Aizkustinošākais "Titānika" mīlasstāsts: pāris, kurš nepiekrita šķirties un izvēlējās nāvi
Visticamāk, neviens vēstures notikums nav izpelnījies tik daudz intereses kā “Titānika” traģēdija. Bēdīgi slavenais laineris nogrima 1912. gada 14.-15. aprīļa naktī, aiznesot līdzi vairāk nekā 1500 cilvēku dzīvību.
Viena no traģiskākajām kuģu katastrofām notika Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, apmēram 596 kilometrus no Ņūfaundlendas salas, pasažieru lainerim saduroties ar aisbergu, atgādina thevintagenews.com.
Kuģa "Titāniks" katastrofa 1912. gada aprīlī
“Titānika” stāstu mūsdienās vēl vairāk aktualizēja 1997. gadā režisora Džeimsa Kamerona uzņemtā filma “Titāniks” ar Leonardo di Kaprio un Keitu Vinsletu galvenajās lomās. Šajā kinolentē ar kuģa katastrofu saistīti patiesi fakti ir meistarīgi savīti ar izdomātām sižeta detaļām.
Kādā no emocionālākajām filmas epizodēm Keitas Vinsletas tēlotā Roza atsakās kāpt glābšanas laivā. Viņa nevēlējās atstāt savu jauno mīļoto Džeku Dousonu, kuru atveido Leonardo di Kaprio. Realitātē šī aina bija mazāk dramatizēta, taču 63 gadus vecā Ida Strausa patiešām atteicās kāpt glābšanas laivā, jo nevēlējās šķirties no sava vīra – 67 gadus vecā Izidora Strausa. Šo “Titānika” pasažieru stāsts ir īstas un patiesas mīlestības piemērs.
Strausi bija turīgi ļaudis, tāpēc bija iegādājušies biļetes pirmajā klasē. Viņi devās atpakaļ uz Ameriku – šoreiz ne darba darīšanās, bet pēc atpūtas Eiropā. Pāris bija apmeties kajītēs ar numuru “C-55-57”.
Kad kuģis sadūrās ar aisbergu un pasažierus sāka sēdināt glābšanas laivās, Idai Strausai bija priekšroka tajā iekāpt, viņai būtu jākāpj glābšanas laivā Nr. 8.
Arī Izidors Strauss varēja kāpt glābšanas laivā, taču tad viņš būtu pārkāpis nerakstīto likumu – sievietēm un bērniem ir priekšroka. Viņš nevēlējās aizņemt kāda cita vietu.
Kāds no katastrofā izdzīvojušajiem - pulkvedis Greisijs - vēlāk atstāstījis šo epizodi. “Es nesēdēšos glābšanas laivā pirms citiem vīriešiem,” sacījis 67 gadus vecais Strausa kungs.
Kāds no pāra mazmazbērniem atceras, ka to stāstījusi viņa vecmāmiņa Sāra Strausa-Hesa: “Mana vecvecmāmiņa Ida devās uz glābšanas laivu un cerēja, ka vīrs kāps nākamais aiz viņas.
Kad viņš neiekāpa, viņa ļoti uztraucās, un par pasažieru sēdināšanu atbildīgais darbinieks sacīja: “Strausa kungs, jūs esat cienījama vecuma cilvēks, un mēs visi zinām, kas jūs esat. Protams, varat kāpt glābšanas laivā kopā ar savu sievu.
Izidors Strauss nebija ar mieru, tāpēc sieva kopā ar viņu devās atpakaļ uz kajīti. Šo ainu bija domāts iekļaut 1997. gada filmā “Titāniks”, taču filmas galavariantā tās tomēr vairs nebija.
Ida atdeva vietu glābšanas laivā savai uzticamajai istabenei Elenai Bērdai, tāpat arī iedeva savu kažoku, lai viņa nenosaltu.
Ida un Izidors Strausi pēdējo reizi tika redzēti uz lainera klāja. Pēc izdzīvojušo stāstītā, pāris stāvēja, sadevusies rokās un mierīgi, it kā viņus negaidītu bojāeja. Pēc aculiecinieku atmiņās teiktā, tas bijis augstākais mīlestības un ziedošanās piemērs.
Strausi noslīka kopā ar kuģi “Titāniks”. Vēlāk glābēji atrada Isidora ķermeni, taču Idas mirstīgās atliekas tā arī neizdevās uziet. Idas Strausas kažoku, kuru viņa atdeva istabenei Elenai, joprojām glabā kāds no pāra pēcnācējiem.
