"Jā, bet kur ir gaļa?" - londonieši steidz iepirkties vegāno miesnieku veikalā

Aģentūra “Reuters” vēstī, ka pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc augu valsts izcelsmes produktiem Lielbritānijā ir krasi pieaudzis, jo daudzi cilvēki savā uzturā sākuši samazināt dzīvnieku valsts izcelsmes produktus vai vairs nelietot tos vispār.

“Cilvēki saprot, ko mēs tirgojam,” aģentūrai klāsta veikala līdzīpašnieks Metjū Fosters, norādot: “Šeit viss ir izgatavots tā, lai atdarinātu gaļu. Produkti garšo pēc gaļas, tiem ir gaļai līdzīga tekstūra.”

Juridiskais uzņēmums EMW aplēsis, kad Lielbritānijā pērn par 128% pieaudzis jaunu preču zīmju reģistrācijas apjoms vegānu produktu segmentā. Spēlētāji ir gan lieli, gan mazi uzņēmumi, kuri darbojas, piemēram, vegānu saldējumu vai konditorejas jomā.

Tikmēr miesnieku veikala komanda savu darbu sāka jau 2017. gadā, kad atklāja vegānu pusdienu restorānu. Tagad nu ir tapis veikals, kura sienas rotā zīmējumi, kas patiesi raksturīgi gaļas bodēm – uz baltajām flīzēm uzgleznoti gan dažādi mājlopi, kurus visēdāji iecienījuši likt uz saviem pusdienu galdiem, gan naži, kas simbolizē šo dzīvnieku nāvi cilvēka vajadzībām. Un tomēr visa produkcija ir ražota no alternatīvām izejvielām, piemēram, sojas vai seitana, ko jau gadiem ilgi kā lētāka proteīna avotu uzturā izmanto Āzijas iedzīvotāji.

Tiesa gan, šīs nozares uzplaukums novedis arī pie kaismīgām diskusijām par to, vai restorāni un veikali, kas specializējas vegānu produktu jomā, drīkst izmantot apzīmējumus, kas “nāk no gaļas pasaules”, piemēram, “vegānās desas”, “vegānais bekons” un tamlīdzīgi, jo tas pēc oponentu domām var samulsināt patērētāju.

Tomēr Eiropas Savienības likumdevēji oktobra sākumā lēma, ka šādu terminu aizliegšana, kā to vēlas lauksaimnieki, atturētu patērētājus no pārejas uz lielāku augu valsts izcelsmes produktu un mazāku dzīvnieku valsts izcelsmes produktu lietošanu uzturā.