Kā rīkoties, ja grib par mantošanu vienoties ar sievu
"Interesējos par korrespektīvo testamentu. Man un sievai pieder īpašumi, ko gribētu novēlēt vispirms viens otram, lai tikai pēc abu nāves visu mantotu bērni. Kā tas būtu labāk iespējams?" žurnālam "Likums un Taisnība" jautā lasītājs Andris.
Atbild Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, zvērināts notārs.
Jūs tiešām varat novēlēt īpašumus viens otram ar savstarpējo testamentu. Jūsu minētais korrespektīvais testaments ir savstarpējā testamenta paveids, ko visbiežāk arī izvēlas laulātie.
Ar bērniem būs jārēķinās
Būtība gan vienā, gan otrā gadījumā ir tā pati – divi cilvēki ar kopīgu testamentu savstarpēji ieceļ viens otru sev par mantinieku. Atšķirīgais korrespektīvā testamenta gadījumā ir tas – ja viens testators to vienpusēji atsauks, tad automātiski arī otra cilvēka testaments zaudēs spēku. Savstarpējā testamenta gadījumā tā nav – viena testamenta atsaukšanas gadījumā otrs joprojām būs spēkā, ja šā otra testamenta atstājējs to neizdarīs.
Jāatceras, ka, rakstot testamentu, vienalga jārēķinās ar neatņemamās daļas tiesīgajiem (vai – kā viņi tika saukti agrāk – neatraidāmajiem mantiniekiem). Neatraidāmie mantinieki ir bērni, arī no iepriekšējām attiecībām. Neatņemamo daļu bērniem neatņem arī korrespektīvais testaments. Viņiem vienmēr būs tiesība izprasīt savu likumā noteikto neatņemamo daļu – pusi no mantojuma daļas vērtības, kas pienāktos, ja testamenta nebūtu.
Kas ir pēcmantinieki
Starp citu, bērnus var iecelt par pēcmantiniekiem. Tas noteiks, ka bērni iegūs mantojumu pēc tam, kad nomirs pirmmantinieks, un pirmmantiniekam nebūs iespēju īpašumu savas dzīves laikā novēlēt kādam citam, bet mantoto nekustamo īpašumu viņš nedrīkstēs pārdot vai kā citādi atsavināt bez pēcmantinieka piekrišanas.
Pirmmantiniekam jeb laulātajam mantojumu ir pienākums saglabāt pēcmantiniekam. Taču savu neatņemamo daļu pēcmantinieks (bērns) var izprasīt jau tad, kad mantojumu saņem pirmmantinieks (laulātais).
Savstarpēja mantošana
Alternatīva ir arī savstarpējs mantošanas līgums, tā nodrošinoties, lai viena laulātā nāves gadījumā otrs laulātais mantotu viņa īpašumus. Taču tad jārēķinās, ka ar savu īpašumu (arī to, kas piederējis pirms laulības ar esošo partneri) bez laulātā piekrišanas nebūs iespējams rīkoties.
Piemēram, tad savu zemi varēs pārdot tikai ar laulātā rakstveida piekrišanu vai arī abiem dodoties pie notāra atcelt mantojuma līgumu. Testamentu tā rakstītājs var pats atcelt pie notāra vai arī jebkurā brīdī uzrakstīt citu, līdz ar to iepriekšējais zaudē spēku. Taču mantojuma līgumu ir noslēguši divi cilvēki, tāpēc to vienpusēji atcelt nav iespējams, tikai ar abu pušu piekrišanu.
Arī, slēdzot mantojuma līgumu, jārēķinās ar neatraidāmajiem mantiniekiem, taču ar bērniem var vienoties, ka viņi, piedaloties mantojuma līgumā, atsakās izprasīt neatņemamo daļu un piekrīt būt par pēcmantiniekiem pēc tam, kad nomirs otrs laulātais.
