Kapu enerģētikas mistika: kādi ir kapu likumi, un kāpēc svarīgi neapbēdināt mirušos
Varbūt ne tik lielā mērā kā iepriekšējās paaudzes, tomēr arī mūsdienu cilvēki joprojām ievēro senās kapu tradīcijas un rituālus, kas nodoti no paaudzes paaudzē. Kapu likumiem – neko no kapiem neņemt un nenest mājās un tamlīdzīgi – ne vienmēr ir racionāls vai zinātnisks skaidrojums, tomēr tie nav arī tukša māņticība. Iespējams, kapsētās uz katru no mums vairāk vai mazāk iedarbojas to īpašā enerģētika.
Kapos gribot negribot uznāk apcerīgas, bēdīgas vai pat drūmas domas, jo bez sērām par aizgājušajiem tuviniekiem tur acīm redzams kļūst ikviena dzīves noslēgums – tas, ka viss reiz beidzas, vismaz uz zemes, fiziskajā plāksnē. Neikdienišķās sajūtas ar savu artavu papildina arī kapu folklora – dažādi briesmu un spoku stāsti.
Nav jau gluži tā, ka vairums no mums domātu tikai par melnu un negatīvu enerģiju, kas valda kapsētās un tā vien gaida izdevību, lai varētu kaitēt dzīvajiem. Tomēr – vai esat ievērojuši, ka kapos nav iespējams padomāt par kaut ko jautru? Pat ja cenšas piespiest sevi to darīt, tas būs ļoti apgrūtinoši. Ja cilvēku ievestu kapos ar aizsietām acīm un viņš nezinātu, kur atrodas, pat tad viņam prāts nenestos uz jautrību.
Nenoliedzami, jau kopš seniem laikiem cilvēki ir sajutuši, ka kapsētā valda sava īpašā enerģētika un ka to veido gan palicēji, kas dodas uz kapiem ar savām domām, gan arī TĀS pasaules mistiskā klātbūtne.
