Psihiatrs Artūrs Utināns stāsta, kā izdzīvot un nesajukt prātā: "Ilgstošs stress ir tikpat bīstams kā Covid-19"
Pagaidām nevienam nav īsti skaidrs, kā tālāk izvērtīsies globālā krīze un kā mainīsies mūsu dzīve. Nav šaubu, ka esam lielu pārmaiņu procesā, un tālāko virzību prognozēt ir grūti. Lai nesaķertu baiso koronavīrusu, cilvēki turpina pašizolēties un distancēties, taču jāatzīst, ka daudzus vairāk par iespējamo saslimšanu baida pustukšais maks un bezdarbs. Kā šo krīzi pārdzīvot un nesajukt prātā – par to runājām ar RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docentu Artūru Utinānu.
– Vai šādos karantīnas apstākļos cilvēkiem nesaasinās jau esošās psihoemocionālās problēmas?
– Saasinās. Ja cilvēkus iedala introvertos un ekstravertos, var novērot, ka šajos laikos ekstravertajiem iet grūtāk, bet introvertie pašizolāciju un distancēšanos pārdzīvo vieglāk. Ir cilvēki, kas šo laiku uztver kā iespēju attīstīties un pašizglītoties. Savukārt tiem, kas vairāk fokusēti uz komunikāciju un tagad spiesti pašizolēties vai pat dzīvot karantīnā, var saasināties depresijas, īpaši tās, kuras saistītas ar interpersonālo deficītu. Cilvēki, kuri jau agrāk jutās vientuļi, var sajusties vēl vientuļāki.
Var saasināties arī ģimenes konflikti. Ja cilvēki dzīvo saspiesti, veidojas spriedze. Katrs cilvēks ir mazliet introverts, viņam vajag savu personīgo telpu. Ja nav iespējas norobežoties, tas var izraisīt aizkaitināmību, var pieaugt fiziskā varmācība.
Un vēl kāds faktors, ko jau daudzi pamanījuši, – atrodoties izolācijā, cilvēki vairāk lieto alkoholu. Agrāk daudzus no dzeršanas atturēja nepieciešamība doties uz darbu, vadīt automašīnu. Arī tie, kuriem ir alkohola problēmas, esot pie stūres, parasti nedzēra. Toties tagad... Nu iedzeršanai nav nekādu šķēršļu, visu dienu var sūkt viskiju un skaitīties, ka esi darbā.
– Vai var prognozēt, ka pēc kāda laika gaidāms laulības šķiršanu un alkoholisma vilnis?
– Alkohola pārspīlēta lietošana tik tiešām var palielināties. Vismaz es tā prognozēju. Kas attiecas uz šķiršanos, to rādīs laiks; jāpagaida, kad tiks veikti pētījumi. Nav izslēgts, ka krīze veicinās šķiršanos, taču pagaidām to nevar droši apgalvot.
Šādās situācijās vērojama arī pretēja tendence – cilvēki aptur šķiršanos, lai labāk pārdzīvotu krīzi, jo ievērojami pasliktinājušies finansiālie apstākļi. Lai cilvēki varētu izšķirties, jāatrod jauna dzīvojamā telpa. Tas nozīmē, ka jāīrē dzīvoklis vai jāņem kredīts bankā, lai iegādātos īpašumu. Bet kura banka dos kredītu cilvēkam, kas palicis bez darba? Tāpēc finansiālie apsvērumi var arī piebremzēt cilvēku vēlmi izšķirties.
– Tiek izteikti minējumi, ka var palielināties pašnāvību skaits.
– Pašnāvības notiek situācijā, kad palielinās bezcerība. Bezcerība – tā ir sajūta, ka nākotnē nekas labs nav gaidāms. Cilvēkā nostiprinās pārliecība, ka visa atlikusī dzīve ir vienas vienīgas ciešanas, ka nekādi uzlabojumi nav gaidāmi, būs tikai sliktāk. Šausmas, apokalipse, bandīti uz ielām un tā tālāk...
Skaidrs, ka šādā bezcerības stāvoklī aktivizējas pašnāvības domas. Cilvēks var domāt, ka krīze nekad nepāries un viņam dzīvē nav nekādu perspektīvu. Cik daudz cilvēku ir tik pesimistiski noskaņoti, man grūti teikt. Šobrīd gan nekas neliecina, ka krīze būtu nebeidzama un neatrisināma.
Pavisam cita lieta, ja cilvēkam jau pirms krīzes bija klīniska depresija, kas izolācijas apstākļos var padziļināties un novest pie pašnāvības.
