Kā bērniem mācīt izpratni par naudu: Lauras Grēviņas padomi

Jauns.lv

"Domāju, ka nav tāda konkrēta vecuma, no kura vajadzētu ar bērniem sākt runāt par naudu un ģimenes finansēm. Nerunājot ar bērniem par šīm lietām, mēs liedzam viņiem iespēju iemācīties saprātīgi rīkoties ar naudu, un pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā uz dažādiem tēriņiem nākotnē, kad viņi paši būs galvenie noteicēji un rūpēsies par savu ikdienas budžetu," stāsta divu bērnu mamma Laura Grēviņa. Piedāvājam viņas ģimenes pieredzi un padomus, kā bērniem apgūt zināšanas par naudu, pārtikas pirkšanu un ēst gatavošanu.

Vairāk padomu par to, kā dzīvot taupīgi un veselīgi, lasi šeit.

Diemžēl daļa pieaugušo mūsu vecumā sastopas ar finansiālām problēmām tādēļ, ka jau no bērnības viņiem nav bijusi izglītība par attiecīgo tematu, un sarunas par naudu ģimenē ir bijušas vien pieaugušo starpā. Lai gan no bērnības man ir bijusi iespēja plānot, kam tērēt savu kabatas naudu, vēlāk – stipendiju universitātē, jūtu robus savā finanšu izglītībā.

Mūsu ģimenē nauda nav tabu temats, un runājam par to brīvā formā arī ar bērniem, vienlaikus fokusējoties uz vecumam atbilstošu informācijas pasniegšanas veidu. Uzskatu, ka izpratne par naudu mazā vecumā veidojas, ja bērnu iesaista ikdienas procesos, kas saistīti ar ģimenes budžeta plānošanu un iepirkšanos. Mūsu ģimenē aug nepilnus 4 un 7 gadus veci bērni, un zināšanas par finansēm viņi daudz tiešāk uztver praktiski, ne teorētiski.

Ar interesi iesaistījos arī “Maxima” eksperimentā, kur bērniem vecumā no 5 gadiem bija jāmin, cik maksā dažādi produkti. Turklāt, šis eksperiments ir veidots “Maxima” zemo cenu programmas ietvaros, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem nezaudēt kvalitatīvus ēšanas paradumus laikā, kad daudziem ienākumi ir samazinājušies.

Ja ģimene ir saskārusies ar finansiālām grūtībām, arī bērni to jūt – pat tad, ja sarunas par naudu dzird tikai aiz aizvērtām durvīm. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi nebaidīties atzīt bērniem, ka finansiālā situācija ģimenē var mainīties, un mudināt bērnus iesaistīties izvēlēties pirkumus gudrāk – t.i. – kad varam atļautie pirkt konfektes, kas maksā dārgāk, un kad jāizvēlas lētāks variants. Ir svarīgi runāt arī par to, kas ir “dārgs” un “lēts”, un kad cenas un kvalitātes attiecība liecina par “labu pirkumu”.

Lai gan arī es esmu no vecākiem, kura bērnus uz veikalu līdzi ņem pēc iespējas retāk, dalība eksperimentā atgādināja, ka reizi pa reizei tas ir nepieciešams (runa, protams, nav par “Covid” laiku). Arī bērniem ir jādod iespēja salīdzināt cenas veikalā (kaut vai interneta veikalā) dažādām produktu grupām, lai viņi apzinātos, piemēram, to, ka cenas dažādām piena pudelēm atšķiras.

Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad bērns, vecāki, vai abi kopā, ir izlēmuši kopā pagatavot kādu ēdienu. Piemēram – desertu svētkos. Kā to izdarīt tā, lai rezultāts apmierinātu, bet vienlaikus deserta gatavošana izmaksātu mazāk kā tad, ja to gatavu pirktu jau kafejnīcā? Lai bērns aizraujošā veidā iegūtu zināšanas, ļauj bērnam:

Laiku pa laikam izvēlēties kādu recepti, ko pagatavot kopā ar vecākiem vai patstāvīgi.
Sastādīt iepirkumu sarakstu.
Izvērtēt katras izejvielas cenu un kvalitāti – ļaut padomāt – kāpēc izvēlēties tieši šos biezpienu un nevis citu?
Norēķināties par pirkumu – pārbaudīt, vai esat iekļāvušies vēlamajā budžetā, vai varbūt ir sanācis kādu eiro ietaupīt nākamajai reizei?
Protams, pagatavot attiecīgo ēdienu un baudīt rezultātu.