Bērni
2020. gada 21. decembris, 04:55

"Es darīšu visu, lai būtu kopā ar dēlu," - Dana Dombrovska nav atmetusi cerību sakārtot savu dzīvi

Marta Martinsone

Žurnāls "Kas Jauns"

Stiliste Dana Dombrovska žurnālam "Kas Jauns" pastāstījusi par dzīvi grūtsirdībā, jaunu talantu – gleznošanu – un nerimstošo cerību būt kopā ar dēlu. “Man sāp sirds, ka aizvien to neesmu spējusi izdarīt,” atzīst māksliniece.

Danas dzīve beidzamo gadu laikā vijusies līkloču līkločiem. Pēc šķiršanās no skandalozā muzikanta, abu kopīgā dēla Kristofera Paula tēva Andra Kiviča Dana vairākus gadus sevi nošķīra no sabiedriskās dzīves, pārceļoties uz dzīvi laukos – pie sastaptā mīļotā vīrieša Gata Rūjienas pusē. Tur Dana iztiku pelnīja, dizainējot un šujot apģērbu pašas radītajā zīmolā "Kaikin", bet nu jau kādu laiku viņa savu radošumu izpauž gleznojot, radot tikai sev raksturīgus darbus – īpašā rokrakstā gleznotus sieviešu portretus, kurus ar sociālo tīklu starpniecību pārdod sava talanta cienītājiem.

Darbs par godu mātes beznosacījuma mīlestībai

Dana stāsta, kā pievērsusies glezniecībai. “Beidzamos divus gadus esmu ieslīgusi grūtsirdībā. No apģērbu šūšanas vēlējos atpūsties, jo citreiz pat bijis tā, ka vienu apģērba gabalu šuvu mēnesi. Rokas, tā teikt, pašas paņēma krāsas un otas, un tādā veidā es no visa atpūtos. Tas arī bija veids, kā savā ziņā turpinājās mani meklējumi pēc gaismas, jo arī man nav sveša šī tēma – depresija,” nosaka māksliniece.

Taujāta par personāžiem, kuri atveidoti darbos, Dana skaidro, ka netīši tā sanācis, ka tās ir tikai sievietes. “Mēs visas esam dievišķas būtnes, skaistas sievietes. Es tās attēloju ar nimbu. Bija arī piedāvājums pēc pasūtījuma uzgleznot vīrieti, bet es atteicos. Sajūtu līmenī to nevēlējos, jo sievietes labāk jūtu. Pavasarī plānoju izstādi par šīm skaistajām sievietēm – dievietēm. Sākumā bija tāda nedrošības sajūta par to, ko daru, bet mani iedrošināja un pārliecināja, ka izstāde būtu vajadzīga,” pastāsta Dana. Viņa atklāj, ka gleznošanas procesā ir arī kāds vēl īpašāks darbs, kurā attēlota sieviete ar eņģelīti: “Tas tapis par godu manam dēlam. Pēc šī darba ir tik liels pieprasījums, ka man to nāksies zīmēt vēl un vēl. Domāju, arī uz lielāka formāta – tas man pašai būs liels izaicinājums. Kad šī ikoniskā glezniņa tapa, es izliku savas personiskās izjūtas. Es aizvien cīnos, lai varētu būt kopā ar savu dēlu. Man ļoti sāp sirds, ka to neesmu spējusi izdarīt,“ nosaka Dana.

Dēls dzīvo pie Kiviča vecākiem

Andra un Danas dēls Kristofers Pauls, kad mamma dzīvoja laukos, mitinājās pie savas omītes Carnikavā, kur arī apmeklēja skolu. Tagad Kristofers uzturas pie Andra vecākiem Rīgā, jo mācības notiek attālināti. Dana skaidro apstākļus, kāpēc šo gadu laikā nav izdevies sakārtot dzīvi tā, lai dēlu varētu audzināt pati. “Galvenokārt tie bija sadzīviski iemesli. Es nevarēju atrast veidu, kā tikt pie līdzekļiem, lai varētu ar dēlu dzīvot kopā. Vienai sievietei nodrošināt visus dzīves apstākļus, lai audzinātu bērnu, nav viegli. Kaut vai ar vienu algu īrēt Rīgā dzīvokli un “nosegt” citas pamatvajadzības ir gandrīz neiespējami. Īpaši man kā māksliniecei, jo zināms, ka mēs visi kuļamies, kā sanāk, lai nodrošinātu sevi ar iztikas līdzekļiem. Tāpēc es dzīvoju laukos pie drauga,” situāciju skaidro Dana.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Dana un Andris Kivičs 2005. gadā.

Viņa nav atmetusi cerību sakārtot dzīves apstākļus tā, lai varētu savu dēlu uzturēt un audzināt pati. “Tik ļoti gribu redzēt, kā viņš izaug. Tagad viņam jau piecpadsmit gadu... Tas ir tik ļoti svarīgi gan viņam, gan man. Šobrīd redzu šim mākonim zelta maliņu. Es darīšu visu, lai rastu iespēju būt kopā ar dēlu. Protams, šobrīd laiki ir nenosakāmi, bet patiesībā šī ārkārtējā situācija un pandēmija manā dzīvē nav nesusi kardinālas finansiālas pārmaiņas, jo arī līdz tam man nav klājies finansiāli viegli. Grūti laiki bijuši arī pirms tam. Sāpīgi redzēt, ka daudziem dzīve sašķobās tieši tagad,” saka māksliniece. Viņa atzīst, ka šobrīd ir izvirzījusi sev mērķi. “Gribu izlīst no laukiem, lai būtu kopā ar dēlu. Mani ceļi dēla dēļ vedīs atpakaļ uz Rīgu, lai arī es dabas tuvumā pati jūtos daudz labāk un dzīve Rīgā ir dārgs pasākums,” atzīst Dombrovska.

Par dēla attiecībām ar Andri Kiviču

Taujāta, kā Kristofers pieņem esošos apstākļus, ko domā par mātes prombūtni, Dana skaidro: “Dēls mani saprot… Saprot šo situāciju, kaut vēlas dzīvot ar mani kopā. Mēs ļoti daudz ar Kristoferu sazināmies, mūsu mātes un dēla attiecības ir ļoti labas. Mēs viens otru ļoti mīlam. Nauda nav rādītājs, kā tiek mērīta mīlestība un attieksme. Viņš man ļoti uzticas, kas man ir ļoti būtiski.” Arī dēla attiecības ar tēvu – skandalozo mūziķi Andri Kiviču – esot labas. “Andris ar jauno ģimeni mīt samērā netālu no vietas, kur dzīvo Kristofers. Dēls mēdz doties ciemos uz tēta dzīvesvietu. Kaut ko tēvs ar dēlu kopā dara, sporto. Kad ciemojas, paauklē savas māsas, kuru nu viņam netrūkst. Viņš ir lielais brālis. Cik saprotu, Kristoferam ar tēti šobrīd ir normālas attiecības. Katram bērnam ir vajadzīgs tēvs. Man pašai nav nepieciešama komunikācija ar Andri, tāpēc ar viņu nesazinos. Vēlu viņam visu labāko, lai viņš dzīvo, kā māk. Tā ir viņa darīšana. Negribu pret viņu raisīt nekādas negatīvas domas, jo tas ir mana bērna tēvs,” nosaka Dana.