Psihiatrs Artūrs Utināns stāsta, kā izdzīvot un nesajukt prātā: "Ilgstošs stress ir tikpat bīstams kā Covid-19"
Pagaidām nevienam nav īsti skaidrs, kā tālāk izvērtīsies globālā krīze un kā mainīsies mūsu dzīve. Nav šaubu, ka esam lielu pārmaiņu procesā, un tālāko virzību prognozēt ir grūti. Lai nesaķertu baiso koronavīrusu, cilvēki turpina pašizolēties un distancēties, taču jāatzīst, ka daudzus vairāk par iespējamo saslimšanu baida pustukšais maks un bezdarbs. Kā šo krīzi pārdzīvot un nesajukt prātā – par to runājām ar RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docentu Artūru Utinānu.
– Vai šis laiks neradīs lielāku pieprasījumu pēc garīdzniekiem un psihoterapeitiem? Cilvēkiem taču nepieciešamis kāds, kas izskaidro situāciju un nomierina.
– Pēc garīdzniekiem pieprasījums noteikti būs. Kristiešu aprindās jau uzradušās idejas par apokalipses tuvošanos, bet vīruss ir viens no apokalipses vēstnešiem. Tiek runāts par Antikrista parādīšanos. Kas attiecas uz vajadzību pēc psihoterapeitiem – to redzēsim vēlāk.
Es neteikšu, ka patlaban pie psihoterapeitiem veidotos garas rindas. Distancēšanās apstākļos sarunas notiek attālināti, bet daudziem tas nepatīk, viņi vēlas dzīvu kontaktu. Ir pacienti, kas atteikušies no šādas attālinātas sarunas. Kā situācija izvērtīsies, rādīs laiks.
– Dzirdēti apgalvojumi, ka krīzes periodos cilvēka organisms mobilizējas un mazāk slimo. Piemēram, ja ir karš, kareivjiem nav laika slimot – jāiet uzbrukumā, jācīnās.
– Ilgstoša stresa apstākļos cilvēka organisms izsīkst. Stresa apstākļos izdalās kortizols, un tā ilgstoša izdalīšanās izraisa imūnās sistēmas bremzēšanos. Kā piemēru var minēt spāņu gripu, kas plosījās pēc Pirmā pasaule kara. Runājot par upuriem, tiek piesaukti dažādi skaitļi – sākot ar piecpadsmit un beidzot ar simts miljoniem.
Toreiz pandēmijas laikā lielākoties mira jauni cilvēki, turklāt liela daļa upuru bija karavīri, kuriem bija organisma izsīkums, kas bija radies ilgstošajās ierakumu cīņās un ilgstoša stresa apstākļos. Kareivju imūnā sistēma bija sliktā stāvoklī, tāpēc spāņu gripai arī bija tiek briesmīgi liels efekts.
– Vai tagad, ārkārtējās situācijas apstākļos, tiek ielaistas dažādas citas slimības, kuras atklāsies tikai vēlāk?
– Jā. Ir apgrūtināts kontakts ar ārstu, cilvēki sēž dīvānā, un tas noteikti nenāk par labu mugurkaulam. Nav jau tik viegli piespiest sevi vingrot. Cilvēki mazāk kustas, vairāk ēd. Būs liekā svara uzkrāšanās, aptaukošanās problēmas. Iespējams, paaugstināsies otrā tipa cukura diabēta risks. Visi tie riski un slimības, kas saistās ar mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu ēšanu.
