Psihiatrs Artūrs Utināns stāsta, kā izdzīvot un nesajukt prātā: "Ilgstošs stress ir tikpat bīstams kā Covid-19"
Pagaidām nevienam nav īsti skaidrs, kā tālāk izvērtīsies globālā krīze un kā mainīsies mūsu dzīve. Nav šaubu, ka esam lielu pārmaiņu procesā, un tālāko virzību prognozēt ir grūti. Lai nesaķertu baiso koronavīrusu, cilvēki turpina pašizolēties un distancēties, taču jāatzīst, ka daudzus vairāk par iespējamo saslimšanu baida pustukšais maks un bezdarbs. Kā šo krīzi pārdzīvot un nesajukt prātā – par to runājām ar RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docentu Artūru Utinānu.
– Kā redzam šajās dienās, cilvēki ļoti baidās no nezināmām pārmaiņām, tās liek dzīvot spriedzē.
– Precīzāk tā jāsauc par trauksmi, kas aktivizējas, kad mums ir gaidāmas nezināmas pārmaiņas. Ja sabrūk ierastā lietu kārtība, smadzenes izziņo trauksmi. Smadzenēs ir mandeļveidīgi kodoli, kas sūta brīdinājuma signālus par gaidāmām briesmām. Šie signāli parasti ir katastrofizācijas formā, tāpēc gaidāmās briesmas parasti šķiet lielākas, nekā tās ir patiesībā.
Kamēr notikums vēl nav pilnībā noticis, mēs nemaz nevaram novērtēt, cik lielas ir briesmas. Taču kopumā – jā, pārmaiņu periods, kad negatīvā ir vairāk par pozitīvo, rada cilvēkos trauksmes izjūtu. Tā darbojas mūsu smadzenēs, un zemapziņa, kas ir gluži kā dūmu detektors, sāk pīkstēt, kad draud ugunsgrēks.
– Cik ilgi tādā trauksmes stāvoklī varam normāli eksistēt?
– Kā liecina stresa teorija, ja stress ir ļoti liels un ilgstošs, cilvēka organisma aizsargspējas sāk samazināties, tas nokļūst izsīkuma fāzē. Šādā situācijā var saasināties dažādas slimības, un iznākums var būt arī letāls. Tāpēc var teikt, ka ilgstošs stress var būt tikpat bīstams kā Covid-19.
– Varbūt šādos apstākļos cilvēki būs spiesti atteikties no situācijas kontroles, kad atliek vien paļauties uz Dievu vai likteni.
– Paļaušanās uz Dievu, likteni vai amuletiem – tas arī ir veids, kā cilvēki mēģina nezināmu situāciju kontrolēt. To var saukt par iluzoru kontroli, kas ir sava veida aizsardzības reakcija pret trauksmi. Ja cilvēks tic, ka pārdabiski spēki vai maģiskas formulas spēj novērst nelaimes, tas darbojas kā pretspēks, kas mazina satraukumu.
– Cilvēka dabā ir meklēt vainīgos. Vai drīz nesāksies vainīgo meklēšana?
– Protams. Tāpēc jau arī rodas visādas sazvērestības teorijas, lai atrastu vainīgos. Piemēram, tiek runāts, ka koronavīruss, HIV un citi vīrusi tiek izveidoti slepenās militārās laboratorijās. Šie vīrusi ir mākslīgi radīti, un to radītāji ir galvenie vainīgie. Cilvēkiem ir grūti pieņemt, ka kaut kas tāds ir dabisku procesu rezultāts, viņi aiz katras nelaimes vēlas redzēt konkrētu vaininieku. Tas attiecas ne tikai uz slimībām, bet arī ekonomiku.
Populārs ir uzskats, ka pasaules ekonomiku kontrolē šīs pasaules varenie un, ja arī notiek kāda krīze, tā ir speciāli radīta. Ir visādas teorijas saistībā ar šo krīzi, piemēram, ka to speciāli izraisījusi Ķīna, lai sagādātu problēmas pārējai pasaulei. Vai arī – ka to paveica Amerika, lai iegrieztu Ķīnai.
– Droši vien arī Latvijā meklēs vainīgos. Visticamāk, vainīga izrādīsies valdība, kas pietiekami labi nenomenedžēja krīzes situāciju.
– Ja ekonomika strauji ies uz leju, protams, ka meklēs vainīgos. Sāks vērtēt un rēķināt, vai valdība visu izdarīja pareizi, lai iespējami veiksmīgāk izietu no krīzes. Vai vajadzēja pieņemt tieši tādus ierobežojumus, kādus pieņēma. Varbūt tomēr vajadzēja to uztvert kā parastu gripu un ļaut ekonomikai darboties... Situācija tika analizēta visādos veidos. Ja iznākums būs veiksmīgs un pat labāks nekā pārējām Baltijas valstīm, valdība varēs uzsist sev uz pleca.
