Sapņos mūs apciemo mirušie tuvinieki. Kāpēc?
Sapņi par mirušiem tuviniekiem ir izsenis zināmi visām tautām. Pastāv arī vispārējs priekšstats vai māņticība, ka mirušais sapnī apciemo ne bez nolūka. Parasti šis aizgājēja gars kaut ko vēlas saņemt no cilvēka vai arī ierodas, lai par kaut ko brīdinātu. Kaut arī šī parādība ir ļoti sena, ne zinātnieki, ne ezoteriķi joprojām nespēj viennozīmīgi izskaidrot šo sapņu ķīmiju.
Lai arī psihologi ir snieguši savu artavu sapņu izskaidrojumā, tomēr viņi nespēj sacensties ar dziļi iesakņojušos pārliecību, ka aizgājēju tēli, ko redzam sapņos, ir drīzāk no viņsaules ieradušies gari, nevis mūsu zemapziņas projicēti attēli.
Interesantu apkopojumu veicis Indijas Garīgās zinātnes izpētes fonds (The Spiritual Science Research Foundation, SSRF), ko pirms vairāk nekā 20 gadiem dibinājis Parātpara guru – Dr. Džajants Baladži Atavals. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņš bija ateists un strādāja par konsultējošo klīnisko hipnoterapeitu gan Indijā, gan ārzemēs, veicot plašus pētījumus par klīnisko hipnozi. Viņa pacienti pilnībā izārstējās 70 % gadījumu, bet no tiem, kam viņš nespēja palīdzēt, daudzi atlaba pēc garīgās prakses: tempļu apmeklēšanas, tikšanās ar hinduistu svētajiem un tamlīdzīgi. Rezultātā Atavals saprata, ka garīgā zinātne bija daudz pārāka par fizisko un psihisko zinātni.
Attiecībā uz sapņiem par mirušajiem Atavala fonds veica tā saukto garīgo izpēti (jautājuma noskaidrošanu ar dažādiem spiritiskiem paņēmieniem, izmantojot attīstītu sesto maņu). Fonda speciālistu atklājums – pastāv gan psiholoģiski, gan spiritiski cēloņi, lai sapņos ierastos mirušais tuvinieks. Pēc viņu aplēsēm, tikai 30 % gadījumu cēloņi ir psiholoģiski, pārējie 70 % attiecas uz garu pasauli. Psiholoģisko cēloņu vidū var būt vainas vai nožēlas izjūta par to, ka ar aizgājēju pirms viņa nāves pavadīts pārāk maz laika, vai arī kādas raizes attiecībā uz mirušo tuvinieku. Šādos gadījumos mirušo tēli sapņos ir kā izvirdumi no mūsu zemapziņas.
Savukārt kā šo sapņu spiritiskos cēloņus indiešu fonds izdala galvenokārt divus, kas eiropiešiem varētu sagādāt diezgan lielu pārsteigumu. Pirmais – pēc nāves aizgājēja tā sauktais smalkais jeb ēteriskais ķermenis (cilvēka apziņas aktivitātes segmenti mijiedarbē ar apkārtējo pasauli) cenšas kontaktēties ar savu pēcnācēju uz Zemes, jo šim garam ir nepieciešama kāda palīdzība. Otrais – aizgājējs meklē atriebību, kas var attiekties pat uz kādu radinieku (sevišķi, ja tam ir bijis iemesls). Garīgā izpēte atklāja, ka visbiežāk (65 %) mirušie ierodas sapnī pēc palīdzības, kas tiem vajadzīga viņpasaulē, bet nolūks atriebties, biedēt vai sagādāt nepatikšanas kādam radiniekam viņa Zemes dzīvē novērojams 30 % sapņu.
Atšķirībā no eiropiešu vidū izplatītā priekšstata tikai apmēram 5 % gadījumu aizgājēja vizītes sapņu nozīme ir vēlme palīdzēt saviem tuviniekiem, nododot kādu vēsti. Mirušo tuvinieku vai senču palīdzības pakāpe ir atkarīga no tā, kādā garīgajā līmenī tie atrodas; jo tas ir augstāks, jo vairāk tie spēj palīdzēt saviem radiniekiem Zemes līmenī. Piemēram, viņi var palīdzēt tuviniekam tikt pie darba, ieliekot darba intervijas vadītāja galvā domu pieņemt konkrēto cilvēku, vai aizkavēt viņu iziet no mājas, jo draud autokatastrofa vai tamlīdzīgi. Svarīgi arī, lai cilvēki nodotos kādai garīgajai praksei, citādi senču palīdzībai ir grūti viņus sasniegt. Kā uzskata indieši, vairāk nekā puse cilvēces atrodas garīgajā līmenī zem 30 %, ko raksturo minimāls garīgais spēks.
Kā atšķirt psiholoģisku un spiritisku aizgājēja parādīšanos sapnī? Indieši uzskata, ka sapni var piedēvēt spiritiskiem cēloņiem, ja tas atkārtojas vismaz trīs reizes. Mirušais parasti cenšas kontaktēties vai parādīties sapnī tam ģimenes loceklim, kurš, pēc viņa domām, varētu viņa labā kaut ko izdarīt. Savs iemesls ir arī tam, kāpēc smalkais ķermenis vēršas pie cilvēka sapnī, nevis nomoda stāvoklī. Nomodā cilvēks ir vairāk aizņemts ar savām piecām maņām, viņa prāts nav koncentrēts, turpretī sapnī jeb miegā prāts spēj vieglāk uztvert vēstis no smalkajiem ķermeņiem.
Fonda izpēte atklāja vēl šādu aspektu – cilvēki, kas miruši pāragri vai no vardarbības, biežāk parādās sapņos salīdzinājumā ar tiem, kam bijusi parasta nāve, piemēram, no ilgstošas slimības. Gaidot dabisku nāvi, cilvēks ir tai garīgi vairāk sagatavojies, tāpēc var vieglāk pāriet uz viņpasauli.
Vēl jāņem vērā, ka 10 % sapņu par mirušo tuvinieku patiesībā ir kāda maskējusies negatīvā enerģija, uzskata indiešu pētnieki, kuri apveltīti ar sesto maņu. Aizgājējus ar zemāko garīgo līmeni var savos slazdos ievilināt un mocīt augstāka līmeņa spoki (velni, dēmoni, negatīvās enerģijas u. c.), un tad izdzīvošana kļūst par viņu vienīgo domu.
