Es varu, un man sanāk! Unas Ulmes dienasgrāmata TV šovā "Sapņu ķērājas". 7. sērija

Šī raidījuma tēma ir draudzība, un, tā kā man allaž apkārt ir bijušas draudzenes, tad par šo tēmu ir savs viedoklis. Vai esi aizdomājies, kāpēc tieši šie cilvēki, šie draugi, šie ceļabiedri ir ar tevi kopā konkrētā dzīves posmā? Man par to ir sava teorija. Esmu pamanījusi, ka konkrētos dzīves posmos priekšplānā izvirzās viena īpaša draudzene. Tieši viņas problēmas vai panākumi izkristalizējas un “rezonē” visizteiktāk.

Atbilde - jo tev blakus ir tavs spoguļattēls. Ne jau gluži tāds viens pret vienu, bet tāds, kurš parāda realitāti. Tu sēdi ar viņu, malkojot vīnu, analizē viņas problēmu, sniedz padomu, tajā pašā laikā risinot savas problēmas, un tieši tas jums IR kopīgs. Vai šobrīd, kad esmu dzīves pārmaiņu posmā, man blakus ir draudzene, kas aizrauj ar savu enerģiju, iedvesmo un virza uz priekšu. Šādā veidā šis cilvēks kļūst par apgriezto spoguli, kas parāda tavu dzīves virzību. Ja tev visapkārt ir intrigas, tātad pati tajās iesaisties, ja tava draudzene tevi apskauž, tātad pati ar šo īpašību neesi tikusi galā. Ne velti ir ļoti maz tādu draugu, kas mūs pavada cauri visam mūžam. Tad jau to var saukt par dvēseļu radniecību.

Raidījumā man nācās atcerēties situāciju, kad meitene, kuru uzskatīju par savu draudzeni, pārgulēja ar manu vīru. Tolaik tā šķita kā traģēdija, bet patiesībā mūsu laulība jau bija izjukusi un tas beidzot ļāva tam visam pielikt punktu, par ko šobrīd varu būt viņai tikai un vienīgi pateicīga.

Šajā reizē kārta manam priekšpēdējam sapnim – salto uz batuta. Kā es pati smejos – trakā sieviete, kas tevi 47 gadu vecumā dzen lēkāt pa batutu, bet te jau atkal runa ir par bailēm.

Kāpēc bērnībā es no tā nebaidījos, varēju zālienā apmest ritentiņu un tagad man ir pat bail uz rokām nostāties. Starp citu, tieši roku stājas nodarbībā es apjautu, ka patiesībā viss ir galvā. Nevaru, nemāku, man nesanāks, kam nav to vajag, tam es esmu par vecu...

Un viss. Mēs noraujam rokas bremzi, pat neuzsākuši braucienu. Bet es tā negribu! Vēlos izbaudīt to sajūtu, ka es varu un man sanāk. Un ja tu kaut uz mirkli izdodas noķer šo maģisko izjūtu, pēc tās var piedzīvot īstu eiforiju. To es arī izbaudīju salto nodarbībā. Devāmies pie Eināra Lansmaņa uz alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centru The Spot. Iesildīšanās, tostarp kūlenis atmuguriski, ar ko nemaz tik viegli negāja un aiziet!

Vispirms vienkārši mācījāmies ļauties lēcienam tādā kā piepūšamajā baseinā, ar mīkstu piezemēšanos un tad jau sekoja mēģinājumi tur apmest arī salto. Trenera iedrošināta, bailes nejutu nemaz – sapratu, ka galvenais ir “sagrupēties” un tehniski visu izdarīt pareizi, un man izdevās! Lai arī līdz salto uz paša batuta man vēl jāpatrenējas, šī pieredze ļāva apzināties, cik patiesībā manī iekšā ir milzīgs potenciāls, par kura eksistenci pat nenojautu. Un ir skaidrs, ka es vairāk to sevī iekšā neturēšu. Šī sajūta man ir ļāvusi noticēt sev un devusi milzīgu grūdienu dzīvē, kas šobrīd jau realizējas jaunos izaicinājumos.

Sarunā ar psihoterapeiti Kristīni Balodi mēs skaidrojam, vai vīrs var būt labākais draugs un vai var pastāvēt draudzība starp vīrieti un sievieti. Tā kā man šāds draugs ir, tad uzskatu, ka tas ir iespējams, meitenes gan par to ir visai skeptiskas. Tomēr nonākam pie secinājuma, ja izslēdzam šo seksuālo aspektu, respektīvi, ja šie cilvēki viens otru nesaista šajā plānā, tad šāda draudzība var pastāvēt. Tāpat kā var pastāvēt draudzība ar vīra bijušajām sievām, par ko vislabāk zina stāstīt mūsu studijas nākamā viešņa, rakstniece Inga Grencberga, kura ir režisora Dž.Dž. Džilindžera nu jau sestā sieva.

Bet attiecībā uz sapņu piepildīšanu, atkal saskaros ar pilnīgi jaunu pieredzi – paukošanos, kas ir Grētas sapnis. Dodamies paukošanās trenera Valda Kupča, kurš trenē topošos Latvijas paukošanās čempionus un iesaistāmies aizraujošā piedzīvojumā. Valdis ir tik atraktīvs treneris un spēj mūsos izraisīt īstu azartu.

Varu droši apgalvot, ka paukošanās ir mans pēdējā laikā labākais atklājums. Tā ir kā tāda sporta spēle, kur līdzās fiziskai sagatavotībai, stājai un pareizas ķermeņa pozas turēšanai tev visu laiku jādomā ar galvu - kādas stratēģijas īstenot, kā aizsargāties un kādu soli spert nākamo. Starp citu, izrādās, ka paukošanās čempionu vidū esot daudz kreiļu un savā ziņā es šo pārākumu sajutu, jo man bija diezgan viegli apmānīt pārējās meitenes. Kā mēs smējāmies, šī varētu būt lieliska terapija divām draudzenēm, kuras ir par kaut ko sastrīdējušās.

Dāmu mīlulis, aktieris Jurijs Djakonovs ienes mūsu studijā pamatīgu testosterona devu. Viņš ir tik šarmants, ļoti atklāti runā par savām attiecībām un ir ārkārtīgi talantīgs flirta meistars. Un tas Jurijam tā piestāv! Savas attiecības viņš balsta uz savstarpēji brīviem nosacījumiem un arī pēc attiecību izbeigšanās ar visām savām iepriekšējām sievietēm palicis draugos. Starp citu, viņš ir aktīvs arī Tinderī, lai būtu lietas kursā par to, kas ir modē un ko viņš zaudē. Jurijs to dēvē par mini flirtu, un arī aktiera draudzene pret to izturoties saprotoši.

Nobeigumā mēs secinām, ka draudzība ir attiecības, kuras jākopj un pret tām nevar attiekties pavirši. Kā saka Ieva – pret draudzību ir jāattiecas kā pret drēbju skapja saturu - tas regulāri  jāsakārto, jāvēdina, jāizved saulītē un visbeidzot jāveic revīzija, lai atbrīvotos no tā, kas vairāk neder.