Bagātu aristokrātu meita. Sieviete, kura sašāva Musolīni, kļūstot par valsts mēroga apkaunojumu

Taču Itālijas līderis slepkavības mēģinājumā izdzīvoja. Starp neskaitāmajiem individuālās drosmes aktiem, kas vērsti pret fašismu 20. gadsimta Eiropā, Violetas Gibsones stāsts ir teju pagaisis no vēstures hronikas.

No kopumā četriem cilvēkiem, kuri mēģināja nogalināt Musolīni, viņai izdevās nonākt vistuvāk. Tagad, teju gadsimtu vēlāk, turpinās darbi, lai Violetai Gibsonei Dublinā uzstādītu piemiņas plāksni.

Viņas uzbrukums itāļu līderim notika trīs gadus pēc viņa kāpšanas tronī. Atentāta brīdī viņš teica runu. Sieviete izšāva trīs reizes, pirms ierocis iestrēga un viņai uzbruka Mosolīni atbalstītāji.

Viņas dzīvību izglāba policisti, kas sievieti arestēja. Pēc kāda laika no itāļu cietuma viņu deportēja uz Angliju. Tiek uzskatīts, ka tas darīts, lai izvairītos no apkaunojuma publiskajā tiesas procesā Itālijā.

Pēc tam viņa turēta ieslodzīta Svētā Endrū garīgās veselības iestādē Northemptonā līdz viņas nāves dienai 1956. gadā. Violeta nāk no bagātas aristokrātu ģimenes. Viņa bija Anglijas īru barona Ešborna meita.

Britu varasiestādēm un arī Violetas ģimenei šķita pieņemamāk, ja viņu uzskatītu par "vājprātīgu", nevis "politisku".

Dublinas pilsētas domnieks Manniks Flinns BBC sacīja: "Dažādu dīvainu iemeslu dēļ Violeta Gibsone kļuva par sava veida apkaunojumu. Viņi mēģināja iestāstīt, ka viņa ir neprātīga, lai slēptu kaunu." Kā norāda Flinns, Gibsonu ģimene ir atbalstījusi piemiņas plāksnes izveidošanu un jau tuvākajā laikā šis priekšlikums tiks izskatīts komitejas sēdē.

Ja to atļaus īpašnieks, iespējams, plāksni varētu izvietot pie viņas bērnības mājas Dublinā. 2014. gadā stāsts par Gibsoni tika translēts plašākai auditorijai radio raidījumā. Par Gibsones dzīvesstāstu tagad tiek runāts arī filmā ar nosaukumu "Sieviete, kura sašāva Musolīni" un kuru šobrīd izrāda dažādos kino festivālos.

Filmas autori norāda, ka "galvenais" šajā stāstā esot vairākas vēstules, kuras Violeta rakstīja saistībā ar savu atbrīvošanu dažādiem ietekmīgiem sabiedrības pārstāvjiem. Viņa uzrunāja princesi Elizabeti (tagadējo Anglijas karalieni Elizabeti II) un Vinstonu Čērčilu, ar kuru, viņa, iespējams, pavadījusi laiku Īrijā, kad viņš vēl bija bērns.

Filmu autoriem izdevies aplūkot vēstules, kuras tā arī nekad netika nosūtītas adresātiem.

Musolīni Nacionālā fašistu partija nāca pie varas Itālijā pēc Pirmā pasaules kara. 1925. gadā Musolīni kļuva par Itālijas diktatoru. Viņš atbalstīja ģenerāli Fransisko Franko Spānijas pilsoņu karā, kā arī Ādolfu Hitleru Otrajā pasaules karā.

Musolīni pārņēma daļu no Hitlera politikas – īpaši 1938. gadā pret ebrejiem vērstos likumus. Holokaustā gāja bojā vairāk nekā 7500 Itālijas ebreju. Musolīni 1945. gadā sagūstīja partizāni un nošāva.