Latviešu dziedātāja sociālajos tīklos atklāj, ka partneris pret viņu ir vardarbīgs. Policijā vērsties negrib
Ukraiņu izcelsmes latviešu dziedātāja Jekaterina Elizabete Tindemarka jeb Katy Tindemark pagājušajā nedēļā populārā tīkla “TikTok” lietotājiem atklāja savu skaudro pieredzi, kas pazīstama daudzām sievietēm Latvijā – vardarbību no partnera puses. Tiesa gan, dziedātāja neuzskata, ka ir vērts vērsties policijā, neraugoties uz plašām kampaņām un informatīvajiem materiāliem, ar kuriem valsts iestādes pēdējā laikā centušās vērst sabiedrības uzmanību šim sāpīgajam jautājumam.
Tindemarka stāsta, ka pirms sešiem gadiem izšķīrās no vīra, jo iemīlējās citā cilvēkā, taču jau pirmajos mēnešos iecerētais viņu krāpis, tāpēc viņa saprata – ir jābēg, un šī bēgšana, pēc dziedātājas teiktā, jau notiek šos minētos sešus gadus. Dziedātāja norāda, ka abu starpā ir daudz drāmu, tomēr viņa savu partneri mīl, jo viņam ir ļoti daudz labu īpašību. “Taču, kad viņš iedzer, viņš ir ļoti agresīvs,” saka Tindemarka.
Par sava partnera krāpšanu jau tik drīz pēc abu attiecību uzsākšanas Tindemarka esot bijusi šokā, jo viņas bijušais vīrs tā nekad nedarīja. “Sieviete var piedot, bet viņai tāpat vienmēr sāpēs, viņa to nekad neaizmirsīs,” stāsta dziedātāja, norādot, ka, neraugoties uz neuzticību, viņa aizvien mīl savu partneri.
Minētais konflikts, par kuru Tindemarka nolēma pastāstīt publiski, sākās tāpēc, ka viņa atteikusies no tuvības, tāpēc vīrietis kļuva agresīvs, un “es neko nevarēju izdarīt. Absolūti neadekvāts cilvēks.”
“Es nerakstīšu iesniegumu, tāpēc, ka es vienmēr esmu pret kaut kādām drāmām, kad policija iejaucas privātajā dzīvē,” paskaidroja Tindemarka.
Dažas dienas vēlāk sieviete publicējusi vēl vienu video, kur izklāsta, ka ir parunājusi ar savu partneri, tāpat iepriekš esot runājusi gan ar viņa radiem, gan draugiem, dažiem paziņām, proti, cilvēkiem, kuru domas viņam esot svarīgas. “Viņš saprot, ka ir izdarījis slikti. Es uzskatu, ka izdarīju pareizi, neuzrakstot iesniegumu. Jūs variet mani nosodīt, bet tagad sapratu, ka nav nekas svarīgāks kā atbildība pret sabiedrību, nevis pret policiju,” viņa pauž.
“Viņam tagad ir kauns par to, ka citi zina, kas notika, un nākamreiz viņš padomās,” uzskata Tindemarka.
Policija upurus un apkārtējos aicina neklusēt
Tomēr Valsts policijā aicina ikvienu, kas cieš no vardarbības ģimenē vai pazīst kādu, kuram ir vardarbīgas attiecības, neklusēt un ziņo par to policijai pa tālruņa numuru 110.
Kā portālam Jauns.lv norādīja likumsargu pārstāvji, šogad pirmajos deviņos mēnešos policija 360 gadījumos pieņēmusi lēmumu par varmākas nošķiršanu, bet pērn šāds lēmums pieņemts 679 gadījumos.
Vidējais varmākas vecums šogad deviņos mēnešos bija 42 gadi, bet aizsargājamo personas vidējais vecums - 46 gadi. No visiem Valsts policijas pieņemtajiem policijas lēmumiem par nošķiršanu aizsargājamā persona bija sieviete 341 gadījumos un aizsargājamā persona bija vīrietis 19 gadījumos.
Kā notiek nošķiršana
Valsts policijas pārstāve Krista Andersone skaidro: “Noteikumi paredz, ka policijas darbinieks, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē, noskaidro notikuma apstākļus, apzinot aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus, un sastāda ziņojumu par notikumu. Lai atvieglotu policijas darbiniekiem ziņojuma sastādīšanas procesu, kā arī izveidotu vienotu praksi, Valsts policijā, tika izstrādāta ziņojuma veidlapa. Noteikumos ir paredzēts, ka policijas darbinieks ziņojumā norādīto informāciju un informāciju par to, vai ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, nosūta sociālajam dienestam pēc aizsargājamās personas dzīvesvietas uz oficiālo elektronisko adresi. Policijas darbiniekam pašvaldības sociālais dienests jāinformē visos gadījumos, kad izsaukuma laikā ir konstatēts vardarbības draudu risks, neatkarīgi no tā, vai ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, vai nē.”
Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām. Tas nozīmē, ka likumsargi notikuma vietā kopā ar cietušo aizpilda pieteikumu policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, kurā ir iespējams izvēlēties, kādus aizliegumus noteikt varmākam. Lai aizsardzība darbotos ilgāk par astoņām dienām, ar policijas starpniecību var iesniegt tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tiesa var pieņemt nolēmumu par pagaidu aizsardzību.
Pagaidu aizsardzība pret vardarbību paredz varmākam pienākumu atstāt no vardarbības cietušā pastāvīgo dzīvesvietu, aizliegumu atgriezties mājoklī, kā arī uzliek varmākam pienākumu netuvoties tuvāk par tiesas lēmumā minēto attālumu un aizliegumu sazināties un satikties ar upuri.
Konstatējot pārkāpumu, Valsts policija var sākt kriminālprocesu pret varmāku pēc Krimināllikuma 168.1 panta. Par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, skaidro policijā.
Suģestējošā medusmēneša fāze
Nereti šķērslis aiziešanai no vardarbīga partnera ir vardarbības cikls. Psihoterapijas speciāliste Maija Ozoliņa-Molokailima ieskicē šā cikla fāzes: “Pirmā – spriedzes attīstība, stress pieaug, tiek pārtraukta komunikācija vai vērojami dusmu izvirdumi. Otrā – vardarbības incidents. Trešā – salabšanas fāze; iespējama atvainošanās, visbiežāk gan attaisnošanās par savu rīcību un cietušā vainošana. Seko ceturtā fāze – relatīvs miera periods (medusmēnesis). Pēc tam apburtais aplis sākas no jauna – ar spriedzes pieauguma fāzi un vardarbības izpausmi.”
