Latviju pārņem afrikāņu dejas drudzis. Kā šo fenomenu skaidro psihoterapeite?

"Master KG" producētajā klipā dziesmu izpilda Dienvidāfrikā populārā dziedātāja Nomcebo Zikode. Kopš oficiālās pirmizrādes 2019. gada 13. decembrī klips "YouTube" ir skatīts vairāk nekā 170 miljonus reižu. Un to ne tikai skatās – arī Latvijā aizsācies #JerusalemaDanceChallenge izaicinājums.

Vēl viens dejošanas mēris?

Ideja ir visnotaļ vienkārša. Dažādu organizāciju, uzņēmumu un pat pilsētu ļaudis sapulcējas, lai kopīgi izdejotu iepriekš apgūtos soļus "Jerusalema" pavadījumā. Priekšnesumu filmē un samontētos video rīkotāji ievieto sociālajos tīklos, nododot izaicinājumu tālāk.

Tikmēr vēstures avotos glabājas ziņas par kādu incidentu 1518. gada jūlijā kādreizējā Elzasas reģiona galvaspilsētā, tagadējā Francijas pilsētā Strasbūrā.

Gan vietējie ārsti, gan garīdznieki un hronisti aprakstīja kādas sievietes aizsāktu nevaldāmu dejošanas drudzi. Kundze piepeši sākusi locīties dejā un darījusi to tik ilgi un neatlaidīgi, ka viņai piebiedrojušās arī citas, galvenokārt jaunākas dāmas.

Tā turpinājies dienām ilgi, sapulcinot no 50 līdz pat 400 cilvēkiem. Redzot notiekošo, iejaucies Strasbūras maģistrāts un bīskaps, dejotāji pat nogādāti slimnīcās. Kopumā zināms par vismaz septiņiem līdzīgiem atgadījumiem no 14. līdz 17. gadsimtam tieši Elzasā. Gadu gaitā vainoti gan tumšie spēki, gan – mūsdienās – arī stresa ierosināta masu psihoze.

Dobelē ap 400 dejotāju

Varbūt tagad pie vainas ir pandēmijas radīts stress? Kaut arī aktivitāte izplatās, sociālo tīklu laikmeta valodā runājot, virāli, šo tomēr nevar saukt par mistisku dejošanas drudzi, kāds reiz piemeklēja 16. gadsimta eiropiešus. Tiek pieļauts, ka to reklāmas nolūkos aizsācis pats dziesmas autors un pirmie iekustinājuši afrikāņu dejotāji no Angolas.

Latvijā dejojusi jau ir Dobele, kur vietējais fitnesa treneris, sporta kluba "Gold Barbell" īpašnieks Ivars Cīrulis sapulcināja ap 400 cilvēku. Arī Jelgava izcēlās ar īpaši kvalitatīvu video un dejotāju skaitu, kam sekojušas un noteikti sekos arī citas pašvaldības. Lidostā Rīga to izdejoja 70 darbinieku, metot izaicinājumu lidsabiedrībai "airBaltic".

Uzņēmuma iesaisti var vērtēt kā mārketinga diktētu piesliešanos kārtējai interneta modes lietai, tomēr tik daudzu cilvēku motivācija tērēt laiku un enerģiju prasās pēc skaidrojuma.

Kompensācija pēc pašizolācijas

Daudzpusīgs viedoklis ir auguma psihoterapeitei, dejas un personības kultūras centra "I-DEJAS MĀJA" dibinātājai un pasniedzējai Inesei Ločmelei.

"Droši vien visupirms jāpiemin paša dziesmas producenta veiksmīgais gājiens, iespējams, palaimēšanās ar tieši šādas dziesmas izdošanu šajā laikā. Bet citādi, jāsaka, pēc mēnešiem, kuros cilvēki bija jūtami ierobežoti saistībā ar pandēmiju, šāda labprātīga un motivēta fiziska kopā būšana, manuprāt, ir vērtējama kā kompensācija pēc izolēšanās, kuru vairums piekopa veselības apsvērumu dēļ," saka psihoterapeite,

"Domāju, ka savā ziņā pavelk arī šīs dejas vienkāršība. Vienkāršais šādā izpratnē sabiedrībai vienmēr būs saistošāks nekā sarežģītais. Pēc pieredzes varu arī teikt, ka harismātiski organizatori un atbilstoši laikapstākļi šādiem pasākumiem vienmēr nāk par labu."

Sacensība, kurā uzvar visi

Ločmele arī pauž, ka izaicinājumi deju pasaulē vienmēr nozīmē ko vairāk, proti, nevis nopietnu sacensību ar uzvarētāju un zaudētāju, bet gan saistošu veidu, kā sanākt kopā un maksimāli iegūt, vienlaikus zināmā mērā paturot arī sāncensības garu.

Viņa konkrētajā dejā nesaredz nopietnu sasaisti ar afrikāņu rituāldejām – "Jerusalema" pavadījumā dejotie soļi esot pārlieku vienkārši.

"Šis ir kas tāds, kas šobrīd ir populārs, taču rītdien tiks aizmirsts, un vietā nāks kas jauns. Ja par pašu deju, tad, uzmanīgi ielūkojoties, varam saprast, ka "Jerusalema" dejas soļi diktē, ka pamatā kustas tikai ķermeņa apakšdaļa. Tas liecina par piezemētu, fiziski un morāli spēcīgu deju," piebilst Ločmele.

Debesīs labāki būs...

"Facebook" lietotājs Dainis Briedis no Ventspils nācis klajā ar savu skaidrojumu. Viņš norāda, ka kādreiz ir diezgan ilgi nodzīvojis Āfrikā un no saskarsmes ar vietējiem labi zinot, ka afrikāņiem deja nav vienkārši deja mūsu izpratnē, bet reliģisks rituāls ar maģisku kontekstu.

"Svarīga daļa no reliģiskās pārliecības, kas tiek iekļauta rituālu saturā, ir mirušo pasaules iekļaušana reālajā dzīvē. Arī pieminētās dejas mūzika veidota uz senas Dienvidāfrikas bēru ceremonijas dziedājuma bāzes. .. Vai mums, latviešiem, vajadzētu izaicināt Likteni un pakļaut sevi afrikāņu rituālu dejām, kuru īsteno nozīmi pat neizprotam... Un kurā vairākas reizes tiek skandēts: "Neatstāj mani šeit! Manas vietas šeit nav..."?" tuvojoties veļu laikam, vaicā Dainis.

Pats "Master KG" apstiprina, ka vārdiem ir viegli reliģiska ievirze, taču kompozīcija pamatā esot veidota tipiskās deju mūzikas tradīcijās. Dienvidāfrikā "Jerusalema" pieskaitīta pie "Limpopo house" žanra – ātra tempa deju mūzikas, kuras izcelsme ir Limpopo province Dienvidāfrikas ziemeļdaļā.

Par ko dzied "Jerusalema"

Jeruzaleme ir manas mājas

Sargā mani

Nāc ar mani

Neatstāj mani šeit

Mana vieta nav šeit

Mana valstība nav šeit