Ģimene un nauda. Kāpēc vīrietis pēkšņi kļūst skops?

„Ir izaugusi paaudze, kas nav redzējusi tēvu iesaistīšanos ģimenē. Tēva nav bijis vispār vai arī viņš parādījies gaužām reti. No kurienes lai jaunais vīrietis būtu mācījies, ka nauda nav atpirkšanās, bet simbolizē patiesas rūpes?” retoriski jautā psihoterapeite.

Bet tas nenozīmē, ka vīrieša personība ir izveidojusies, un – „pieņem mani, mīļā, tādu, kāds es esmu”! Sieviete var – un vajag! – runāt par to, kā trūkst un kā viņa jūtas, kāroto nesaņemot. Ar to gan sievietes misija beidzas. Turpmākais ir paša vīrieša ziņā. Labākais scenārijs – kaut ģimenē no vecākiem nav mācījies došanas un dalīšanās prieku, viņš, uzklausījis mīļoto, saprot – ir problēmas un kaut kas ar sevi jādara, lai šīs problēmas risinātu. Dot var iemācīties. Ja grib. Kaut vai skatoties filmas, aprunājoties ar draugiem vai ejot terapijā. Sliktākais scenārijs – vīrietis sievietes teiktajā sadzird pamatojumu savam skopumam. Tā sakot – „re, viņa man kaut ko pārmet, pareizi vien ir, ka neko nedodu – nav pelnījusi”!

Ja sievietei vienīgais "darbs" ir sevis kopšana, tas var būt sarežģīti

Savukārt pēkšņs vīrieša skopums mēdz parādīties ģimenēs, kurās sieviete ilgstoši nestrādā. Lūk, kāpēc tā notiek, – ir noplakusi attiecību sākuma jūsma, kurā vīrietis bija gatavs dot ne tikai naudu, bet arī zvaigznes no debesīm; došana kļūst samērīgāka – viņš grib arī saņemt. Savukārt sievietei īsti nav, ko dot... Ārpus sociālās vides ir mazāka enerģijas un ideju apmaiņa. „Ja par sievietes vienīgo darba veidu kļūst sevis kopšana, tas ir sarežģīti,” uzsver Evija Ziemele. „Turklāt sociālo kontaktu trūkums rada iekšēju trauksmi. Var paņemt brīvus piecus, labi – desmit gadus, bet kaut ko darīt vajadzētu kaut vai sevis dēļ. Lai cik labs būtu vīrietis, viņš nespēj aizpildīt visu to informācijas lauku, ko var iegūt, ejot cilvēkos.”

Spējš skopums var arī liecināt par... sānsoļiem. Vai vismaz par piedāvājumu uz tiem. Vīrietis var būt gana morāli noturīgs, lai nepārkāptu robežu un seksuālajā ziņā nedotu citai sievietei, savukārt materiālajā – gan. Ko viņš saņem pretī? Enerģijas apmaiņu. Savukārt, dodot citai sievietei, sievai dot vairs negribas. Tamlīdzīgās situācijās vīrieši mēdz atzīties – viņiem ir aizkaitinājums par to, ka sieva vispār kaut ko prasa. To, ko varējusi iedot pretī, jau iedevusi – divus trīs bērnus, savu jaunību... Skarbi, bet fakts.

Kāds ir risinājums?

„Fenomenālā kārtā pat skops vīrietis ļoti labprāt dod tajos mirkļos un tām sievietēm, kurām grib dot,” saka psihoterapeite. „Jādomā, kāpēc viņš negrib dot savai sievietei. Vai nu konkrētās attiecības viņam nešķiet pietiekami svarīgas, vai arī attiecībās un seksuālajā dzīvē došanas un ņemšanas barteris nedarbojas pietiekami gludi.” Kaut pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka attiecības nevar likt vienā svaru kausā ar naudu un mantām, dziļākajā būtībā barteris pastāv itin visās dzīvēs jomās – mēs tikai, runājot par attiecībām, šo vārdu parasti nelietojam. Ja sieviete kaut kāda iemesla dēļ izvairās no seksa vai izmanto mīlēšanos kā manipulāciju, lai kaut ko iegūtu vai vīrieti sodītu, arī viņš pārstāj dot – rūpes un mīlestības apliecinājumus (kā nemateriālus, tā taustāmus).

Ja iepriekšminēto situāciju var vēl pārrunāt un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumu, tad daudz sarežģītāk ir izkulties no strupceļa, kurā vīrietis nostājas pozā un savu skopumu noliedz vai uzskata – sievietei nepienākas. „Ja jautājums uzreiz tiek noliegts, tas nekādā veidā nav risināms. Tātad vīrietis nav vēl sevi atradis un viņam nav prasmju veidot rūpīgas attiecības,” uzskata psihoterapeite.

Risinājums nav arī šķietami objektīvs godīgums – visu dalīt uz pusēm. „Nav tur tās puses!” uzsver Evija Ziemele. „Tu, sieviete, nēsā grūtniecību, bet mēs visu uz pusēm? Kaut kas tomēr vīrietim jādod vairāk. Vienlīdzība nav dabiski iespējama.”