Psihiatrs Artūrs Utināns stāsta, kā izdzīvot un nesajukt prātā: "Ilgstošs stress ir tikpat bīstams kā Covid-19"
Pagaidām nevienam nav īsti skaidrs, kā tālāk izvērtīsies globālā krīze un kā mainīsies mūsu dzīve. Nav šaubu, ka esam lielu pārmaiņu procesā, un tālāko virzību prognozēt ir grūti. Lai nesaķertu baiso koronavīrusu, cilvēki turpina pašizolēties un distancēties, taču jāatzīst, ka daudzus vairāk par iespējamo saslimšanu baida pustukšais maks un bezdarbs. Kā šo krīzi pārdzīvot un nesajukt prātā – par to runājām ar RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docentu Artūru Utinānu.
– Daudzi tagad atrodas piespiedu dīkstāvē. Ko jūs ieteiktu viņiem?
– Pievērsties pašattīstībai. Vairums no mums dzīvo rutīnā – darbs, mājas, brīvdienas, hobijs, atkal darbs. Tā ir dzīve bez pašaktualizācijas un pašpiepildījuma. Šo laiku var izmantot, lai kaut ko savā dzīvē mainītu. Var izlasīt kādu grāmatu, kas ļauj dziļāk izprast cilvēka un pasaules funkcionēšanu. Var painteresēties par veselības uzlabošanas praksēm. Ja mājās nav bibliotēkas, daudz ko var atrast internetā. YouTube iespējams klausīties augstas klases lekcijas, lai izprastu šo pasauli dziļāk no dažādiem aspektiem.
– Iespējams, krīzē viens otrs sapratīs, ka daudzas lietas viņam nav vajadzīgas un varbūt arī nemaz nevajag tik daudz strādāt.
– Kā jau teicu – kas traucē cilvēkiem pievērsties pašattīstībai? Fiziskajai, mentālajai, intelektuālajai attīstībai? Cik cilvēku var teikt, ka viņi veselīgi sporto? Cik daudzi ir apguvuši relaksācijas un meditācijas tehnikas? Cik daudzi aizdomājas, ka smadzeņu neironi ir nemitīgi jātrenē, risinot dažādus intelektuālus uzdevumus? Kaut vai spēlējot šahu vai risinot krustvārdu mīklas.
Kāpēc cilvēkiem neinteresēties par zinātnes sasniegumiem? Kāpēc ikviens nevarētu būt tikpat kompetents vai gandrīz tikpat kompetents kā virusologs? Vai kā psihologs? Saprast, kā funkcionē cilvēka psihe, smadzenes – tas noderētu katram. Kāpēc cilvēkiem neinteresēties par kosmosu un kosmosa apgūšanu?
To naudu, kas tiek ieguldīta bruņojumā, varētu ieguldīt kosmosa izpētē. Starp citu, mūs var apdraudēt ne tikai dažādi vīrusi, bet arī kosmoss – ar komētām un meteorītiem. Zinātnē tiek prognozēts, ka agri vai vēlu kāds pamatīgāks meteorīts nokritīs uz Zemes un bojā gājušo būs daudz vairāk nekā no vīrusa infekcijas. Šodien cilvēce tam nav gatava, tā nespēj atvairīt šādus meteorītus, kas var nokrist uz mūsu planētas.
– Katrā sabiedrībā ir cilvēki, kas ignorē vispārpieņemtos noteikumus. To mēs redzam arī šajā laikā, kad atsevišķi indivīdi klaji pārkāpj noteiktos ierobežojumus. Kas tas ir – bezatbildība, protests?
– Lielākoties tās ir dažādas protesta formas. Parasti tās novērojamas pusaudžiem un maziem bērniem, tās izpaužas kā spītīgums un negatīvisms pret jebko, ko viņiem piedāvā – pat ja pašiem to patiesībā gribas. Ir cilvēki, kuriem spītīguma un protesta formas pieaugot nevis pāriet, bet saglabājas arī pieaugušā vecumā.
Tā rodas tās pašas sazvērestības teorijas, kuras ir pretējas oficiālajam viedoklim. Tā ir sava veida paranoja pret oficiālajām iestādēm, valdību un tā tālāk. Taisnība ir viss, ko nesaka valdība.
Piemēram, ja valdība saka, ka jāievēro distance un jāsēž pašizolācijā, tas tiek uztverts kā ļauna manipulācija, lai kontrolētu iedzīvotājus. To neuztver kā gādību par sabiedrības veselību, bet tieši otrādi – kā ļaunu nodomu. Tādi cilvēki pretojas valsts noteiktajiem ierobežojumiem un reizēm pat klaji demonstrē, ka viņi nav tādi muļķi, lai akli pakļautos.
– Atliek tikai viņus sodīt?
– Jā. Skaidrot un sodīt. Pagaidām neko efektīvāku homo sapiens nav izdomājis.
