Blondīne ar krampi: Holivudas zvaigznes Rīsas Viterspūnas iepriekš noklusētie stāsti

Meitene no Dienvidiem

Džons Drapers Viterspūns bija medicīnas students, kura senčos ir vārda un uzvārda brālis Džons Viterspūns – viens no vīriem, kurš 1776. gadā parakstīja Neatkarības deklarāciju. Mērijas Elizabetes jeb Betijas radu rakstos tādas slavenības neatrast, taču Tenesī štata iedzimtā vienmēr sajūsminājās par bērniem, tāpēc izmācījās par pediatrijas māsu. Džons ir pāra pirmdzimtais, Laura Džīna Rīsa Viterspūna šai pasaulē nāca 1976. gada 22. martā, bet, laika gaitā atteikusies no pirmajiem vārdiem, par savu identitāti izvēlējās mātes pirmslaulības uzvārdu Rīsa. Nuja, Lauru un Džīnu ir pilna pasaule!

Dienvidu štatos audzināšanā vislielākā loma ir ģimenei, un Viterspūna jau kopš pirmajām dienām dzirdēja atkārtojam, kādai jābūt meitenei: jāgodā tradīcijas – tas gan attiecas arī uz puišiem –, jādomā par apkārtējo labsajūtu, jābūt pieklājīgai, atbildīgai un vēl, un vēl...

Šo savu pasaules skatījumu nu viņa izvērsusi par biznesa pamatu – 2015. gadā tirgū parādījās kompānija Draper James, kuras nosaukumā Rīsa ielikusi vecāsmammas pirmslaulības uzvārdu un vectēva vārdu un kas uzsver viņas izcelsmi un personīgo gaumes izjūtu. Apģērbs, aksesuāri, interjera priekšmeti – Rīsa zina, ka, pareizi izmantojot savu vārdu, iespējams labi nopelnīt, un to arī dara.

Savu izcelsmi Viterspūna aprakstījusi arī grāmatā Viskijs tējas tasē (2018) – jau tās ironiskais nosaukums norāda, kā iespējams uzturēt lēdijas tēlu dienvidos. Viņas vecāmamma gan bija īstenas lēdijas paraugs – nekad neizgāja no mājas, kamēr nebija sevi savedusi pilnīgā kārtībā, un arī mazmeitai iemācīja – “lai kas arī noticis, pasaulei sevi jārāda no vislabākās puses”. Un iemācīja novērtēt kvalitāti – Rīsai ir iespaidīga antīku lina izstrādājumu un izšuvumu kolekcija.

Smieklīgā gandrīz-nūģe

Rīsai bija septiņi gadi, kad viņu apstiprināja reklāmā, ko bija pasūtījuši ģimenes paziņas floristi. Jau drīz meitene apmeklēja aktiermākslas nodarbības, un talantu kā dimanta oliņu pulēja gan viņa pati, gan vecāki. Vienpadsmit gadu vecumā Rīsa, iemīlējusies filmas 21 Džampstrīta (1987) aktierī Džonijā Depā un ar viņa fotogrāfijām noklājusi savas istabas sienas, uzvarēja talantu konkursā, bet arī skola netika atstāta novārtā. Viņa saņēma vislabākās atzīmes un daudz lasīja – grāmatveikalā viņa vēl joprojām nespējot valdīties, jo “es vēlos iegādāties visu” –, taču tāpēc netika ieskaitīta pie nūģiem, jo bija jautra un komiska, un tas patika ne tikai Viterspūnas klases, bet arī skolasbiedriem. Viņa bija karsējmeiteņu kapteine un cilvēktiesību organizācijas Amnest International biedre. Četrpadsmit gadu vecumā viņa piedalījās atlasē, lai spēlētu otrā plāna lomu pusaudžu filmā Cilvēks uz mēness (1991).

Debitante bija tik pārliecinoša, ka viņu apstiprināja galvenajai, 14 gadus vecās Denijas lomai, kur Rīsa uz lielā ekrāna iemīlas par sevi mazliet vecākā kaimiņpuisī un ļaujas arī skūpstiem. Filmu pavadīja skaļi aplausi, un Rīsas dzīve bija sācies jauns posms – aktrises karjera. Viņa filmējās televīzijā, arī Disneja projektos...

Vidusskolu Viterspūna pabeidza Našvilā un tad iestājās Stenforda Universitātē, lai studētu angļu literatūru, bet jau drīz no šīs iespējas atteicās, jo Holivuda sauca un nepieļāva kavēšanos. Un par jaunās aktrises personīgās dzīves kreņķiem nemaz neinteresējās – pašķīrās viņas vecāki, un, kaut abi vēl joprojām ir oficiāli precējušies, viņas Dienvidu ģimenes stabilais pamats sabruka.

Raiens

Jau 1996. gadā Rīsa ieguva Holivudas uzmanību. 1998. gadā viņa nospēlēja lielas lomas trijās filmās. Viena no tām ir Plezentvila, kas atklāj fantastisku stāstu par māsu un brāli (Tobijs Magvairs), kuri nokļūst pagātnē – piecdesmito gadu seriāla dekorācijās. 1999. gadā kinoteātros nonāca Šoderlo de Laklo romāna Bīstamie sakari kārtējā versija, un tajā piedalījās arī Sāra Mišela Gelāra un Raiens Filips. Kulta statusu pirms tās pirmizrādes gan neviens neparedzēja, bet Bīstamie sakari par tādu kļuva, tāpat kā par kases hitu. Filmas publicitātei ļoti līdzēja arī aktrises un Raiena Filipa attiecības, kas bija aizsākušās Rīsas 21. dzimšanas dienas ballītē.

Viņš ieradās viņu apsveikt, gaisā uzvirmoja simpātijas, un jau 1998. gada decembrī Rīsa un Raiens saderinājās. 1999. gada 5. jūnijā viņi apprecējās. Kāzas notika Čārlstonā, Dienvidkarolīnā, un līgavas apaļīgais puncītis nebija noslēpjams. Viņu pirmdzimtā Ava Elizabete Filipa piedzima jau 9. septembrī. Dēls Dīkons Rīss Filips pasaulē nāca 2003. gada oktobrī.

Viņi bija Holivudas paraugpāris – jauni, tik nepieklājīgi slaveni un talantīgi, taču jau 2004. gadā kādā intervijā Viterspūna ir neizpratnē, kāpēc tiek kritizēta, jo atklājusi, ka abi ar Raienu apmeklē pāru terapiju. “Kāpēc lai es nebūtu ieinteresēta psiholoģijā? Man patīk lasīt psiholoģijas grāmatas. Es esmu apsēsta ar bērnu uzvedību, es būtu priecīga strādāt par bērnu psiholoģi,” viņa izvērsa sarunu un nemaz neslēpa, ka viņas laulības dzīve nav ideāla. Ne viņiem ir mūždien sapucēti bērni, kuri nekad neraud, ne viņi spēj atrisināt konfliktus bez strīdiem, galu galā – arī problēmu viņiem ir, cik uziet.

Džims

Atšķirībā no daudziem Viterspūna izvēlējās neklusēt un vismaz savā dzīvē pārtrauca kultivēt Holivudas radītos un tik maldinošos mītus. Neslēpa, ka viņiem nav ideāla dzīve. “Tā vienkārši nav taisnība. Raiens un es esam normāli cilvēki ar normālām problēmām.” Kādā citā intervijā Rīsa izdarīja vēl kaut ko nepiedodamu – atzinās, ka viņai ir celulīts, tāpēc uz lielā ekrāna, tērpusies vienīgi pieticīgā bikini, nekad nerādīšoties, turklāt Dienvidu meitenēm vispār neklājoties ne tērpties bikini, ne savā garderobē iekļaut melnas krāsas apģērbu.

Un tad Rīsa atļāvās vēl vairāk – viņas krūtis esot zaudējušas formu un jau sen neesot tādas, kādas bijušas pirms divu bērnu barošanas... Protams, Viterspūna nav ne pirmā, ne pēdējā, kura skatītājiem pavērusi durvis uz savu īsto, ne glancētajos žurnālos redzamo un izskaistināto dzīvi, taču jau simts gadu Holivuda ir nošķīrusi publicitātes mērķus un realitāti. Un, ja aktieri neuztur publisko imidžu, kura veidošanā ieguldīts daudz naudas un laika, tas tiek uzskatīts par noziegumu. Viņa šo tradīciju ignorēja.

Pāru terapija nelīdzēja, un pēc septiņu gadu laulības Viterspūna iesniedza šķiršanās prasību. Filmēšanas laukumā iepazinusies ar Džeiku Džilenholu, viņa ļāvās romantikai, par kuru bijušais vīrs rauca uzacis, un arī puritāņi purpināja, ka tik ātri atrast mīļoto nav pieklājīgi, taču Rīsa neklausījās. Viņa bija apņēmusies dzīvot tā, kā pati vēlas, nevis lai apkārtējiem ir ērti, un bija Džeika draudzene. Viņš “ieturēja” aktieru kompāniju, kuri sabija Rīsas pavadoņu statusā; pirms viņas laulības ar Raienu Filipu tajā bija arī Kriss O’Donels un Marks Vārlbergs, pēc Džeika – talantu aģents Džims Tots, ar kuru viņa tā nopietni saskatījās pirms desmit gadiem.

Mediju pārstāvji ātri uzošņāja par šīm attiecībām, un paši vaininieki arī tās neslēpa. 2010. gada 1. decembrī viņi kopā ar bērniem bija klāt, kad Viterspūnas vārdā atklāja zvaigzni Holivudas slavas alejā, un neilgi pēc tam paziņoja par saderināšanos. 2011. gada 26. martā viņi svinēja kāzas. Par svinīgā notikuma vietu bija izraudzīts Rīsas īpašums Kalifornijā, un uz to saradās 120 aicināto viesu, kuru vidū bija arī Renē Zelvēgere, Roberts Daunijs jaunākais, Tobijs Magvairs, Selma Hajeka, Metjū Makonehijs...

Līgava bija tērpusies Monique Lhuillier kleitā, Ava bija viena no līgavas māsām, un, izskanot abu “jā”, debesīs uzlidoja astoņas baltas dūjas. Idilles papildinājums Tenesijs Džeimss piedzima nākamā gada septembrī, un Rīsa neslēpa ne šarmu, kas piemīt ikdienai ar mazu bērnu, ne blaknes, piemēram, lieko svaru, kas kādubrīd pat viņai licis šaubīties, vai maz būs iespējams atgūt agrākās formas.

Blonda un gudra

Atgriežoties pagātnē un Viterspūnas karjeras virpuļos, 1999. gads nesa kādu īpaši pagodinošu notikumu – par lomu komēdijā Vēlēšanas viņu pirmo reizi nominēja Zelta globusam. Režisors Aleksandrs Peins par jauno zvaigzni sacīja: “Rīsa patīk vīriešiem, un sievietes vēlas kļūt par viņas draudzenēm.” Lai netiktu ievietota kādā ampluā, Viterspūna sparīgi cīnījās, tāpēc uz šo karjeras laiku skatās kā grūtuma pilnu. Uz lielā ekrāna viņa bija gan trofejdraudzene, gan Antikrista māte un pat piedalījās seriālā Draugi, atveidojot Reičelas māsu Džilu. Un tad nāca liktenīgās blondīnes loma.

2001. gada filma Gudrā blondīne pārvērta Rīsas Viterspūnas dzīvi. Ellas Vudsas loma viņai pielipa uz ilgiem gadiem, filma kļuva par kases hitu, un uz viņu skatījās kā jauno Megu Raienu. Jauks smaids, pati jauka, asprātīga – ideāla amerikāņu meitene! Izpelnījusies otro nomināciju Zelta globusam, Rīsa turpināja spodrināt iegūtā ampluā aprises un piedalījās romantiskajā komēdijā Mīļās mājas Alabamā (2002), kuras sižetiskā līnija viņai atgādināja par laiku un emocijām, pārceļoties no Našvilas un Losandželosu.

Lieliskā kase gan nerīmējās ar negatīvajām recenzijām, taču Rīsa nekreņķējās un jau bija apņēmusies otro reizi iekāpt Ellas kurpēs. Filmā Gudrā blondīne 2 viņa kļuvusi par juristi ar Hārvarda izglītību, kas viņu neglāba no pamatotas kritikas. Viterspūna par lomu saņēma 15 miljonus dolāru, pievienojās Holivudas miljonāru pulciņam un laikposmā starp 2002. un 2015. gadu bija viena no visdāsnāk atalgotajām aktrisēm Holivudā.

Oskars

Piespēlējot Holivudas koķetērijai ar literatūras klasikas ekranizācijām, 2004. gadā Viterspūna atveido Bekiju Šārpu Viljama Tekerija romāna Liekulības tirgus versijā. Astoņus mēnešus pēc dēla piedzimšanas atgriezusies filmēšanas laukumā, viņa ir Džūna Kārtere vienā no izcilākajām muzikālajām biogrāfijām Sirds robeža (2005), kurā Džonija Keša lomu iedzīvināja Vākīns Fēnikss. Ar savu varoni viņa nepaguva satikties – Kārtere aizgāja mūžībā, kad Rīsa spēlēja Bekiju –, taču sešus mēnešus pie pasniedzēja apguva dziedāšanu (kādreiz baznīcas korī apgūtais arī palīdzēja), un viņas sniegums bija tik spožs, ka pēc filmas pirmizrādes Viterspūnai piedāvāja ierakstīt pašai savu albumu. Viņa gan nepiekrita.

Džūna Kārtere pagaidām ir Rīsas Viterspūnas visbagātīgāk apbalvotā loma – viņa saņēma Britu Kinoakadēmijas balvu, Ekrāna aktieru ģildes balvu, Zelta globusu un – Oskaru! Un sekoja realitāte – kā ar nazi nogriezti piedāvājumi filmēties. Vieni to sauc par Oskaru lāstu, bet Rīsa bija pārliecināta, ka pie vainas ir viņas šķirtenes statuss, un vēl ilgi pārmeta Raienam, ka viņš pamatīgi izbojājis viņas karjeru.

Kādā intervijā jau krietni vēlāk Viterspūna teica, ka tolaik jutusies, it kā viņas galvā būtu olu kultenis, un to var pamanīt, skatoties filmas ar viņas dalību – tālu no ideāla, kaut arī viņa vienmēr uzsvērusi, ka lomām piekrīt pēc ļoti ilgas domāšanas.

Turklāt – Viterspūna atkal pamanījās izrunāties un skaļā balsī paziņoja, ka aktrisei, kurai jau ir trīsdesmit, Holivudā nav īsi labu lomu. Melodrāmas Ūdens ziloņiem (2010) lomai viņa apguva cirka pamatus, komēdija Tātad!... Karš (2012) arī lika raukt degunu, bet tad viņa devās uz Kannām, kur pirmizrādi svinēja drāma Mads (2012), un Rīsa tajā atveido titulvaroņa (Metjū Makonehijs) bijušo draudzeni.

Viņas interese par producēšanu pieauga, un Rīsa meklēja stāstus par stiprām sievietēm – tādām, kuras Holivuda parasti apiet. Un pamatīgi iespītējās pēc sarunas ar savu finanšu konsultantu, kurš pilnā nopietnībā Rīsai ieteica veidot uzkrājumus, jo “pēc 40 gadu vecuma tu saņemsi dramatiski mazāk naudas. Būtībā – tev vairs nebūs nekādas karjeras”. Atvainodamies un mulsdams viņš savai klientei pateica to, ko parasti nesaka, kaut arī domā, bet Rīsa vēstījumu uzklausīja, konsultantu atlaida un krita panikā.

Ar mugursomu plecos

Kad Holivudas studijas atteicās īstenot viņas projektus, Viterspūna nolēma, ka pienācis pēdējais laiks rīkoties pašai, un producēja divus stāstus, kas ļoti veiksmīgi iekļāvās starp 2015. gada Oskaru nominantiem – Deivida Finčera trilleri Neatrodamā ar Rozamundi Paiku un Benu Afleku galvenajās lomās un biogrāfisko drāmu Mežone. Klusuma periodā, nesaņēmusi savai gaumei atbilstošus piedāvājumus, Rīsa nolēma, ka Holivudā jātop vairāk par vienu filmu gadā, kur galvenā varone ir jau nosvinējusi 30. dzimšanas dienu, un kļuva par skaļas feminisma balss īpašnieci.

Tiesības ekranizēt Šerilas Streidas autobiogrāfiju viņa bija iegādājusies jau pirms vairākiem gadiem, nu burtiskā nozīmē vajadzēja plecos uzcelt smago mugursomu. Dodoties pa Klusā okeāna piekrastes kalnu taku, Rīsa atbrīvojās no gudrās blondīnes tēla, kaut arī viņas miniatūrais augums (157 centimetri) un smaids ļauj domāt par porcelāna lellīti vai vismaz rātnu amerikāņu mājsaimnieci, kuras vienīgās galvassāpes ir ne īsti perfekti izdevušies vegānie cepumiņi bērnu skolas pusdienu kārbas saturam.

Nē, ar Šerilas lomu viņa pierādīja, ka var ne tikai celt, bet arī nest gan savu pieredzi, gan sapņus, un producēšana no sapņa bija pārvērtusies par īstenību. Pēc negulētas nakts jaunākā bērna niķu dēļ Rīsa uzzināja, ka par Šerilas lomu ir nominēta Oskaram, – viņas konkurente bija Rozamunde Paika no Neatrodamās –, un pielika punktu romantisko filmu un komēdiju sērijai.

Neatkarība

2016. gadā nodibinājusi Hello Sunshine, Rīsa Viterspūna par savu virsuzdevumu izvēlējās stāstīt sieviešu stāstus. Tā kā viņa uz savas ādas bija sajutusi, kā tas ir, kad neviens nezvana un nepiedāvā lomas, viņa nolēma tās radīt pati – tāpat, kā to jau gadiem bija darījušas Nikola Kidmena, Šarlīze Terona, arī Margo Robija. Rīsai piedāvāja ieskaņot cūciņas Rositas lomu animācijas filmā Dziedi! (2016), ko viņa veica godam, taču daudz vairāk enerģijas veltīja projektam, kura īstenošanu piedāvāja televīzija.

Bestsellera Lielie mazie meli filmēšanu sāka 2016. gada sākumā, kad Žans-Marks Valē un Andrea Arnolde strādāja ar Rīsu, Nikolu – viņas abas ir arī producentes –, Loru Dernu, Zoju Krevicu un Šeilīnu Vudliju, kuru varoņu likteņi bija savijušies Monterejas skolas pagalmā. Kidmena gan sevi redzējusi Selestes lomā, un Rīsa lūkojusies Renātas virzienā. “Tu ko,” teju vienbalsīgi iesaukušies Kidmena un seriāla autors Deivids E. Kellijs. “Tu taču esi Madlēna!” Sajūsminātās atsauksmes vistiešāk norādīja uz šā projekta nepieciešamību, un 2. sezonas notikumu atklāšanā piedalījās arī Merila Strīpa.

Jau 2019. gada novembrī skatītāju vērtējumam tika nodots seriāls Rīta šovs. Divas Amerikas jaukās meitenes Rīsa Viterspūna un Dženifera Anistone izdzīvo galvu reibinošus notikumus, kas draud sagraut televīzijas rīta programmas vadītājas Aleksas dzīvi pēc tam, kad viņas ekrāna partneris Mičs apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos. Rīta šovs ir kas daudz, daudz vairāk par #MeToo manifestu – tas ir drosmīgs stāsts par karjeru, eidžismu (Viterspūnei jau ir četrdesmit, Anistone pārkāpusi piecdesmit gadu robežai, taču, kā viņas atzīst, visās citās profesijās vecums tiek novērtēts, bet to nekādi nav iespējams attiecināt uz aktrisēm un viņu karjeru Holivudā), atbilstību standartiem, konkurenci, sabiedrības divkosību. Tā nudien nav ironija, ka Amerikai patīk stāsti par Pelnrušķīti, ja vien viņa ir baltādaina meitene un netaisa karjeru “caur gultu”.

Tās reizes, kad Rīsa pati sajutusi pret viņu vērstu nepiedienīgu uzmanību un noklausījusies bezkaunīgajos komentārus, trīsdesmit gadu laikā viņai ne reizi vien likušas pārdomāt pasaules kārtību, un pirms dažiem gadiem Rīsa pievienojās tām sievietēm, kuras publiski atzinušas, ka ir kļuvušas par kāda režisora upuri. Viņa toreiz bija 16 gadus veca, cerību pilna, tāpēc nu, pilnībā pārņēmusi savas karjeras un dzīves menedžēšanu, novērtē, cik labi nebūt atkarīgai no vīriešu lēmumiem.

Iepriekš noklusētie stāsti

Pretēji pareģotajam, Rīsa Viterspūna pēc četrdesmit filmējas daudz vairāk nekā agrāk, un viņas kontā ripojošie miljoni neliek iespringt, lai veidotu uzkrājumus nākotnei; piemēram, par katru Rīta šova sēriju viņa saņem divus miljonus. Pērn Forbes vērtējumā Rīsa Viterspūna bija iekļauta 100 ietekmīgāko pasaules sieviešu sarakstā, un viņa ir apņēmusies turpināt atklāt sieviešu stāstus uz ekrāna. Viņa labi apzinās, ka ir privileģēta, tomēr uzsver, ka par savu misiju izvēlējusies stāstīšanu – to stāstu, kas bija pazuduši simtiem un pat tūkstošiem gadu, un to stāstu, kurus parasti nedzird; Viterspūna cīnās par sieviešu un bērnu tiesībām.

Taču viņai patīk arī ampelēties – jau izziņots, ka Rīsa vēl vismaz reizi iekāps Ellas Vudsas kurpēs. Un kā patiesi gudra blondīne viņa zina, ka ar bērniem ir jārunā jau kopš mazotnes – arī par rasismu, privilēģijām, fanātismu un naudu. “Jūs nepavadāt kopā laiku, ja viens uz otru nebļaujat,” viņa ir pārliecināta par vecāku un bērnu sadzīves realitāti zem viena jumta, tomēr pat izbļaustīšanās nav tik pazemojoša kā sacensības, kurās Holivudā tiek iemestas aktrises. Būt labākajai, tievākajai, skaistākajai... Rīsa Viterspūna jau sen atzinusi, ka tāda nebūs, arī to, ka nesaprot, kāpēc tiek uzskatīta par meiteni, kura visiem patīk, jo “es nekad tāda neesmu bijusi un nezinu, kā tādai būt”.