Latvijas noslēpumi: daiļa sakta, kas ieteicama visām svētku dalībniecēm
1926. gadā jūnijā Rīgā notiek VI Vispārējie latvju dziesmu un mūzikas svētki – pirmie neatkarīgajā Latvijas valstī. Tiem par godu tiek rīkoti dažādi latviešu kultūras sasniegumus reprezentējoši pasākumi, arī 1. Latvju mākslas porcelāna izstāde, kas eksponēta Romanovska salonā Valdemāra ielā 17.
Tajā piedalās darbnīcas "Baltars" mākslinieki – gleznotāji Romans Suta, Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vidbergs. Tiek eksponēti porcelāna trauki, kas apgleznoti pēc viņu darinātajiem zīmējumiem. Taču lielajam dziesmu svētku notikumam Latvijas mākslinieki bija gatavojušies pastiprināti, un sabiedrības vērtējumam tika piedāvāti daudzi jaunrades darbi. Arī "Baltars", kā ziņo prese, šajā izstādē nāk klajā ar iepriekš neredzētām greznumlietām – apgleznotām tautiskām piespraudēm jeb “daiļām saktām, kas ieteicamas visām svētku dalībniecēm”. Saktas apgleznotas tautiskiem sižetiem – korī dziedošas tautumeitas un tautudēli, arī muzicējoši pāri atpūtā uz idilliskas lauku ainavas fona.
Smalko rotaslietu apdare veikta Jūlijam Blūmam (1873–1937) piederošajā zeltkaļu darbnīcā Rīgā, Grēcinieku ielā 5. Par to liecina uz piespraudes adatas iegravētais Blūma paraksts. Meistars bija Latvijas Amatniecības kameras biedrs un Rīgas augstākajā sabiedrībā pazīstama persona – Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Jāņa Baloža sievastēvs.
Sigismunds Vidberga izpildījumā uz saktas gleznota tautumeita ar zālē nokritušām nošu lapām. Tautiskās tēmas risinājums Vidberga izpildījumā ir viens no pieprasītākajiem arī vēlāk, māksliniekam strādājot Antona un Emīlijas Benjamiņu sponsorētajā porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Burtnieks" (1928–1939). Šā laika porcelāna vāžu un šķīvju apgleznojumos tautas tipāžu figūras redzamas Latvijas lauku ainavā parasti uz tumši zaļu egļu fona un gubu mākoņu klātām debesīm, kas ir mākslinieka stilu raksturojošs elements.
