Nostradams - izcilākais pareģis cilvēces vēsturē vai bezkaunīgs blēdis?

Savos pareģojumos Nostradams uzrakstīja pavisam 942 četrrindes, kas tika apvienots grupās – centūrijās. Pareģojumi, kas rakstīti renesanses laikmeta franču valodā, aptver laika periodu no 1555. līdz 3797. gadam. Pats Nostradams skaidroja, ka savus pareģojumus sastādījis, balstoties uz Svēto rakstu tekstiem un saviem astroloģiskajiem aprēķiniem. Centūrijas nav sakārtotas sistēmā, tāpēc atliek vien minēt, kuram gadsimtam un gadam katra četrrinde veltīta.

Ļodzīgie un nesaprotamie teikumi

Sešpadsmitajā gadsimtā Eiropā dažādu pareģu bija ka biezs, taču Nostradams ar savu ietekmi un popularitāti pārspēja visus konkurentus. Viņa kritiķi indīgi teic, ka Nostradams to paveicis, pateicoties savai kosmiskajai bezkaunībai, jo neviens tā laika gaišreģis nav uzdrošinājies piedāvāt savus pareģojumus līdz pat 3797. gadam.  Kā uzskata pētnieki, tieši šī neizmērojamā un pat bijību izraisošā pretenciozitāte bija īstais pamats Nostradama vēlākajai slavai.

Viņa noslēpumainie pareģojumi visos laikos ir kārdinājuši izskaidrotājus un radījuši pretrunas. Konkurentu vidū Nostradamam bija vēl kāda priekšrocība – viņš izmantoja noteiktu konstrukcijas principu, proti, neiziet pārāk tālu no pareģošanas aizsega, izteikties neskaidri, minot konkrētus vārdus un šķietamus datus, kas varēja nozīmēt visu, bet patiesībā neizpauda neko.

Savās piezīmēs Nostradams rakstīja, ka pareģot viņam palīdzējis kāds no senčiem mantots uzbudinājums, turklāt neparasta uguns skārusi viņu no maģiska spoguļa. Viņš pauda pārliecību, ka pareģošanai ir gaismas iedaba un spēja pareģot ir kā sekas gaismas uzplaiksnījumam. Nostradams apgalvoja – ja vienu reizi esi ietrāpījies šai gaismā, turpmāk pareģosi pilnīgi automātiski. Četrrinžu rakstīšanas brīdī viņa spalva pati esot slīdējusi pa papīru un apziņa bijusi atslēgta. Centūriju autors uzskatīja, ka viņa rakstītais ir pārvedums no citas realitātes uz cilvēku valodu, tieši tādēļ to neesot iespējams pilnībā atšifrēt. To izprast varot tikai īpaši apgaismotie mistiķi.

Gaišreģis īpašu vērību veltīja tam, lai viņa pareģojumi pirms faktiskās piepildīšanās nebūtu izskaidrojami. Lasot viņa vārsmas, velti tajās meklēt kādu skaidrību. Savas dzīves laikā pats Nostradams izteicās, ka viņa nākotnes redzējumi nerunā par labu bagātnieku, dažādu grupējumu un reliģiju interesēm un tāpēc viņš tos izpaudis neskaidros un juceklīgos teikumos vai miglainās aprisēs. Kādā vēstulē karalim pareģis rakstīja: “Lielākā daļa manu pareģojumu rindu ir tik negludas, lai nevarētu rast nedz ceļu, nedz skaidrojumu tām.” Un citviet: “Taču laika nelabvēlība, visugaišais karali, liek slēptos notikumus paust tik mīklainā valodā, nevis atklājot jēgu un dāvājot skaidrību, bet drīzāk ietinot miglā.”

Jau vēlāk tika izvirzītas versijas, kādā veidā pareģis kārtojis centūrijas un tajās iekļautās četrrindes. Izteikts pieņēmums, ka Nostradams katru atsevišķo pareģojuma četrrindi pierakstījis uz lapiņas un šo lapiņu ar citām iejaucis grozā un tad, vilkdams pa vienai, noteicis centūriju kārtību. Tomēr ticamāka šķiet versija, ka panti sarindoti pēc autora spontāna lēmuma.

Četrrindēm ir tradicionālas atskaņas, ko veido katra pareģojuma pirmā un trešā, otrā un ceturtā rindiņa. Atskaņas, kaut arī ne vienmēr konsekventi ievērotas, uzsver neskaidro saturu, piešķirot tam stingrumu, lai gan jēga dažkārt ir grūtu uztverama. Arī tiem, kas pārvalda renesanses laika franču valodu, pareģa četrrindes ir viena vienīga mīkla.

Ir arī izteikts pieņēmums, ka Nostradams savus pareģojumus vispirms uzrakstījis latīniski un tad pārtulkojis franciski, saglabādams franču valodā latīņu sintaksi kā mistifikācijas paņēmienu. Četrrindes ir rakstītas 16. gadsimtā lietotajā franču valodā. Tas bija uz latīņu valodas pamata veidojies dialekts, kas pakāpeniski attālinājies no savām saknēm. Nostradams, ik pa laikam iespraužot izteicienus latīņu valodā, ievēroja tālaika nerakstītos likumus, kas izglītotajiem cilvēkiem lika demonstrēt senās pamatvalodas zināšanas.

Kods pareģojumu atšifrēšanai

Kaut arī daudzi valodnieki atzinuši, ka centūrijas nav iespējams tieši un precīzi pārtulkot citās valodās, tās tomēr tiek tulkotas, un bieži vien šie tulkojumi ir tik krasi atšķirīgi, ka grūti noticēt, ka tiem ir viens oriģināls. Ļodzīgie teikumi veidoti ar pareizrakstības un gramatikas kļūdām, kad, piemēram, darbības vārdam daudzskaitlī atbilst teikuma priekšmets vienskaitlī vai otrādi. Neskaitāmie aizplīvurotie mājieni, kurus var saprast gan tā, gan citādi, pretenciozie latīnismi un visādas vārdu un burtu spēles nekādi nepadodas tulkošanai. Kāds gudrinieks reiz izteicās, ka visus tos tulkotājus, kuri centūrijas uzņemas pārtulkot citās valodās, raksturo vēlme piešķirt jēgu bezjēdzībai.

Mūsdienās pareģa kritiķi ne reizi vien norādījuši, ka Nostradama cienītāji jeb nostradamieši bieži vien pārtaisa un dažādi uzlabo sava meistara četrrindes, lai piešķirtu tām pārliecinošāku un ticamāku iespaidu. Kritizēti par gaišreģa vārsmu patvaļīgajiem labojumiem, nostradamieši uzsver, ka gaišreģis savas vīzijas pierakstīja, balstīdamies uz tām zināšanām un izglītības līmeni, kādu cilvēks varēja iegūt 16. gadsimtā.

Viņa apraksti atbilst nevis tā laika zinātnes līmenim, kuru viņš savās vīzijās apmeklēja, bet gan tam, kurā pats dzīvoja un domāja. Tas nozīmē, ka šīs vārsmas jāpārtulko ne tikai no senās franču valodas, bet nepieciešams arī tulkojums mūsdienu cilvēkam saprotamā valodā. Pat ja izdevies atrast pareizo laika iedalījumu, aizvien no jauna būs vajadzīga pielāgošanās laika prasībām atbilstošām pārmaiņām valodā.

No visu centūriju 942 četrrindēm tikai dažām ir minēti konkrēti gada skaitļi. Nav gan skaidrs, kāpēc tas izņēmuma kārtā darīts, ņemot vērā, ka citādi Nostradams vienmēr centies visu ietīt neskaidrībā.  Šī konkrētība attiecas uz 1607., 1609. 1700., 1727. un 1999. gadu. Jāteic gan, ka neviens no konkrētajiem pareģojumiem nav piepildījies, arī ne pēdējais tiem, kas vēsta: “1999. gada septītajā mēnesī no debesīm nokāps liels šausmu karalis un atsauks dzīvē lielo Angolmois karali, kurš valdīs pirms un pēc Marsa.” Kaut vairāki gaišreģa pareģojuma atšifrētāji centušies piemeklēt šim pravietojumam konkrētu notikumu, tas tomēr nav izdevies.   

Viens no aktīvākajiem Nostradama pareģojumu pētniekiem Manfreds Dimde uzskata, ka atradis kodu, ar kuru iespējams noteikt, kurš pareģojums uz kuru gadu attiecas. Viņaprāt, centūriju numuri no 1 līdz 10 apzīmē gadsimtu, bet vārsmu numuri no 1 līdz 100 – gadsimta attiecīgo gadu. Piemēram, 6. centūrijas 31. vārsma atbilst 1631. gadam, 9. centūrijas 97. vārsma – 1997. gadam, 10. centūrijas 10. vārsma – 2010. gadam, 1. centūrijas 24. vārsma – 2124. gadam un tā tālāk.  

Tiesa gan, ne visi nostradamieši ir mierā ar šādu šifrēšanu, jo tādā gadījumā daudzi gaišreģa pravietojumi ir viegli pārbaudāmi, un tad atklājas, ka Nostradama pareģojumi ir galīgi garām.

Pirmā slava

Daudzviet tekstos par Nostradamu tiek pieminēts viens no pirmajiem viņa pareģojumiem, kas attiecās uz tā laika Francijas karali Anrī II. Šis pareģojums piepildījies jau gaišreģa dzīves laikā un padarījis viņu slavenu. Lūk, ko tas vēstīja: “Jaunais lauva pārspēs veco kaujas laukā divcīņā. Zelta būrī viņš tam izdurs acis. No divām brūcēm viena, tad baisā nāvē mirt.” Nostradamieši norāda, ka tieši tā arī noticis. 1559. gada vasarā karalis Anrī II par godu dubultām kāzām – meitas un māsas – sarīkojis bruņinieku turnīru, kurā aktīvi līdzdarbojies arī pats un  vairākkārt piedalījies divkaujās. Uzvaras valdnieku apskurbinājušas, un viņš nolēmis cīnīties ar grāfu Montgomeriju.

Jaunais grāfs vairākkārt atteicies, bet karalis neatkāpies. Divkaujā valdnieks zaudējis dzīvību tieši tādā veidā, kā pareģojis Nostradams, proti, guvis divus ievainojumus, turklāt viens no tiem sakropļojis seju un atņēmis redzi. Lielā ātrumā jājot, grāfs tik spēcīgi iesitis karalim pa galvu, ka šķēps salūzis un tā kāts pa skatu caurumu ieslīdējis bruņucepurē, izsitot karaļa labo aci. Ievainojums bijis briesmīgs, karalis nomiris desmitajā dienā pēc turnīra šausmīgās mokās.

Nostradama pareģojuma patiesumu apliecinot arī fakts, ka gan karaļa, gan grāfa ģerbonī bijusi attēlota lauva. Atgādinājumam: “Jaunais lauva pārspēs veco kaujas laukā divcīņā. Zelta būrī viņš tam izdurs acis. No divām brūcēm viena, tad baisā nāvē mirt.”

Tiesa gan, Nostradama kritiķi norāda uz pavisam citiem faktiem. Karaļa Anrī II dzimtas heraldiskais dzīvnieks nav bijis lauva, bet gan gailis. Grāfs Montgomerijs bijis tikai kādus piecus gadus jaunāks par karali. Cīņa nav notikusi kaujas laukā, bet turnīrā. Anrī II nav nēsājis ne zelta, ne apzeltītu bruņucepuri, turklāt viņam nav izdurtas acis vai acs, jo Montgomerijs ievainojis valdnieku virs acs; pati acs palikusi neskarta. Turklāt karalis nav ieguvis divas brūces, kā var noprast pareģojumā. Viņš miris no tā, ka atplīsusi šķēpa šķemba, kas virs acs iedūrusies smadzenēs. 

Četrrindē par lauvu cīniņu nav norādīts ne laiks, ne vieta. Vietā ir jautājums – kāpēc šis pants tiek piesaistīts konkrētam notikumam? Vienīgais izskaidrojums, kā norāda gaišreģa kritiķi, ir tāds, ka tie cilvēki, kas nešaubīgi tic Nostradama pareģojumu patiesumam, pēc sava prāta piemeklē kādu no 942 četrrindēm un sarindo pareģojumus vēsturiskā hronoloģijā. Centūrijas pašas par sevi ir tik daudznozīmīgas un mīklainas, tāpēc nav nekāds brīnums, ka no vairāk nekā 3700 pravietisko rindu, viena otra nudien atgādina kādu patiesu vēsturisku notikumu.

Jāatzīst, Nostradama pareģojumos netrūkst dažādu apzīmējumu, tāpēc pētniekiem paveras ļoti plašs darba lauks, lai ar vienu vai otru apzīmējumu konkretizētu kādu vēsturisku personu. Piemēram, burvis ar elles rozi un paškliedziena Cēzars tiek attiecināts Hitleru, norādot uz paša pareģa ģenialitāti, jau 16. gadsimtā paredzot Hitlera nākšanu pie varas. Nostradama pieminētās eļļas salas tiek attiecinātas uz naftas urbšanas torņiem, akmens šķelšanās – uz kodola saskaldīšanu, bet akmens lielā teātra izrāde – uz kodolu skaldīšanas ķēdes reakciju. Nostradamieši arī pamanījuši aprakstu, kuru var attiecināt uz Černobiļas atomkatastrofu, – lielais teātris nodeg līdz pamatiem.

Nostradamieši uzskata, ka meistars ir pareģojis arī Lielo franču revolūciju, pāvesta varas norietu, oktobra apvērsumu Krievijā, Otro pasaules karu, Hitlera valdīšanu, Staļina, Musolīni un Franko parādīšanos un komunistiskā režīma sabrukšanu.

21. gadsimta brīnumi

Pat viskvēlākie Nostradama slavinātāji ir spiesti atzīt, ka pareģis nav pieminējis nevienu no lielākajiem cilvēces tehniskajiem izgudrojumiem. Viņa vārsmās nav skarti temati, kas attiecas uz dzelzceļu, telegrāfu, radio, automašīnām, elektrību, lidmašīnām un datoriem, nemaz nerunājot par internetu un mobilajiem sakariem. Viņš galvenokārt pievērsies politikai, katastrofām, kariem un dažādiem konfliktiem. 

Tiesa gan, nostradamieši vērš uzmanību uz kādu interesantu pareģa izteikumu – krāsaini tempļi ļaužu būdiņās. Viņi uzskata, ka ar šiem vārdiem Nostradams norādījis uz krāsainajiem televizoriem. Viņuprāt, gaišreģis savās vīzijās bija skatījis cilvēkus viņu mājokļos, kuri, acis nenovērsuši, blenzuši krāsainā attēlā, it kā pielūgtu Madonnu vai kādu svēto. Tā kā Nostradama laikos katrā mājoklī bijis kāds Dievam veltīts stūrītis vai krucifikss pie sienas, pareģis televizorus nosaucis par tempļiem, jo cilvēki krāsaina attēla priekšā izturas tikpat godbijīgi, kā uzlūkojot dievnamu vai altāra gleznu.

Kas attiecas uz 21. gadsimtu, pareģa interpreti norāda, ka Nostradams piemin milzīgus sērijveida pārvietošanās līdzekļus, kas dosies pāri jūrai un sauszemei. Turklāt laimīgi nebūs tie, kam ir skaidrs saprāts. Kā uzskata nostradamieši, konkrētais pravietojums nepārprotami vēsta, ka pasaules iedzīvotājus sagaida neierobežota pārvietošanās brīvība. Arī citās vārsmās, kurās aprakstīts 21. gadsimts, uzmanību saista tiešas un netiešas norādes, kas attiecas uz tādu pasauli, kurā būs iespēja doties uz jebkuru zemes malu. Tomēr pats svarīgākais, ka jauno pārvietošanās brīvību vienādi varēs izmantot visi cilvēki, bet tas, protams, nepaliks bez sekām.

Atbilstoši neierobežotai pārceļošanai brīvībai, kas ap 2035. gadu kļūs par realitāti, sāksies pakāpeniska visu rasu un ādas krāsu sajaukšanās. Kā pauž Nostradama pareģojumu atšifrētāji, šis fenomens jau pēc diviem gadsimtiem būs tiktāl progresējis, ka sadalījums pēc rasēm vairs nebūs iespējams. Pēc atsevišķu indivīdu izskata vairs nebūs iespējams noteikt, pie kādas rases piederējuši viņa senči.

21. gadsimtā arī medicīnas attīstība vainagosies lieliem panākumiem. Pirmām kārtām tā būs iemācījusies ievērojami aizkavēt cilvēka novecošanos. Sākuma posmā cilvēka mūža ilgums pagarināsies līdz 120 gadiem, bet vēlāk cilvēki dzīvos vēl ilgāk.

Manfreds Dimde raksta: “Spriežot pēc Nostradama vārdiem, kas attēlo dzīvi pēc 2350. gada, visas pazīmes liecina, ka tie, kuri būs izšķīrušies dzīvot ilgāk par 150 gadiem, no visiem svarīgākajiem orgāniem par savām varēs saukt tikai piedzimstot mantotās smadzenes. Visi ārēji orgāni būs nomainīti. Nostradams vārdu pa vārdam raksta: “Puse no cilvēka tiks veidota no cūkas.” Pirms simt gadiem diez vai kāds būtu sapratis, ko ar šādu vārsmas rindu iesākt. Šodien ir citādi. Mēs saprotam, ka Nostradams šeit apraksta cūku kā cilvēka donoru, kas tam ziedo savus orgānus. Kāpēc lai tā nenotiktu, ja jau izdevies cilvēka ķermeņa imūnreakcijas bez jebkādām problēmām vadīt vai pārveidot tā, ka to apturēšanai vairs nav nepieciešama pastāvīga bioloģiski aktīvu vielu deva?”

Manfreds Dimde norāda uz 10. centūrijas 63. vārsmu, kas, viņaprāt, attiecas uz pareģojumu 2063. gadam: “Zvaigznes kļūst jaunākas – šī ir Svētās Trīsvienības vieta. Atkal sazaļos medicīna – vispirms palīdzība.” Pētnieks pieļauj iespēju, ka ar zvaigznēm domātas medicīnā jau sensenis zināmās zvaigžņveidīgās ganglija šūnas. “Šīm nervu šūnām nav pa spēkam atbrīvoties no savām noārdītajām sastāvdaļām, kas radušās niecīgas ķīmiskas reakcijas rezultātā. Tādējādi tām nākas pašu radītos atkritumus iekapsulēt. Ar gadiem nervu šūnas aizvien vairāk atslābst, un cilvēks noveco.

Ja Nostradams ar zvaigznēm patiešām domājis nervu šūnas, tad medicīnai ap 2060. gadu izdosies šīs zvaigžņveidīgās šūnas, kas savukārt ražo nervu šūnas, atjaunot tādējādi, lai šūnas atbrīvotu no balasta, novērstu traucējumus to funkcijās vai, iespējams, cilvēka lielā vecumā tās pat sistemātiski nomainītu. Ļoti iespējams, ka šie vārdi par nervu šūnu atjaunošanu slēpj svarīgu pareģojumu par slimības pārvarēšanu.

Nostradams ārstiem sniedz vēl vienu pieturas punktu. Viņš to nosauc par Svētās Trīsvienības vietu. Iespējams, ka ar to domāta hipofīze – iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas patiešām sastāv no trim daivām. Hipofīze vada lielu daļu no ķermeņa funkcijām tādējādi, ka ar hormonu palīdzību dod pavēles attiecīgajiem orgāniem. Ja medicīna Nostradama uztverē atkal sazaļos, tas nozīmē, ka, atklādama kopsakarību starp ganglija šūnām un hipofīzes dziedzeri, tā piedzīvos strauju uzplaukumu.”

Pareģojumu izgāšanās

Kas attiecas uz 21. gadsimtu Nostradama pareģojumos, tur pieminēti dažādi personāži ar savdabīgiem apzīmējumiem: viltīgā sieviete, bārdainais, vecais vadonis, lielais varmāka, melkulis, rūpju māktais ķēniņš, cilvēciskais eņģeļu līgas pavēlnieks, lielais lauvas prelāts, trīs plikpauri, atraitne, kas gatava mīlēt līkkājaino, kungs no Londonas, lielā Hermeja eņģelis, ēzeļu priekšnieks.

Viens no aktīvākajiem Nostradama pareģojumu interpretiem Manferds Dimde jau pagājušā gadsimta beigās laida klajā grāmatu par gaišreģa pravietojumiem un lielu daļu atvēlēja tieši iespējamajiem notikumiem 21. gadsimtā. Atšifrējot Nostradama pareģojumus, viņš norādīja, ka 2008. gadā starp Franciju un Lielbritāniju izraisīsies nopietns konflikts. Saspīlējuma gaisotnē tiks izdarīti četri atentāti, kas būs vērsti pret ASV prezidentu, Francijas prezidentu, Lielbritānijas premjerministru un Vācijas kancleru. Savukārt 2011. gadā notiks kāds globāls konflikts, kura sekas būs bada laiki, kas ilgs 11 gadus. Viņaprāt, pasaulē izraisīsies globāls karš laikaposmā no 2011. līdz 2014. gadam, un Japāna novērsīs pirmo atomtriecienu, jo laikus būs paspējusi izvietot pretraķešu sistēmas.

Dimde vērš uzmanību uz 10. centūrijas 13. vārsmu, kas norāda uz 2013. gadu: “Starp zemajiem – posts piemeklēs atgremotājdzīvniekus. Parādīsies 10 – kurus līdz uzvarai aizvedīs divpolu līgas saceltais vējš. Noslēpti karavīri pavērsīs draudīgos ieročus. Nav tālu pretējo polu pilsētas pārbaudes laiks.”

Viņaprāt, 2013. gadā visu veģetāciju piemeklēs plaša saindēšanās, nobeigsies dzīvnieki. Karā tiks iesaistīta arī zemes dienvidu puslode, tiks izmatotas raķetes. 2014. gadā katastrofa beigsies. Dzīvi palikušie iedzīvotāji stipri cietīs no ādas slimībām, taču sirdzēji netiks izolēti. Dimde raksta: “Kaut gan pareģojumi 2011. un turpmākajiem gadiem nekādā ziņā nav iepriecinoši, sagaidāmi vēl ļaunāki notikumi. Nostradams pareģo, ka kristieši izšķirsies par atriebes karagājienu pret musulmaņiem, kurus viņi vaino kara izraisīšanā. Atmaksa nāks pār ikvienu musulmani, kurš šo pirmo globālo karu būs pārdzīvojis. Ar kaujām viņi izlauzīsies līdz pat islāma svētvietai – Mekai.”

Kā mēs šodien labi redzam, nekas no iepriekšminētā nav piepildījies. Ar lielu ticamību var prognozēt, ka arī turpmākie pareģojumi diez vai īstenosies. Nostradams gan sola mums lielas katastrofas. Saskaņā ar viņa pareģojumiem 2291. gadā sāks atdzist Saule.

Vēlāk uz Zemes iestāsies briesmīgs bads, savukārt 3005. gads cilvēcei būs pavisam postošs. Šai laikā nez kādu iemeslu dēļ gabalos sadalīsies Marss, tiks izjaukts Saules sistēmas gravitācijas līdzsvars. Viena no komētām novirzīsies no ierastā ceļa, un radīsies sadursmes draudi ar Zemi. Kad komētas kodols ietrieksies Mēnesī un sagraus to, nokaitētu akmeņu krusa birs pār Zemi. Tās atmosfēra stipri mainīsies, apkārt planētai izveidosies putekļu slānis. Zeme sāks sasilt, un 3797. gadā viss dzīvais uz tās ies bojā.