīzas piramīdas. Vietējās varas iestādes var ieviest papildu ierobežojumus bez iepriekšēja brīdinājuma,” norāda Ārlietu ministrija.
Ēģiptes oficiālā statistika ir, maigi sakot, neticama, jo 100 miljonu cilvēku valstī ar gana antisanitāru dzīves vidi lielajās pilsētās ir fiksēts mazāk inficēšanās gadījumu nekā, piemēram, Lietuvā.
Tenerifē Kanāriju salās situācija ir labāka, taču tur naktī ir ieviesta komandantstunda, slēgtas izpriecu vietas un, izņemot pludmali, visur citur pārvietojoties jālieto maskas.
Ko sola tūrisma firma
"Novatours Latvija" vadītājs Leonīds Močeņovs apliecina, ka inficēto ārstēšanu un izmitināšanu karantīnā par valsts līdzekļiem uzņēmušās gan Spānija, gan Ēģipte. Biļetes atpakaļceļam tādā situācijā gan būs jāpērk pašiem.
"Mēs kā tūroperators nodrošinām ceļojumu organizēšanu konkrētos periodos. Aviobiļešu vai naktsmītņu izdevumi vienmēr bijuši pašu ceļotāju ziņā, izvēloties sev atbilstošāko. Jebkādu iemeslu dēļ nokavēta lidojuma izmaksas jāsedz pašam ceļotājam, tomēr esošajā situācijā mēs pilnīgi noteikti palīdzēsim atrast labākos, ērtākos risinājumus mājupceļam. Piedāvājam arī jaunu papildpakalpojumu – "Covid Pause", kas sniedz iespēju mainīt ceļojuma nosacījumus, ja pirms izlidošanas no Latvijas ceļotājam ir apstiprināts pozitīvs Covid-19 tests," klāsta Močeņevs.
Atbilde uz jautājumu, kas notiek, ja uzņēmēja valsts tomēr neapmaksā uzturēšanos karantīnā, gan izpaliek, un ieteikts to risināt ar apdrošināšanas palīdzību.
Apdrošinātāju attieksme dažāda
Daudzi kā ceļojumu apdrošināšanu izmanto kredītkaršu sniegtās iespējas, taču pandēmijas laikā to nosacījumi var būt arī mainījušies, tāpēc noteikti būtu jāsazinās ar konkrēto banku.
"Swedbank" preses sekretārs Jānis Krops: "Gadījumi, kas saistīti tieši ar pandēmijas vai valsts, pašvaldību vai tiesībsargājošo iestāžu lēmumu darbības izraisītiem zaudējumiem, ir daži no ceļojumu apdrošināšanas izņēmumiem. Piemēram, ja valsts robežas tiek slēgtas un klientam jāpavada papildu laiks ārzemēs, tad viņam jāapmaksā šie izdevumi pašam. Ja, ieceļojot pat sarkanajā sarakstā esošā valstī, radīsies tāda veida zaudējumi, kas nav atkarīgi no pandēmijas, piemēram, bojāta bagāža, aviobiļetes maiņa, ieplānotā lidojuma atcelšana, apdrošināšana šādus izdevumus atlīdzinās."
BTA informē, ka, ceļojot ar polisi, kurā iekļauts arī kovida risks, sedz tikai tiešos ārstēšanās izdevumus – pārējie zaudējumi, tostarp uzturēšanās karantīnā vai tās dēļ mainītie lidojumi, būs jāapmaksā pašam.
"Balta" atlīdzina neatliekamās medicīniskās palīdzības izdevumus un ārstēšanos, taču pieļauj papildu risku pievienošanu polisei. Uz atlīdzību var cerēt arī tad, ja tieši pirms izlidošanas saņemts pozitīvs tests – ir gan 850 eiro griesti.
"Gjensidige Latvija" personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards atbild diplomātiski: "Kā ierasts, tiek segti visi standarta ceļošanas riski, kā arī individuālos gadījumos polise tiek papildināta ar specifiskiem klienta braucienam un ceļojuma mērķim aktuāliem riskiem."
Kā situāciju raksturo Tenerifē un Ēģiptē dzīvojošie latvieši
Tūristu autobusus un limuzīnus regulāri dezinficējot un drīkstot uzņemt tikai pusi pasažieru. Viesnīcas var strādāt, tikai veicot īpašu sertifikāciju un ar 50% noslodzi, personāls lieto maskas. Uzrādot testu, gan ārvalstu, gan vietējie tūristi pēc izvēles var nelietot maskas. Ierodoties viesnīcā, tūristiem mēra temperatūru, gan reģistratūrā, gan restorānā, gan vairākās citās vietās pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi un ieteikumi tos lietot, arī tūristu lietotos priekšmetus regulāri dezinficē. Lielākajā daļā restorānu ar zviedru galdu ēdiens izvietots aiz aizsargstikla, paši nevar ņemt, apkalpojošais personāls to pasniedz uz šķīvja.
Ja tūristiem novēroti aizdomīgi simptomi, veic testu (izdevumus sedz pats vai apdrošinātājs). Ja ir pozitīvs, jāievēro 14 dienu (vai līdz izveseļošanās brīdim) karantīna.
Atbilstoši sertifikācijas noteikumiem viesnīcai jānodrošina izolēta daļa ar noteiktu istabu skaitu, kur izmitināt karantīnas gadījumā. Istabām jābūt aprīkotām ar visu, kas slimniekam varētu būt nepieciešams, ēdināšanu nodrošina numurā ar vienreizlietojamiem traukiem.
"Uzturēšanās laiku karantīnā, kas pārsniedz apmaksāto laiku viesnīcā, sedz viesnīca, nepieciešamos medikamentus apmaksā tūrists vai apdrošināšana. Ik trīs dienās tiek veikts tests, kuru apmaksā tūrists vai apdrošināšana. Tūroperators ir atbildīgs par atpakaļceļa lidmašīnas biļetes maiņu un nodrošināšanu. Ja tūristam nepieciešams ārstēties slimnīcā, izdevumus viņš sedz pats vai apdrošināšana," stāsta Leimante, un šis teiktais atšķiras no tūroperatora solījumiem.
Reālā pieredze
Ceļotājs Edijs Bērziņš dalījies "Facebook" ar Ēģiptē redzēto, un diez ko ideāli neizskatās. Viņš klāsta, ka lidostā neviens neievēro ne masku nēsāšanu, ne distanci – pat apsardze, policisti un citi darbinieki tās lieto tikai skata pēc. Viņš pats sēdējis stundu bez maskas, un neviens nav pat domājis aizrādīt.
"Visā pārējā valstī maskas varbūt 2% cilvēku nēsā," novērojis Bērziņš. Sods par masku nenēsāšanu esot divarpus eiro. Izceļojot cauri Ēģiptei, viņš vienu reizi pieredzējis, ka policija apstādina autobusu un pārbauda maskas. Tūrisma policijas iecirknī, kur Bērziņš nodeva testu, bijis ap 40 cilvēku, bet maskas tikai tiem, kas veica testu.
Ja ticēt Bērziņam, viņš pretēji aizliegumam apceļojis Ēģipti: "Ceļojuma laikā esmu bijis vilcienā, kur 40% no cilvēkiem klepo, un iespējamība man saslimt bija uz katra soļa." Tomēr viņš ir pārliecināts, ka tests būs negatīvs.
Lēmums braukt vai nebraukt lai paliek katra paša ziņā, taču vīrusu šobrīd var noķert jebkurā valstī. Jautājums tikai – vai šo pārbaudījumu gribētos piedzīvot svešumā vai atgriežoties aplipināt savējos.
