Marta Grigale: "Perfekta mamma nav sinonīms laimīgai mammai"
Dziedātājai, radio Pieci.lv ētera balsij Martai Grigalei šis gads izvērties aizraujošā piedzīvojumā – tas ļāvis gan daudz strādāt, radot jaunas dziesmas, gan dāvājis mīlestības pilnu laiku, kas pavadīts kopā ar – meitu Grētu (4 gadi) un dēlu Valtu (4 mēneši). Marta lepojas, ka nu jau ir divu bērnu mamma, un atzīst, ka tieši bērni ir pacēluši viņas dzīvi citā, augstākā līmenī.
“Kopš sevi atceros, vienmēr esmu bijusi ļoti mērķtiecīga un aktīva. Labi jūtos tikai tad, kad esmu kustībā, kad virzos uz priekšu, turklāt man nav nepieciešama ārēja motivācija, jo tā jau ir manī pašā.
Lai gan, piedzimstot bērniem, mainījās mana dzīve un es vairs neesmu tā Marta, kas biju iepriekš, joprojām nevaru un laikam jau arī negribu stāvēt uz vietas. Līdz ar kļūšanu par mammu esmu tādā kā jaunā dzīves līmenī, man ir lielāka skaidrība par to, kas ir dzīves jēga, esmu iemācījusies būt pacietīgāka, mīlošāka un kļuvusi spēcīgāka. Bērni varbūt ir atņēmuši daļu no iepriekšējās brīvības sajūtas, taču iedevuši pretī daudz vairāk, piešķirot dzīvei pilnīgi citu kvalitāti.”
Marta
“Neraugoties uz notiekošo pasaulē, man šis gads ir ļoti piepildīts – tas sniedzis gan daudz mīlestības, jo mūsu ģimenē ienāca Valts, gan aktīvu darbošanos mūzikā. Mans pirmsdzemdību atvaļinājums sākās līdz ar Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju valstī; nostrādāju pēdējo dienu radio un aizbraucu uz laukiem.
Tā kā koncertēt pēdējos gaidību mēnešos nebiju plānojusi, ļoti izbaudīju laukos pavadītos mēnešus – daudz staigāju, spēlēju klavieres un veltīju laiku dziesmu rakstīšanai. Būdama stāvoklī ar Valtu, sarakstīju vairāk ideju dziesmām nekā jebkad agrāk. Pārdomājot šo laiku, esmu secinājusi, ka iedvesma radīt bija saistīta arī ar bērniņa pieteikšanos un augšanu manī. Līdz ar Valta piedzimšanu iesāktie darbi neapstājās, tie turpināja virzīties uz priekšu un uzņēma arvien lielākus apgriezienus, un 30. septembrī iznāca singls Drāma.
Grēta ir pārliecināta, ka šī ir labākā no mammas dziesmām, un man ļoti gribas viņai ticēt. No 28. oktobra visās mūzikas straumēšanas vietnēs būs pieejams albums Lietas, kas notiek manā galvā. Šis būs mans pirmais pilna garuma mūzikas albums, un es esmu ļoti priecīga, ka ir piepildījies viens no maniem lielajiem sapņiem. Albuma tapšanā ir ieguldīts daudz darba un laika, un es pat nespēju aptvert, ka tas viss patiešām notiek! Darot to, kas man patīk, es tiešām spēju dzirksteļot, turklāt nekautrējos izrādīt emocijas. Šobrīd piedzīvoju ļoti emocionāli pacilājošu un aizraujošu dzīves posmu.
Tiesa, ne vienmēr un ne katru dienu esmu tik moža un enerģijas pilna, bet esmu atrausi veidu, kā sevi uzlādēt. Brīžos, kad virsroku gūst nogurums, sāku ar pamatvajadzību apmierināšanu – vairāk miega, vairāk ūdens un veselīgāks uzturs.
Neizgulējusies un kārtīgi nepaēdusi kalnus gāzt nespēju. Vienmēr priecājos, ja ir iespēja izbaudīt masāžu vai kādu sejas kopšanas procedūru. Mani uzlādē arī krosa skriešana, austiņās klausoties enerģisku mūziku. Un dažreiz pat tāds nieks – vanna un 15 minūšu klusums – var glābt situāciju. Ikviena mamma to sapratīs!
Manas dienas nav strikti izplānotas pa stundām, tomēr regulāri veidoju darāmo darbu sarakstus. Pat brīvdienā jūtos labāk, ja kaut kas ir ieplānots. Esmu rīta cilvēks, tāpēc kādu darbiņu no ieplānotā cenšos izdarīt jau līdz pulksten 12.00 un esmu gandarīta un priecīga, ja man līdz pusdienlaikam izdodas pastrādāt vai pasportot, vai tikt galā ar kādu ne tik aizraujošu mājas darbu. Tādās dienās apzinos, ka savu rīta enerģiju esmu izmantojusi lietderīgi.”
Marta – mamma
“Dodoties ikdienas gaitās, Valtu bieži ņemu līdzi, jo viņš vēl ir mazs un viegli pieskatāms, kā arī nevar no manis nekur aizmukt, bet Grēta darbadienās apmeklē bērnudārzu un ir sākusi apmeklēt angļu valodas pulciņu un peldētapmācību. Domājam arī par dejām un mūziku, bet pagaidām vēl nevaram saprast, kas būtu piemērotāks. Vēlos, lai mani bērni augot paši izvēlas nodarbības pēc savām interesēm. Saprotu, ka man būs jāatbalsta viņu izvēle, nevis jāvirza pa manis izvēlēto dzīves ceļu, bet... Ak, cik tas ir grūti! Es negribu būt tāda mamma, kas visu cenšas izkontrolēt. Nē! Gribu būt tā, kas palīdzēs un atbalstīs...
Bet sevi ir ļoti jātrenē ļaut bērniem pašiem pieņemt lēmumus. Viņi ir gudrāki, nekā vecākiem šķiet! Nedaudz satraucāmies, ka Grēta varētu būt greizsirdīga uz mazo brāli, ka cīnīsies par mūsu uzmanību, bet tā nenotika. Viņa ārkārtīgi mīl Valtu un ir ļoti lepna, ka tagad ir lielā māsa. Ir tik aizkustinoši skatīties, kā viņa mīļo mazuli un ļoti vēlas palīdzēt rūpēties par brālīti. Grēta labprāt izrāda savu mīlestību un bieži saka, ka mīl Valtu tik ļoti kā līdz kosmosam un bezgalībai. Bērnos mājo īsta beznosacījuma mīlestība, kas mums, pieaugušajiem, no viņiem ir jāmācās.
Droši varu teikt, ka bērni ir vairojuši manu radošumu, un nereti, tieši viņus vērojot, dzimst iedvesma vai interesanta ideja kādai dziesmai, tomēr es nespēju koncentrēties pilnvērtīgam radīšanas procesam, ja bērni ir blakus. Tāpēc esmu pateicīga savai atbalsta komandai – mammai un vecmāmiņai, kas bieži nāk talkā un mazos pieskata. Lielais atbalsts ir vīrs, kura darba grafiks ļauj daudz laika pavadīt mājās, līdz ar to mēs varam līdzvērtīgi gan rūpēties par bērniem, gan veiksmīgi sadalīt uz pusēm mājas darbus.
Es necenšos būt perfekta mamma un nepārmetu sev, ka visu savu laiku neveltu tikai bērniem. Varonīgi turos pretī, lai neļautos slavenajai mammu vainas izjūtai, kas bieži rodas no apkārtējās sabiedrības spiediena, kas mammām liek būt perfektām. Es gribu būt laimīga mamma, jo tādai mammai arī bērni būs laimīgi.
Nevēlos būt tā perfektā ar sabiedrības uzspiestajiem stereotipiem – tāda, kas vienmēr būs izgludinājusi visas drēbes, paspēlējusies ar bērnu ar Montessori rotaļlietām, iztvaicējusi bio dārzenīšus, izberzusi māju un kādam pierādījusi, ka var to visu pagūt. Nedomāju, ka perfekta mamma ir sinonīms laimīgai mammai. Tāpēc es dzīvoju tā, lai būtu laimīga mamma, nepazaudējot sevi un turpinot darīt to, kas mani pašu priecēja, saviļņoja un iedvesmoja arī pirms bērnu ienākšanas manā dzīvē.
Diemžēl mūsdienu sabiedrībā sievietes nereti vadās pēc kāda radītiem priekšstatiem, kas bieži vien ir traumējoši un ļoti ietekmējoši. Kaut vai perfektās figūras atgūšana pēc dzemdībām – cik daudzas jaunās māmiņas pārmet sev, ka nespēj atgūt tādu figūru kā pirms bērniņa! Bet ķermenis ir radījis dzīvību, tāpēc neviens kilograms, strija vai rēta, kas atgādina par šo brīnišķo notikumu, nedrīkstētu tikt uzskatīts par kaut ko sliktu. Jebkura sieviete, kura laidusi pasaulē bērniņu, ir vēl skaistāka nekā pirms tam. Manuprāt, pēc dzemdībām nemaz nav iespējams izskatīties slikti, jo mīlestības hormoni, kas pārņem sievieti šajā dzīves posmā, var tikai izdaiļot!
Es bieži smaidu, bet nav jau tā, ka manā dzīvē ir tikai prieka pilnas dienas. Nē! Ir bijuši arī tumšie, drūmie posmi. Tāpēc tagad cenšos dzīvot tā, lai katru dienu kaut uz brīdi – īsāku vai garāku – justos laimīga. Lai izdodas pastrādāt, atpūsties, samīļot tuviniekus un veltīt laiku bērniem, būt šeit un tagad. Katrā dienā tiecos atrast kaut vai vienu lietu, par ko priecāties, un man tiešām tas izdodas, tāpēc esmu ļoti pateicīga par iespēju to visu piedzīvot.”
