Psiholoģija tuvplānā. Rozā brilles – tas ir labi vai slikti?
Laikā, kad pandēmija ievērojami sašķobījusi ikdienas ierasto kārtību un drošību, jo sevišķi spilgti pamanāms, ka daļa cilvēku uzlūko šo situāciju diezgan pesimistiski, kamēr citi – pārspīlēti optimistiski jeb, kā mēdz teikt, caur rozā brillēm. Parasti šīs rozā brilles tiek vērtētas vairāk negatīvi nekā pozitīvi. Tomēr jaunākie atklājumi par to ne tikai vēsta daudz pozitīvu lietu, bet arī iesaka – bez kādām metaforām – ikvienam turēt savā arsenālā pārīti briļļu ar rozīgi ietonētiem stikliem.
Slavenais britu komiķis Čārlijs Čaplins reiz teica: “Nevar ieraudzīt varavīksni, ja visu laiku skatās lejup.” Ar šo tēlaino izteicienu viņš precīzi raksturoja pesimistisku attieksmi, kad cilvēks neievēro sev apkārt neko, kas ir labs un skaists, kas priecē sirdi un prātu. Par pesimismu un depresiju mūsdienās runā un raksta daudz vairāk nekā par optimismu vai pārmērīgu optimismu (ir arī tādi cilvēki – mūžam eiforiskā, pacilātā garastāvoklī), lai gan tas, kam mēs pievēršam uzmanību, atkarīgs no abiem šiem stāvokļiem.
Zinātnieki uzskata, ka apmēram 80 procenti cilvēku pārvērtē pozitīvu notikumu iespējamību un nepietiekami novērtē negatīvu notikumu iespējamību nākotnē. Psiholoģijā šo kognitīvo parādību dēvē par optimisma aizspriedumiem jeb skatīšanos caur rozā brillēm, respektīvi, trūkst reālās situācijas objektīva novērtējuma.
No vienas puses, it kā šī mūsdienās kultivētā pozitīvā domāšana – tas ir labi, no otras puses, rozā brilles izkropļo uztveri, liekot ticēt, ka sliktais mūs nekādi neskars. No pandēmijas cieš visa pasaule, ir bailīgi, tomēr, neraugoties uz faktiem, tā īsti negribam ticēt, ka baisā liga mūs skars personiski. Šāds iracionāli pozitīvs skatījums ir universāls – sastopams dažādu tautu kultūrās un dažādos vecuma posmos. Zinātnieki pētījumos atklājuši to pat žurkām un citiem dzīvniekiem!
Lasi tālāk un uzzini par rozā briļļu fenomenu, emocionālajiem un arī praktiskajiem aspektiem:
