Psihiatrs Artūrs Utināns stāsta, kā izdzīvot un nesajukt prātā: "Ilgstošs stress ir tikpat bīstams kā Covid-19"
Pagaidām nevienam nav īsti skaidrs, kā tālāk izvērtīsies globālā krīze un kā mainīsies mūsu dzīve. Nav šaubu, ka esam lielu pārmaiņu procesā, un tālāko virzību prognozēt ir grūti. Lai nesaķertu baiso koronavīrusu, cilvēki turpina pašizolēties un distancēties, taču jāatzīst, ka daudzus vairāk par iespējamo saslimšanu baida pustukšais maks un bezdarbs. Kā šo krīzi pārdzīvot un nesajukt prātā – par to runājām ar RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docentu Artūru Utinānu.
– Karantīnas apstākļos daudzi spiesti dzīvot gluži kā cietumā. Vai tas neatstās negatīvu ietekmi uz cilvēku psihi?
– Latvijā ierobežojumi nav tik radikāli kā citviet pasaulē. Šeit nav tik traki, lai iedzīvotāji justos ieslodzīti dzīvokļos. Kā tas ietekmēs cilvēku mentālo veselību visā pasaulē? Ar laiku par to būs daudz pētījumu. Tad arī tiks analizēts, kuras valsts ieviestie ierobežojošie pasākumi bijuši tie labākie.
Iespējams, nonāksim pie secinājuma, ka stingrāki pasākumi ir labāki cīņā pret vīrusu, toties tie veicinājuši depresiju, pašnāvības, alkohola un narkotiku lietošanu. Tādi pētījumi noteikti būs. Tad arī varēs salīdzināt un noteikt sakarības. Tagad neko skaidri pateikt nevar. Depresijas un pašnāvības ietekmē arī daudzi citi faktori – vecums, dzimums, finansiālais stāvoklis, komunikāciju intensitāte un citas lietas.
– Droši vien pētījumi par ieslodzījuma ietekmi ir veikti cietumos. Ko tie atklāj?
– Pētījumi atklāj, ka ieslodzītajiem nepatīk vieninieku kameras, viņi vēlas dzīvot komunikācijā. Visoptimālākais ir variants, ja kamerā ir divi cilvēki. Ja ir vairāk, var sākties visādi konflikti un veidoties kastas ar statusā augstākajiem un zemākajiem. Ja kamerā ir trīs cilvēki, var veidoties nevēlama alianse – divi pret vienu.
Tāpēc divi cilvēki kamerā – tas ir optimālākais variants un tiek praktizēts daudzos pasaules cietumos. Turklāt ir noteiktas stundas, kad ieslodzītie var iziet no kamerām, lai strādātu, sportotu un komunicētu ar citiem ieslodzītajiem. Tāpēc nevar teikt, ka cietumos būtu ļoti stingra un radikāla izolācija.
