"Sieviešu elle ir Polijā" un Rumānijas skarbais piemērs abortu aizliegumam un sekām

Tiesa gan, Polijas prezidents Andžejs Duda piektdien paziņoja, ka iesniegs parlamentā likumprojektu, kurā no jauna būs paredzēta iespēja veikt abortu gadījumos, kad būs konstatēti embrija nāvējoši defekti.

Ja šāds likumprojekts tiks pieņemts, atkal būs iespēja pārtraukt grūtniecību tajos gadījumos, "kad būs zināms, ka mazulis pēc nākšanas pasaulē nav spējīgs dzīvot", tomēr bērni ar Dauna sindromu būs pasargāti, teikts paziņojumā Dudas tīmekļa vietnē, vēstīja aģentūra LETA.

Izceļas protesti, tostarp pret baznīcu

Jau vakarā pēc sprieduma Konstitucionālās tiesas ēkas priekšā Varšavā sapulcējās vairāki simti protestētāju, neraugoties uz pandēmijas laika aizliegumu pulcēties vairāk nekā desmit cilvēkiem.

Viņi devās arī uz valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" galveno biroju, bet tās līdera Jaroslava Kačiņska māju neļāva sasniegt policija, un izcēlās nelielas sadursmes. Tūkstošiem cilvēku, galvenokārt sievietes, izgāja ielās Gdaņskā, Krakovā, Lodzā un desmitos mazāku pilsētu.

Protesti sarīkoti arī dievkalpojumu laikā baznīcās. Uz dažu dievnamu sienām Varšavā uzķēpāti saukļi vai izkārti plakātus, kas vēsta "Mans ķermenis, mana izvēle", "Tas ir karš", "Sadisti!", "Sieviešu elle ir Polijā".

Poznaņā aktīvisti dievkalpojuma laikā ielauzās Svētā Pētera un Svētā Paula bazilikā, sarīkojot savu akciju pie altāra un skandējot: "Mums ir līdz kaklam!" un "Barbari!".

Akcija norisinājās ar devīzi "Svētdienas vārds", pārņemot populāra, Bībeles lasījumiem veltīta sabiedriskās televīzijas iknedēļas raidījuma nosaukumu. Saskaņā ar Polijas likumiem šādu protestu dalībniekus var saukt tiesas priekšā par reliģijas aizskaršanu.

Var zaudēt Eiropas naudu

Kopš 1993. gada Polijā aborti atļauti tikai gadījumos, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā, apdraud sievietes dzīvību vai embrijs ir deformēts.

Tribunāls, kura galvenais izdevums ir nodrošināt likumu atbilstību konstitūcijai, 2016. gadā tika reformēts, un kritiķi uzskata, ka tagad tiesā dominē valdošās partijas atbalstītāji.

"Aborta jautājuma un pseidotiesas sprieduma iemešana pandēmijas vidū ir vairāk nekā ciniska," norāda bijušais liberālais Polijas premjerministrs un valdošās partijas kritiķis Donalds Tusks.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča notikušo nosaukusi par skumju dienu sieviešu tiesībām: "Pamatojuma atņemšana gandrīz visiem legālajiem abortiem Polijā ir līdzvērtīga aizliegumam un pārkāpj cilvēktiesības."

"Likuma un taisnīguma" sabiedrotais Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka gadījumā, ja parlaments apstiprinās likumprojektu, viņš to parakstīs. Tikmēr Eiropas Savienība vēlas saistīt fondu naudas piešķiršanu ar blokā atzīto likuma varas principu ievērošanu, un Varšava var ciest ievērojamus zaudējumus.

Pētījumu kompānijas "Kantar" aptauja liecina, ka 77% Eiropas Savienības iedzīvotāju atbalsta ieceri bloka līdzekļus dalībvalstīm piešķirt tikai tad, ja to valdības īsteno tiesiskuma un demokrātijas principus. Latvijā tam piekrīt 75 procenti.

Rumānijas skarbais piemērs

Polijā ar 38 miljoniem iedzīvotāju gadā legāli tiek veikti mazāk nekā 2000 abortu, bet sieviešu organizācijas aplēsušas, ka aptuveni 200 000 abortu veikti nelikumīgi vai ārzemēs.

Tiesas lēmums visdrīzāk veicinās nelegālus abortus un to veikšanu ārzemēs. Šāda pieredze jau ir Rietumeiropā, kur abortus sāka legalizēt tikai 60. gadu sākumā.

Sociālisma nometnē aborti bija atļauti, bet izņēmums bija Rumānija, kur diktators Nikolaje Čaušesku 1966. gadā aizliedza tos veikt sievietēm, jaunākām par 40 gadiem un mazāk par četriem bērniem, bet 1986. gadā vecuma slieksni pacēla līdz 45 gadiem. Kontrolei ieviesa ikmēneša piespiedu medicīnisko apskati visām sievietēm bērna iznēsāšanas vecumā.

Plānotā iedzīvotāju skaita pieauguma vietā 23 gadu laikā līdz diktatūras krišanai nelegālos abortos nomira vismaz 10 000 sieviešu. Turklāt veselības aprūpe bija tik kritiskā stāvoklī, ka jaundzimušo reģistrēja tikai tad, ja viņš bija izdzīvojis četras nedēļas.