Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Sakta no porcelāna ar virsglazūras apgleznojumu un zeltījumu, 6x4,5 cm, 1916. gads, Sigismunds Vidbergs, Porcelāna trauku apgleznošanas darbnīca "Baltars" (1924–1931), privātkolekcija. Saktas varianti atrodas arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Pētera Avena privātajā kolekcijā (Foto: "Baltars" privātkolekcija)

Latvijas noslēpumi: daiļa sakta, kas ieteicama visām svētku dalībniecēm

Dzīvesstils
24. maijā 07:15 2020. gada 24. maijā 07:15
  Dace Ļaviņa | "100 Labi Padomi"
1926. gadā jūnijā Rīgā notiek VI Vispārējie latvju dziesmu un mūzikas svētki – pirmie neatkarīgajā Latvijas valstī. Tiem par godu tiek rīkoti dažādi latviešu kultūras sasniegumus reprezentējoši pasākumi, arī 1. Latvju mākslas porcelāna izstāde, kas eksponēta Romanovska salonā Valdemāra ielā 17.

Tajā piedalās darbnīcas "Baltars" mākslinieki – gleznotāji Romans Suta, Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vidbergs. Tiek eksponēti porcelāna trauki, kas apgleznoti pēc viņu darinātajiem zīmējumiem. Taču lielajam dziesmu svētku notikumam Latvijas mākslinieki bija gatavojušies pastiprināti, un sabiedrības vērtējumam tika piedāvāti daudzi jaunrades darbi. Arī "Baltars", kā ziņo prese, šajā izstādē nāk klajā ar iepriekš neredzētām greznumlietām – apgleznotām tautiskām piespraudēm jeb “daiļām saktām, kas ieteicamas visām svētku dalībniecēm”. Saktas apgleznotas tautiskiem sižetiem – korī dziedošas tautumeitas un tautudēli, arī muzicējoši pāri atpūtā uz idilliskas lauku ainavas fona.

Smalko rotaslietu apdare veikta Jūlijam Blūmam (1873–1937) piederošajā zeltkaļu darbnīcā Rīgā, Grēcinieku ielā 5. Par to liecina uz piespraudes adatas iegravētais Blūma paraksts. Meistars bija Latvijas Amatniecības kameras biedrs un Rīgas augstākajā sabiedrībā pazīstama persona – Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Jāņa Baloža sievastēvs.

Sigismunds Vidberga izpildījumā uz saktas gleznota tautumeita ar zālē nokritušām nošu lapām. Tautiskās tēmas risinājums Vidberga izpildījumā ir viens no pieprasītākajiem arī vēlāk, māksliniekam strādājot Antona un Emīlijas Benjamiņu sponsorētajā porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Burtnieks" (1928–1939). Šā laika porcelāna vāžu un šķīvju apgleznojumos tautas tipāžu figūras redzamas Latvijas lauku ainavā parasti uz tumši zaļu egļu fona un gubu mākoņu klātām debesīm, kas ir mākslinieka stilu raksturojošs elements.

Sakta no porcelāna ar virsglazūras apgleznojumu un zeltījumu, 6x4,5 cm, 1916. gads, Sigismunds Vidbergs, Porcelāna trauku apgleznošanas darbnīca "Baltars" (1924–1931), privātkolekcija. Saktas varianti atrodas arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Pētera Avena privātajā kolekcijā (Foto: "Baltars" privātkolekcija)

Citi šobrīd lasa

Latvijas noslēpumi: 1940. gads un Latvijas aizstāvēšanas plāni 16
“Zem formas tērpa slēpjas mīlulis," tā iepriekš domāja policista, kurš vainojams afroamerikāņa nāvē, sieva. Tagad iesniegusi šķiršanos 15
Sestdien Latvijā ar koronavīrusu inficētais - trīsdesmitgadnieks no Garkalnes novada 5
Pievienot komentāru

Анастасия Волочкова сделала свой самый откровенный шпагат

"Мы разбиты. Сломаны. Выпотрошены": 3-летняя дочь звезды Instagram умерла от рака за шесть недель