“Iekāpt dzīves svarīgākajā lidmašīnas reisā”: kā Covid-19 izšķīra mīlošās sirdis
Mīlestība nepazīst robežas, tomēr Covid-19 par to ir vienalga – daudzi pāri šobrīd nevar satikties, jo lidmašīnas nelido un spēkā ir dažādi ierobežojumi.
Jaunā koronavīrusa izplatības un ieviesto pasākumu dēļ daudzi mīlētāji nevar satikties. Vācijas medijs “Deutsche Welle” aprunājies ar vairākiem cilvēkiem, kurus šobrīd vienu no otra šķir nepārvaramas robežas.
Jūlija no Rostovas pie Donas Krievijā stāsta, ka viņas līgavainis dzīvo Reinzemē-Pfalcā, kas atrodas Vācijas rietumos. “27. martā mums bija paredzēta reģistrācija, bet 28. martā – laulāšanās baznīcā. Viss bija rezervēts, neviens ko tādu negaidīja. Mēs nopirkām biļetes visiem maniem radiem un fotogrāfam no Sanktpēterburgas. Tā, it kā mans līgavainis justu, viņš man piedāvāja atlidot nedēļu ātrāk, bet es strādāju par skolotāju un gribēju nostrādāt līdz brīvlaikam. Es neapzinājos situācijas nopietnību. Man bija paredzēts lidojums 19. martā, bet jau 15. martā robežas slēdza,” stāsta Jūlija.
Viņa turpina: “Sākumā man bija šoks, es raudāju. Mēs šim notikumam gatavojāmies ilgāk par gadu. Mans līgavainis jau piedzīvoja vecpuišu ballīti, bet es vecmeitu ballīti. Sākumā es domāju, ka paies mēnesis un es varēšu doties pie viņa, bet nekas nemainījās. Man sākās depresija. Mēs nemitīgi sazvanāmies un mierinām viens otru. Tomēr tad, kad rodas šādas grūtības, vēl vairāk apzinies, cik ļoti mīli otru cilvēku un kam viņa dēļ esi gatavs. Mūsu attiecības jau izturējušas attāluma pārbaudījumu, vācu birokrātiju, bet tagad, lūk, pārdzīvo epidēmiju un garu atšķirtību.”
Sieviete stāsta: “Situācija ir nesaprotama: es uzzināju, ka lidmašīnas uz Vāciju tomēr lido, un man ir nacionālā vīza laulības reģistrācijai, bet policijā man paskaidroja, ka es nevaru iebraukt. Pēcāk uzrakstīju viņiem emocionālu vēstuli, cik ilgi mēs vācām dokumentus un kā es raudāju vēstniecībā Bonnā kaut kādas izziņas dēļ. Vēl piebildu, ka cienu vācu likumus, tāpēc mēs nolēmām neprecēties Dānijā, kā daudzi dara. Man atbildēja, ka varu braukt. Es izdrukāju šo vēstuli un tuvākajās dienās centīšos ar to iekļūt Vācijā. Problēma ir tajā, ka es nedzīvoju Maskavā un man jābrauc cauri visām karantīnas pilsētām ar autobusu, lai tiktu līdz lidostai un iekāptu savas dzīves svarīgākajā reisā. Ceru, ka man viss izdosies.”
Savukārt bēglis Deniss no Baltkrievijas, kurš savā valstī vairs nespēja dzīvot, stāsta, ka viņš pārcēlas uz Vāciju, bet ar savu draudzeni nolēma, ka viņa pievienosies vēlāk ar “Au-Pair” programmas starpniecību, kuras ietvaros strādātu par auklīti kādā ģimenē. “Viņa ilgi nevarēja atrast ģimeni, tāpēc viņai atteica vīzu. Galu galā meitene nonāca Vācijā deviņus mēnešus vēlāk par mani.”
Viena diena ņujorkiešu Hasebroku ģimenē pandēmijas laikā
Ziņu aģentūras "Reuters" fotogrāfi piedāvā ieskatu Hasebroku ģimenes dzīvē laikā, kad viņu apdzīvotajā Ņujorkā plosās Covid-19.
Deniss stāsta: “Pirmajā ģimenē viņai nepaveicās, bet kad sākās stāsts ar koronavīrusu, mums vispār aizliedza satikties. Viņa neizturēja, sākām meklēt jaunu ģimeni, jo tas bija neciešami. Tagad viņa ir jaunā ģimenē, bet viņi uzskata, ka mēs nedrīkstam tikties, jo viņu jaunākajam bērnam it kā ir bronhīts. Pie viņiem brauc paziņas, viņi paši brauc ciemos, kas ir pret noteikumiem. Kāpēc viņus nebiedē iespēja satikt četru cilvēku ģimeni, bet man ar draudzeni neļauj tikties.”
“Visbiedējošākās ir nākotnes iespējas. Sarakstīties mēs nevaram un nav teikts, ka mana draudzene uzsāks mācības. Viņa baidās atgriezties Baltkrievijā, jo tad mēs vairs nevarēsim tikties, jo viņai jau ir viens vīzas atteikums,” stāsta vīrietis.
Ģimenes dzīve nelielā Itālijas pilsētiņā pandēmijas laikā
Itāļu skolotājs Marico Toniolo iemūžinājis savas ģimenes dzīvi pandēmijas laikā. Toniolo dzīvo kopā ar saviem vecvecākiem, sievu Kiaru un divgadīgo ...
