Fitnesa trenere Nika Linde: "Ķermenim ir jākustas"

No juristes par fitnesa treneri

Sports man padevās un patika jau bērnībā, bet, mācoties skolā, neredzēju iespēju ar to saitīt nākotnes profesiju, tāpēc 8. klasē nolēmu, ka būšu juriste. Pēc vidusskolas apguvu jurista profesiju un pabeidzu arī maģistrantūru, līdz ar to man bija stabils, labi apmaksāts darbs ar lieliskām iespējām attīstīt karjeru.

Nodarbojos ar komerctiesībām, ar līgumiem, dažādu uzņēmumu dibināšanu, tajā pašā laikā sportošana vienmēr bija manas dzīves fonā. Apmeklēju citu treneru vadītus treniņus un, komunicējot ar cilvēkiem, sapratu, ka protu vienkārši izskaidrot, kas notiek ķermenī trenējoties – kas jājūt, izpildot konkrētu vingrinājumu, kā arī man izdevās parādīt katra vingrojuma nozīmi.

Sports sāka mani interesēt arvien vairāk, līdz trīs gadus pēc maģistrantūras absolvēšanas aizgāju no perspektīva darba uz sfēru, kur man nebija nekā – nedz pieredzes, nedz izglītības, tikai ļoti liela interese un azarts to darīt. Protams, man bija bail. Trūka arī atbalsta, jo pat ģimene bija pret šādu izvēli. Sākums bija grūts, jo pusgadu strādāju bez maksas, krāju pieredzi trenējot, un man nācās pierādīt, ka esmu rīkojusies pareizi. Nu jau ir pagājuši pieci gadi, kopš savā dzīvē visu mainīju, un varu apgalvot, ka tā bija īstā izvēle un es to neesmu nožēlojusi.

Veselā miesā vesels gars

Sakārtots ķermenis un sakārtots prāts iet roku rokā, ne velti ir teiciens – veselā miesā vesels gars. Miesa un gars – mūsu ārējā un iekšējā pasaule – ir nepārtrauktā mijiedarbībā. Cieņa pret sevi un cieņa pret savu ķermeni – to visu sevī ietver sports.

Cilvēki sporto, divu mērķu vadīti – lai skaisti izskatītos un lai saglabātu vai uzlabotu veselību. Pirmie to dara tāpēc, lai apmierinātu savu ego, kļūtu pašpārliecinātāki. Es strādāju funkcionālajā fitnesā – ar sportošanu palīdzu uzlabot veselību un vispārējo dzīves kvalitāti. Sākot sportot, uzlabojas miega kvalitāte, un kļūst vieglāk paveikt ikvienu ikdienas darbu.

Mammas, kas nēsā uz rokām bērnus, pārslogo muguru, dažām sievietēm vispār nav vēdera preses, bet tā ir vajadzīga, lai noturētu mūsu iekšējos orgānus. Garas stundas ar sakumpušu muguru tiek pavadītas pie datora, pēc tam ieveļamies dīvānā un sakrustotām kājām šķībi sēžam, skatoties televizoru. Kustību nav vispār! Bet cilvēks ir radīts, lai kustētos, lai skrietu.

Mans ieteikums ir trīs reizes nedēļā pa stundai veltīt savam ķermenim. Uzskatu, ka tā ir necieņa – necieņa pret savu ķermeni, ja tam nav laika. Sportošana ne tikai izkustina ķermeni, bet arī disciplīnē, liek pārvarēt mazos "es nevaru" un māca nepadoties. Ķermenis iemāca prātam arī ikdienā nepadoties pie pirmajām grūtībām un noticēt sev.

Labākā motivācija – vīrs

Trenējos no rītiem tukšā dūšā piecas reizes nedēļā kopā ar vīru – viņš ir ātrs, spēcīgs, var vairāk izdarīt nekā es. Tieši viņš mani motivē cīnīties vairāk, labāk un rada vēlmi pietuvoties viņa rezultātiem. Tā es progresēju. Tieši tāpēc, ja vien tas ir iespējams, iesaku trenēties divatā. Individuāli trenējoties, nav ar ko sevi salīdzināt. Tev liekas, ka izdarīji tik, cik varēji, bet patiesībā, ja būtu grupu nodarbība vai treniņš divatā, brīdī, kad šķiet, ka vairs nevari, ar acu kaktiņu redzi, ka blakus vēl dara, tu arī saņemies caur visu nevarēšanu.

Mans ķermenis pie treniņiem ir ļoti pieradis, un dienās, kad nepatrenējos, tas ir gurdens. Sliktāk pamostos, un man ir apātiskāka sajūta. Kādreiz domāju, ka esmu pēcpusdienas un vakara cilvēks, bet izrādās, ka rīta treniņi man ļoti patīk – tie pamodina nepaēdušo ķermeni un iegriež vielmaiņu visai dienai, kā arī rada pārpārēm enerģiju.

Lai ēstu, jākustas

Pareizā pārtika ir tāda, kas dod enerģiju, tāda, kas ikdienā liek justies labi un no kuras nesāp vēders un nav smaguma sajūtas. Un nav jāēd daudz! Es vienmēr piesaucu pirmatnējo cilvēku – viņiem medījums bija jānomedī, un tas varēja aizņemt pat divas, trīs dienas. Tagad cilvēki ir pieraduši attaisīt ledusskapi un ēst...

Vienmēr jāpatur prātā, ka ēdiens ir ne tikai enerģijas avots; no tā, ko apēdam, ir atkarīga arī mūsu veselība un imūnsistēma, jo tās abas sākas zarnu traktā. Mūsu ķermenis sastāv no olbaltumvielām. Arī šūnas, saistaudi, muskuļu būvmateriāls ir olbaltumvielas, un kvalitatīvs ēdiens var nodrošināt kvalitatīvu ķermeņa atjaunošanos un lēnāku novecošanu.

Kā apēst mazāk?

Man nekad nav paticis gatavot, tāpēc ēdienu pasūtu un to laiku, ko daudzas stundas pavadītu virtuvē, es varu veltīt bērniem. Līdz ar to mūsu ledusskapī nav lieka ēdiena, ko apēst. Un arī tā var ēst veselīgi, jo piedāvājums ir ļoti plašs.

Ejot uz veikalu pēc pārtikas, ir ļoti vienkārši ielikt grozā saldumus un daudz citu pārtikas preču, bez kurām var iztikt. Mans ieteikums, īpaši šim laikam, ir vienkāršs – lai nebūtu jāēd ik pēc piecām minūtēm, nevajag pielikt tik pilnus plauktus un piebāzt ledusskapi; jo tukšāks, jo mazāk apēdīsi. Ja nu tomēr plaukti un ledusskapis ir pilns, pielīmē pie tiem lapiņu un ikreiz atverot atzīmē tajā strīpiņu. Vakarā saskaitot strīpiņas, paliek kauns par to, cik to ir daudz. Un nākamajā dienā izvirzi mērķi strīpiņu skaitu samazināt.

Vienalga – kur, bet – sportot

Ir cilvēki, kuri labprāt sporto mājās, bet ir arī tādi, kuriem nepieciešama kompānija, tāpēc viņi apmeklē treniņu zāles. Šobrīd visiem jāiemīl sportošana mājās. Plašā live treniņu pieejamība rada sajūtu, ka treniņš notiek kompānijā. Ja kāds saka, ka pašlaik nav iespējams izkustēties, cilvēks negrib to darīt.

Tieši šobrīd treniņu skaits būtu jāpalielina, jo ikdiena ir kļuvusi daudz mazkustīgāka. Tiem, kas kādreiz veica 2–3 treniņus nedēļā, slodze jāpalielina par 1–2 treniņiem, bet tiem, kas vispār netrenējās, jāsāk to darīt. Jo pašreizējais mazkustīgais dzīvesveids pēc tam var atspoguļoties uz zarnu traktu, uz vēnām, uz sirdi, uz visu imūnsistēmu.

Es parasti saku, ka treniņam ir jābūt trīs reizes nedēļā; ar divām reizēm ir par maz, jo ķermenis katru jaunu treniņu uztver kā pirmo. Līdz ar to nepierod pie slodzes, un tam visu laiku ir stress. Ja treniņš ir trīs reizes nedēļā, tas ir veselības uzturēšanai, bet, ja gribas veikt svara korekciju vai veidot figūru, vajadzīgi pat četri treniņi.

Ķermeni var ļoti labi nodarbināt stundu ilgā treniņā – iesildīšanās, pamatdaļa un atsildīšanās. Un cik gan tas ir niecīgs laiks – tikai 3–4 stundas nedēļā, ko būtu nepieciešams veltīt savam ķermenim, bet statistika rāda, ka Latvijā aktīvi ar sportošanu nodarbojas tikai 10% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka pārējiem nav intereses par sportošanu. Tieši tāpēc es izveidoju savus tiešsaites treniņus, lai radītu interesi arī tiem, kam sportošana ir sveša.

Sākot sportot, jācenšas nepārslogot sevi un vingrinājumus veikt pareizi, slodzei ir jābūt tādai, lai ķermenim ir silti, bet tajā pašā laikā var mierīgi sarunāties. Ļoti svarīgi ir klausīties, ko saka treneris, un tieši tāpēc es attālinātajos treniņos ļoti daudz runāju, skaidroju, lai būtu vienkāršāk izprast, kas jādara. Esmu priecīga, ka ar katru reizi vingrotāju pulciņš palielinās, un ar mani dažreiz kopā vingro pat 300 cilvēku. Man patīk just arī atgriezenisko saiti, ko saņemu caur jautājumiem, atsauksmēm un komentāriem.

Modernie palīgi

Dažkārt cilvēki man saka, ka dienā nostaigā 10 000 soļu, es saku, ka tas ir forši, bet soļu skaitītājam ne vienmēr var uzticēties, jo tas pieskaita arī kustības ar roku. Tad labāk iesaku izmantot lietotnes, kas aprēķina noieto distanci kilometros, piemēram, Endomondo. Vēl es daudzus šokēju ar to, ka iešanu neuzskatu par sportošanu, jo tā ir aktīvā atpūta. Sporta aktivitāte ir noteiktā laika posmā izdarīts vingrinājumu kopums.

Pati neesmu aktīva dažādu sporta viedierīču lietotāja, tiesa, man ir sporta pulkstenis, bet tas mēdz kļūdīties, tāpēc papildus pulkstenim lietoju arī pulsa jostiņu. To var lietot arī bez pulksteņa, jo ar lietotņu palīdzību var savienot ar telefonu un tajā vērot atskaiti, kāds treniņa laikā ir bijis pulss. Dažās lietotnēs var apskatīt arī nodedzināto tauku daudzumu un patērētās kalorijas.

Priecājies par mazām uzvarām

Ir ļoti svarīgi saprast, ka sportošana ir nepieciešama sevis, nevis citu dēļ. Jānoķer draivs, ka sportojot tiek gūtas foršas sajūtas un gribas tās izjust vēl un vēl. Tieši tāpēc sportot jāsāk ar maziem mērķiem – nevis ar piecu kilometru skrējienu, bet ar vienu kilometru. Tā, lai noskrien un atgriezies mājās ar laimes sajūtu par sasniegto mērķi, nevis ar vilšanos, ka pēc diviem kilometriem vairs nebija spēka un skrējienam atmeti ar roku.

Nākamreiz skrienot, pieliec 100 metrus klāt un atkal iegūsti paveikta darba un gandarījuma sajūtu. Mazi, viegli sasniedzami mērķi ir galvenā motivācija. Iespējams pirmajās treniņu reizēs ir grūti, bet ar katru riezi kļūst vieglāk un vieglāk. Nekad nedrīkst aizmirst, ka jebkura kustība starp vienmuļo dienu nāks tikai par labu, galvenais nepadoties, turpināt iesākto, un ķermenis par to būs pateicīgs.

Sporto kopā ar Niku!

Mājaslapā https://nfit.training/ pieejami Nikas sagatavoti treniņi tiem, kas vēlas sākt trenēties. Programma Prātīgais iesācējs paredzēta četrām nedēļām – 30 minūšu treniņi trīs reizes nedēļā. Vingrot kopā ar Niku vari arī, sekojot viņas Instagram kontam @nikalinde.