Cik daudz sieviešu ir pārāk daudz? Kaislību plosītais Holivudas sekssimbols Džūda Lovs

Bastotājs kinoteātrī

Gan Margarēte Anna Heivorte, gan Pīters Roberts Lovs bija bāreņi, un abu attieksme pret bērnu audzināšanu bija saskaņota un vienkārša – daudz, daudz mīlestības. Un to jau no pirmā elpas vilciena izbaudīja gan Nataša, gan par viņu divus gadus jaunākais brālis Deivids Džūda Heivorts Lovs, kurš piedzima 1972. gada 29. decembrī. Kādā intervijā viņš ne bez aizkustinājuma teica: “Mūs ļoti mīlēja.”

Vaicāts par vārdu, viņš vienmēr smējies, ka pasaule ir pilna ar Deividiem, tāpēc kā profesionālo vārdu viņš izmanto Džūda, turklāt bērnībā viņu tā sauca vecāki. Un nav noslēpums, ka vārdu Deivids viņš ieguva par godu kādam ģimenes draugam, bet Džūda – no mammai mīļas Tomasa Hārdija grāmatas un, protams, Bītlu dziesmas Hei Jude. Ar Bītliem viņu saista arī tetovējums par godu bijušajai sievai – vārdi no dziesmas Sexy Sadie.

Vecāku dzīvē liela nozīme bija teātrim, kino un mūzikai, un tādā vidē auga arī abi bērni. Nataša kļuva par gleznotāju un fotogrāfi, savukārt Džūda jau kopš bērnības kā nohipnotizēts sēdēja pie televizora vai kinoteātrī. Kad puisim bija 14 gadu, viņš regulāri bastoja stundas, brauca ar vilcienu uz Londonas centru, kur Velsas prinča kinoteātrī noskatījās trīs filmas pēc kārtas, un tad zibenīgi devās mājup, izlikdamies, ka visu dienu pavadījis skolā. Aizdomas nevienam neradās, un tāda dzīve varēja turpināties.

Džūda Lovs 17 gadu vecumā nolēma, ka bikšu deldēšanai jāliek punkts. Tam bija labs iemesls – pēc vairākām lomām uz pusaudžu teātra skatuves un televīzijas filmās viņam piedāvāja lomu ziepju operā Ģimenes (1990). Tā sākās aktiera profesionālā karjera. Seriālu filmēja Mančestrā, kas bija kļuvusi par vienu no stilīgākajām pilsētām ne tikai Lielbritānijā. Džūda noīrēja dzīvokli un izbaudīja to, ka viņam ir nauda, kuru var izmantot, kā pašam patīk. Viņš baudīja dzīvi un Mančestras piedāvājumus. Pilsētas zīmols, protams, bija mūzika. Un tad viņam piedāvāja divas lomas, kas uz visiem laikiem mainīja jaunā aktiera dzīvi.

Ģimene

Žana Kokto traģikomēdijas Drausmīgie vecāki iestudējums Litltonas teātrī 1994. gadā ļāva Lovu izvirzīt sera Lorensa Olivjē vārdā nodēvētajai balvai kā labāko jaunpienācēju, un jau drīz šo pašu lugu – tiesa, ar citu nosaukumu – uzveda Brodvejā, kur galvenais vaininieks izpelnījās nomināciju amerikāņu teātra nozīmīgākajai – Tony – balvai. Tad Džūdam piedāvāja lomu krimināldrāmā Šopings. Uzņemšanas laukumā viņš iepazinās ar aktrisi Seidiju Frostu.

Viņa bija septiņus gadus vecāka, precējusies un dēla māte, taču kaislība sita tik augstu vilni, ka mīlnieki saprata – viņiem ir lemts būt kopā. 1997. gada 2. septembrī tika dzertas kāzas. Rafertijs piedzima jau 1996. gadā, Airisa – 2000. gadā, bet pastarītis Rūdijs ģimenei pievienojās 2002. gadā. Džūda kļuva arī par sievas atvases Finlija patēvu.

Skatoties no malas, viss līdzinājās teju vai pasakas sižetam: jauni, skaisti, talantīgi, laimīgi. Taču no ķēķa puses atklājās cita aina – jau pēc Rafertija dzimšanas Seidija saprata, ka kļuvusi par vienu no daudzajām sievietēm, kuru skārusi pēcdzemdību depresija. Nepilnu mēnesi Seidija pavadīja ārstniecības iestādē. Viņa darīja sev pāri, izmisīgi pieprasot uzmanību, un nespēja iekļauties Holivudas dzīvesstilā un ballītēs, kas piederējās Holivudas jaunās zvaigznes Džūdas Lova publiskajam tēlam.

Jaunā zvaigzne

Acīgākie skatītāji Džūdas vārdu jau bija pamanījuši, kad kinoteātros nonāca biogrāfiskā filma par Oskaru Vaildu. Vaildā (1997) Džūda atveidoja lordu Alfrēdu Bouziju Duglasu, un skatītāji bija sajūsmā. Tajā pašā gadā Lovs filmējās arī zinātniskās fantastikas filmā Gataka, turklāt 1997. gads aktierim atnesa lomu arī Holivudas veterāna Klinta Īstvuda filmā Pusnakts labā un ļaunā dārzā, kurā atveidoja prostitūtu vīrieti. Pēc tam Džūda bija vampīrs un pavedinātājs trillerī Krokodilu gudrība (1998), bet tad saņēma piedāvājumu, no kura atteikties būtu gadsimta muļķība.

Pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem veidotā Entonija Mingelas filma Talantīgais misters Riplijs (1999) aktieru komanda sapulcēja izcilas zvaigznes – Metu Deimonu, Gvinetu Paltrovu, Filipu Seimūru Hofmanu un Keitu Blānšetu, tomēr, neraugoties uz to, ka Džūdas varonis neizdzīvo pat līdz filmas pusei, lielāko filmas varoņu un skatītāju uzmanību saņēma tieši bagātais dīkdienis Dikijs. Aktiera honorārs jau bija sasniedzis 745 tūkstošus ASV dolāru, un tas bija liels mierinājums pēc neveiksmīgā kritiena, ko aktieris piedzīvoja filmēšanas laikā. Negadījums beidzās ar salauztu ribu, un Džūda pats tajā vaino savu kolēģi Metu.

Lovs režisoram paziņoja, ka visu filmēšanas laiku gribēs ēst vislabākajos restorānos un dzert vislabāko vīnu, jo tā būtu darījis viņa Dikijs. Pēc filmēšanas beigām Džūda paturēja savdabīgu suvenīru – kreklu (Lova “kolekcijā” ir trīs krekli, kuros nogalināti viņa varoņi). Aktieris apzināti izvēlas filmēties dažādās lomās, lai netiktu ierobežots kādā noteiktā ampluā. Kā teicis Džūda: “Ir labi dažreiz šokēt!”, taču pēc Talantīgā mistera Riplija pirmizrādes šoku nācās piedzīvot viņam pašam.

Džūda Lovs kļuva par starptautisku zvaigzni un par savu sniegumu saņēma Britu Kinoakadēmijas balvu, kā arī tika izvirzīts Zelta globusa un Oskara nominācijām. Cilvēki bija pārliecināti, ka viņš ir tieši tāds pats kā Dikijs, kurš burā ar jahtu un spēlē saksofonu, un pēkšņi viņu savās filmās gribēja visi. Atceroties šo laiku, Lovs kādā intervijā ne bez ironijas teica, ka tobrīd bijis “kā svaiga gaļa”, taču vislielākajā mērā to var attiecināt uz tabloīdiem. Džūda saprata, ka viņam pār paša publisko tēlu vairs nav nekādas noteikšanas. Kad aktieris kādā žurnālā ieraudzīja fotogrāfiju ar sevi un mazo dēlēnu, viņa prieku par karjeras uzrāvienu nomainīja vilšanās sabiedrībā.

Tā vairs nebija viņa dzīve – tā bija dzīve, kādu Džūdam Lovam bija izvēlējušies mediji, un tur neko nevarēja mainīt. Par laiku, kad viņš dzīvoja kopā ar Sjennu Milleri, Lovs ir stāstījis, ka paparaci pie viņu mājas dežurējuši 24 stundas diennaktī – nedēļām, pat mēnešiem ilgi. Viņi centušies izturēties draudzīgi, taču aktiera vienīgā vēlēšanās bijusi tos iekaustīt, jo “tas, ka tu četrus mēnešus dirni pie manas mājas, nenozīmē, ka mēs esam čomi”.

Jaunībā Džūda Lovs bija ideālists, taču katrs nākamais gads šo pārliecību mazināja, un, pēc paša teiktā, bijis pat laiks, kad viņš vispār zaudējis ticību cilvēkiem. Kā pierādījums tam bija arī milzīgais skandāls, kurā bija iesaistīta mediju magnāta Ruperta Mērdoka impērija. Lovs bija viens no 19 cilvēkiem, kura telefonus regulāri noklausījās. Tiesu darbi un vēlākā izlīgšana kļuva par iemeslu Mērdoka avīzes The News of the World slēgšanai, kā arī par kārtējo pagrieziena punktu aktiera attiecībās ar medijiem. 2012. gadā viņš saņēma 205 tūkstošus dolāru lielu sāpju naudu, taču aktiera ikdiena tāpēc vieglāka nekļuva.

Džūda, Sjenna un auklīte

Džūda Lovs bija zirgā, kaut arī ne visas filmas tika uzņemtas ar uh! un ah! Viņš bija krievu snaiperis filmā Ienaidnieks pie vārtiem (2001) un knapi spēja izdvest kādu skaņu, kad Stīvens Spīlbergs piedāvāja viņam lomu filmā Mākslīgais intelekts (2001). Baleta pamatu apgūšana šķita tikai nelielas neērtības. Lovs spēlēja Sema Mendesa drāmā Ceļš uz pekli (2003) un vēlreiz strādāja ar Entoniju Mingellu – loma Aukstajā kalnā (2003) aktierim sagādāja otru nomināciju Oskaram un 10 miljonus lielu honorāru. Tad nāca izgāšanās ar filmu Debesu kapteinis un nākotnes pasaule (2004), un tūlīt pat arī triumfs – filma Alfijs (2004).

Filmā, kas padarīja par zvaigzni Maiklu Keinu un triumfēja Kannās, Džūda Lovs bija neiedomājami pievilcīgs brunču mednieks. To daudzi centās izmantot, runājot arī par aktiera privāto dzīvi, jo tajā lauztu siržu netrūkst. 2003. gadā pēc divus gadus ilgas un publiskas cīkstēšanās par to, kurš būs atbildīgs par bērnu audzināšanu, tika šķirta Džūdas un Seidijas laulība. Šķiršanās izdevumus ļāva segt Alfija honorārs. Airisas krustmāte Keita Mosa, kura Frostu un Lovu bija izvēlējusies par savas meitas krustvecākiem, nostājās draudzenes pusē un atbrīvoja Džūdu no visiem solījumiem un pienākumiem.

Taču viņam, visticamāk, tobrīd par tiem nebija ne mazākās intereses, jo Džūdas dzīvē bija ienākusi Alfija ekrāna partnere – skaistā, temperamentīgā Sjenna Millere. Viņi savas attiecības ilgi slēpa, baidoties, ka tās sabradās paparaci nežēlastība. 2004. gada Ziemassvētkos Lovs Millerei pasniedza iespaidīga izmēra briljanta gredzenu. Tiesa, par šo nodomu viņš bija aizmirsis pastāstīt bijušajai sievai, kura uzzināja jaunumus no bērniem un bija no tiesas šokēta. Seidija bija nostādīta neapskaužamā situācijā.

Džūda un Sjenna bija pāris kā no žurnāla lapām, taču arī uz tādiem var skatīties gan no parādes, gan ķēķa puses. Žurnālistus interesēja, kas atrodas šķietami neredzamajā zonā. Runā, ka šajā laikā Lovs bija noskatījis aktrisi Skārletu Johansoni, kura dzīvoja filmas Pazudis tulkojumā (2003) panākumu ēnā. Kad viņš kopā ar Sjennu apmeklēja Britu Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju, Milleres attieksme pret amerikānieti neesot bijusi apzīmējama ar vārdu “jauka”.

Taču tas bija tikai piliens neslavas lavīnā, kuru Džūda pats sev bija uzgāzis, jo klajā nāca fakts, ka viņam bijušas attiecības ar Deiziju Raitu, Džūdas un Seidijas bērnu aukli. Savu stāstu viņa pārdeva Sunday Mirror, neizvairoties arī no intīmām detaļām – ieskaitot to, ka viens no bērniem abus pieķēris gultā. 2005. gada jūlijā Džūda Lovs Sjennai publiski atvainojās, apgalvodams, ka viņam esot liels kauns par to, ka viņš sagādājis viņai un tuvajiem tik daudz sāpju, ka viņa rīcību nekas nevarot attaisnot un viņš notikušo patiesi nožēlojot un lūdzot sapratni.

Millere, kura anonimitāti zaudēja brīdī, kad kļuva par Džūdas mīļoto, uzzinājusi, kas noticis viņai aiz muguras, tik ļoti noskaitusies, ka par raudāšanu nebijis ne runas. Saderināšanos viņa atsauca un pat paziņoja, ka labāk būtu, ja Deizija Sjennas ceļā negadītos. Taču daudziem par brīnumu jau pēc dažiem mēnešiem pāris salaba. Par viņiem teica – pāris, kas nevar būt kopā, bet nespēj dzīvot arī atsevišķi. Abu attiecības on un off režīmā turpinājās līdz 2011. gadam.

Gultā ar Džūdu

2004. gadā Džūda Lovs nofilmējās Holivudas brunču mednieka Erola Flinna lomā biogrāfiskajā filmā Aviators un drāmā Tuvāk. Tabloīdi nekavējoties sasaistīja viņa un aktrises Natālijas Portmanes dzīves. Viņi abi filmējās arī filmā Manas melleņu naktis (2007). Džūda vēlreiz izbaudīja slavas spozmi lomā, kurā bija iejuties Maikls Keins, un kopā ar britu kino leģendu nofilmējās Okšķerī (2007). Piekritis filmēties Nensijas Maijersas romantiskajā komēdijā Brīvdienas (2006), Lovs kļuva par vienu no Holivudas ienesīgākajiem aktieriem un, kā runāja, uzsāka romānu ar ekrāna partneri Kameronu Diazu.

Pāršķirstot tā gada preses izdevumus, sabiedrības notikumu lapas rotā arī Džūda kopā ar Linsiju Loenu, britu Harper’ s Bazaar redaktori Kimu Hersovu – abi devās eksotiskās brīvdienās uz Indiju –, vācu modeli un aktrisi Sūzeni Heki. Tad pie apvāršņa parādījās dziedātāja Roda Stjuarta meita, sabiedrības dāma Kimberlija un modele Lilī Koula. Kad Džūda Ņujorkā filmējās Gaja Ričija versijā par Šerloka Holmsa piedzīvojumiem, viņš naktsklubā sastapa modeli Samantu Bērku. Viņu meita Sofija piedzima 2009. gada septembrī. Tēvs pieprasīja paternitātes testu un, saņēmis rezultātu, Bērkas ģimenes vārdiem runājot, izturējās kā “angļu džentlmenis” – gan rūpējas par meiteni finansiāli, gan neliedz viņai savu sabiedrību. Tiesa, pirmoreiz viņš sastapa meitu, kad viņai jau bija pieci mēneši, un viņas seju pazina visi, kas seko dzelteno ziņu kanāliem; Sofijas bildes publicēja žurnāls Hello!

Ritinot tālāk Džūdas Lova personīgās dzīves peripetijas, nākamās rindā uz viņa sirdi bija aktrise Ruta Vilsone un modele Alise Raundtrī. Kādā no Londonas Soho bāriem viņš iepazinās ar mūziķi Ketrīnu Hārdingu, kura profesionāli pazīstama kā Keta Kavelli. Divdesmit trīs gadus veco sievieti nemulsināja tas, ka Lovs ir par viņu 18 gadus vecāks, turklāt vecumā, kad piesauc pusmūža krīzi; Džūdam bija 41 gads. Kad abi jau bija pašķīrušies, viņa saprata, ka gaida bērnu. Ada piedzima 2015. gadā.

Ostā

Džūda Lovs un biheiviorālā psiholoģe Filipa Koena iepazinās, pateicoties kopīgiem draugiem. Tas notika gandrīz pirms sešiem gadiem. Viņš necentās šīs attiecības afišēt, taču jebkura sieviete, kura parādās sabiedrībā rokrokā ar visskaistāko vīrieti, kāds staigājis pa zemes virsu, kā par Lovu izteikusies aktrise Naomi Votsa, uzreiz kļuva par mediju intereses objektu.

No malas šķiet, ka Džūdas un Filipas attiecības ir laime pirtiņā. Katru otro nedēļu pie viņiem dzīvo Džūdas bērni no pirmās laulības, un viņš ir atzinis, ka pēc ilgāka vientulībā pavadīta laika patiesi izbauda mājas gaisotni: sagaida bērnus no skolas un ikdienas gaitām, gatavo vakariņas, ļaujas sarunām; bērni ir viņa dzīves enkurs. Ar Filipu viņš apprecējās aizpērn – trīs mēnešus pēc tam, kad abi paziņoja par saderināšanos. Kāzas bija klusas, piedalījās tikai paši tuvākie.

Šogad Džūda kļuva par sestā bērna tēvu, bet plašākai sabiedrībai joprojām nav zināms ne bērna dzimums, ne vārds – Lova un viņa jaunākās atvases pastaigu bildēs redzamo var interpretēt visādi, jo bērniņš ir ģērbts balti dzeltenās vai balti melnās krāsās. Par savu laulību ar Filipu viņš saka, ka tagad esot kopā ar cilvēku, ar kuru viņam ir tik jautri kā ne ar vienu. Gribas ticēt, ka 47 gadu vecumā Džūdas Lova kuģis ir iestūrējis ostā, kur nepūš postoši kaislību vēji.

Pāvesta smaids

2009. gadā Džūdas Lova profesionālā dzīve sagriezās vēl nepieredzētā virpulī. Viņš bija Hamlets uz Londonas teātra skatuves un Ņujorkā, un, kaut arī recenzijas nebija īpaši labas, aktieri nominēja Tony balvai. Tajā pašā gadā viņš ielēca pāragri mirušā Hīta Ledžera lomā Terija Giljama filmā Doktora Parnasa iedomu pasaule un kopā ar Robertu Dauniju jaunāko radīja vienu no amizantākajām versijām par Šerloka Holmsa un doktora Vatsona attiecībām un piedzīvojumiem (pie doktora Vatsona viņš atgriezīsies 2011. gadā Gaja Ričija režijā).

Lovs bija viena no zvaigznēm, kas spēlēja Stīvena Soderberga trillerī Infekcija (2011), kuru ne viens vien piesauca, kad sākās un attīstījās Covid-19 sērga, kā arī atveidoja Kareņinu filmā Anna Kareņina (2012). Netālākā pagātnē viņš piedalījies filmā Fantastiskās būtnes: Grindevalda noziegumi (2017) un komiksā Kapteine Mārvela (2019). Ja pasaulē viss ritētu ierasto gaitu, droši vien uz lielajiem ekrāniem jau būtu nonākusi jaunākā versija par Pīteru Penu, kurā Džūdas Lova vaibsti būtu Kapteinim Āķim. Tas, ko nesīs nākotne, šobrīd ir miglā tīts, taču tikmēr Džūdas ironiskajā smaidā var vērties mazajā ekrānā.

Tāpat kā daudzi kolēģi, arī Lovs koķetē ar televīzijas iespējām, kas pēdējos gados piedzīvo renesansi, turklāt daudzi produkti var lepoties ar neapšaubāmu kvalitāti. Nesen skatītāju vērtējumam tika nodots miniseriāls Trešā diena, taču apjukušā Sema tēls ne tuvu nav tik interesants kā oskarotā Paolo Sorentīno provokācija – amerikāņu kardināls Lenijs Belardo, kurš, kļuvis par kristīgās pasaules galvu, pieņem Pija XIII vārdu. Jaunais pāvests televīziju piedāvājumā nonāca 2016. gadā, un kopš šā gada sākuma redzams tā turpinājums.

Kur nu vēl elegantāku ironiju kā teju vai svētā lomas piedāvāšana aktierim, kurš pats, var teikt, bijis kritušais eņģelis, kas no slavas augstumiem kritis nežēlastībā. Aktierim, kurš spēlējis žigolo, pleibojus un brunču medniekus. Džūdam Lovam, kura privātā dzīve varētu sagādāt pietiekami daudz inspirāciju īstai ziepju operai. Taču Paolo Sorentīno uzskata, ka aktiera publiskajam tēlam (par kuru viņš vispār neinteresējoties) nav nekādas saistības ar talantu, bet noliegt Džūdas Lova talantu nav iespējams.

Un tā Džūda māj no Svētā Pētera bazilikas balkona, uzrunādams visas pasaules kristiešus, taču viņa sapņi, uzvedība un runas veids nav tādi, ko varētu attiecināt uz svētiem vīriem. Pija XIII smaidā draiskojas nebēdnības velniņš, un Paolo Sorentīno turpina Romas dekadences izsmalcinātas studijas, galveno smagumu noveļot uz tāda aktiera pleciem, kuram aiz muguras ir jau vairāk nekā 25 gadu pieredze sabiedrības modro acu uzraudzībā.

Komforts

Tāpat kā daudzi kolēģi, Džūda savu seju “aizdevis” arī reklāmām, taču viņa dienas kārtībā ir arī labdarība: UNICEF, Jaunais Vic teātris, krūts vēzis, bāreņi, kuru vecāki kļuvuši par AIDS upuriem. Kopā ar Džūdiju Denču viņš izglāba Viktorijas laikā celto Svētā Stīvena baznīcu Londonā, 2007. gadā pirmoreiz devās uz Afganistānu, kur apmeklēja arī bīstamas vietas, 2011. gadā bija viens no tiem, kas protestēja pret Aleksandru Lukašenko.

Džūdas Lova vecāki jau sen ir pārcēlušies uz Franciju, kur vada drāmas skolu un teātri, bet viņš pats ir apmeties Ziemeļlondonā. Laiki, kad Lovs īrēja dzīvokli kopā ar Jūenu Makgregoru un Džoniju Lī Milleru, jau sen ir aiz muguras, taču, par spīti tam, ka viņa sejā ar katru gadu iegulst arvien vairāk krunciņu, viņš nav zaudējis pievilcību, kas apžilbināja pasauli.

Džūda Lovs priecājas, ka kļūst vecāks, jo cilvēki vairs nepievēršot tik lielu uzmanību viņa izskatam un intervijās runājot par darbu, nevis viņa matu līniju, kura atkāpjas, kaut arī “es negribu runāt pat par tēlošanu, jo uzskatu, ka aktiera darbam jārunā pašam par sevi”. Aktiermāksla vispār esot “dīvains bizness. Divdesmit gadu vecumā tu atrodies mīnu laukā. Trīsdesmit gados tu vari mazliet atslābt un teikt: “Es to izdarīju, es izdzīvoju!” Un tad tu sasniedz četrdesmit, un lomām, ko tev piedāvā, ir cits dziļums, un tev vairs nevajag būt “zelta puisēnam”. Ir brīnišķīgi justies komfortabli.”