Esot pašizolācijā, vecāki daudz vairāk sit savus bērnus
Bailes, emocionālā spriedze, neskaidrība par nākotni, nepieciešamība ilgstoši uzturēties slēgtās telpās ir daži no iemesliem, kāpēc ģimenēs strauji pieaug fiziskās vardarbības līmenis. Bērni, kuri daudz laika pavada mājās, turklāt arī cieš no sadzīves negadījumiem.
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, katra trešā sieviete visā pasaulē vismaz vienu reizi savā dzīvē ir piedzīvojusi psiholoģisku vai fizisku vardarbību. Tieši tāpat - fiziski vai emocionāli, cieš arī bērni, kas dzīvo ģimenēs, kurās kāds tiek fiziski iespaidots. Krīzes, kari un pandēmijas situāciju pasliktina, un koronvīrusa pandēmija nebūs izņēmums.
Ārzemju presē līdzās ziņām par saslimušajiem un mirušajiem no Covid-19 cilvekiem parādās virsraksti, kas vēsta, ka karantīna ir viens no bērnu mirstību veicinošiem apstākļiem. ASV ir pieaudzis slimnīcās nokļuvušo bērnu skaits, kas ģimenēs vienkārši ir piekauti. Itāļu preses raksta, ka ir vairāk nekā ikdienā no fiziskās vardarbības cietušo sieviešu. Sievietēm neļauj iziet no mājas, viņas nevar sazvanīt krīzes centrus, nav arī iespējas uz tiem pārcelties.
Izdevumā "The Independent" daktere Kofmane stāsta, ka pagājušajā nedēļā viņas slimnīcā tika ārstēti seši vardarbības gadījumi, ieskaitot vienu gadījumu, kurā mira pirmsskolas vecuma bērns. Šis bērns bija otrais pirmsskolas vecuma bērns divu nedēļu laikā, kurš slimnīcā miris tāpēc, ka mājās viņu piekāva.
‘’Es nevaru droši apgalvot, ka tas ir saistīts ar Covid-19, bet mēs zinām, ka tad, kad ir paaugstināts stress...ģimenēs ir paaugstināts vardarbības risks pret bērniem.’’
‘’...simtiem miljonu bērnu visā pasaulē, iespējams, saskarsies ar arvien lielākiem draudiem savai dzīvībai, tai skaitā sliktu izturēšanos, sociālo atstumtību, vardarbību pret bērnu viņa dzimuma dēļ, jo tiek veikti piesardzības pasākumi (karantīna un pašizolācija), lai ierobežotu Covid-19 pandēmiju.’’
Itālijā brīvprātīgās organizācijas, kas cīnās pret vardarbību ģimenēs, ziņo, ka saņem tūkstošiem ziņu no sievietēm, kas ir iesprostotas mājās karantīnas laikā. Pakļautas gan valsts noteiktiem ierobežojumiem, gan dzīvesbiedra lēmumiem, viņas šobrīd ļoti maz spēj ietekmēt savu likteni un aizstāvēties pret fizisko vardarbību. Zvanu skaits uz krīzes tālruņiem šajā laikā ir samazinājies, jo sievietes vienkārši nevar piezvanīt, viņām ir atņemti sakaru līdzekļi, iziet uz ielas vai pie draudzenes viņas nedrīkst.
Ķīnā karantīnas laikā vardarbīgas ģimenē līmenis bija paaugstinājies pat trīs reizes.
Kā sev palīdzēt tiem, kas dzīvo Latvijā
Latvijā stingrāki pašizolācijas noteikumi ir ieviesti salīdzinoši nesen, striktu karantīnas režīmu ir jāievēro tikai atsevišķām sabiedrības grupām.
Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" krīzes tālruņa koordinatore Sanita Pilsuma nav vēl novērojusi, ka cilvēki uz krīzes tālruni zvanītu biežāk. "Pieļauju, ka cilvēki ir nogaidoši vai apjukuši. Vairāk zvana, jo ir emocionāls apjukums, turklāt pavasarim ir raksturīga ar sezonāla nomāktība. "
Viņa gan pieļauj, ka ar laiku situācija var mainīties, īpaši to varētu izjust sociāli mazāk nodrošinātas ģimenes: "Pieņemu, ka, sēžot mājās, ir vairāk jārūpējas par bērniem, jādomā, ko viņiem dot ēst. Ja līdz šim bērnus pabaroja skolā, tad tagad par to būs jādomā pašiem. Ja nav pietiekami plašas telpas, arī tas var veicināt spriedzi.
Sākumā visi priecājas, ka visi ir mājās, bet ar laiku tas var sākt radīt problēmas. Ko darīt? Vispirms jāapzinās, ka šāda problēma vispār ir. Tad var domāt kopējas spēles, kas uzlabo saskarsmi. Saprast, ka krīzes situācija, kas jāpārdzīvo. Lai viens uz otru nekliegtu, vienoties, ka katram ir iespēja kādu brīdi pavadīt vienatnē. Kaut vai pasēdēt katrs pasēdēt savā istabas stūrī."
Nodibinājuma “Centrs Dardedze” pārstāve Anda Avena pašlaik vēl nevarēja komentēt situāciju, jo konkrētu datu nav. Tomēr atzīst: "No dažādu iestāžu kolēģiem padzirdam, ka šobrīd daudzās ģimenēs vecākiem ir nepārtraukta "ballīte", kamēr bērni tiek pamesti novārtā un notiek citi vardarbības veidi. Ir sociālie dienesti, kas šobrīd nestrādā un neapseko ģimenes - un tas ir bērniem bīstami."
Viņa arī akcentē to, ka bērni, kas nevar iet ārā, tāpēc daudz laika pavada internetā, ir vēl vairāk apdraudēti no seksuāla rakstura uzbrukumiem virtuālā vidē. Tas, kas šobrīd ir sagaidāms no pieaugušajiem, ir novērtēt katra bērna vērtību, un laicīgi pamanīt, ja kādam ir vajadzīga palīdzība.
“Centrs Dardedze” sociālā darbiniece, konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode aicina arī kaimiņus, draugus un radiniekus, kas pamanīt notiekošo, vērties pēc palīdzības attiecīgajos dienestos. "Šis nav brīdis, kad mums jābūt perfektiem vecākiem ar teicami izpildītu dienas plānu. Teiksim, kā ir - tas nav nekas traģisks, ja bērns nav nekļūdīgi izpildījis matemātikas uzdevumu vai bērnudārznieks nav uz palodzes izdiedzējis zirņu dīgstus. Šis nav brīdis, kad pašiem sevi vai bērnus kritizēt un sodīt. Svarīgākais, ka mēs spējam saglabāt labas attiecības un katru dienu kādu brīdi veltām cits citam nedalītu uzmanību."
Sazinoties ar resursu centru "Marta", kas ikdienā strādā ar sievietēm un ģimenēm, kas cietušas no fiziskās vardarbības, portālam Mammauntetiem.lv pastāstīja, ka šobrīd ir sagatavoti ieteikumi, kā rīkoties tām sievietēm, kuras jau cieš no vardarbības ģimenē. Tiem, kas arī iepriekš ir piedzīvojuši vardarbību ģimenē, šī situācija, paliekot mājās, rada riskus.
Šobrīd valsts un pašvaldību institūcijas apmeklētājus pieņem attālināti, krīzes centriem ir ierobežotas iespējas uzņemt jaunus klientus.
Tas nozīmē, ka upuriem ir sarežģītāk saņemt palīdzību.
Centra "Marta" speciālisti vardarbīgas gadījumā ārkārtas stāvokļa laikā iesaka rīkoties ātri un izlēmīgi, izmantojot iespēju uzreiz nošķirt varmāku no ģimenes. Šādu lēmumu var pieņemt policija, ja ierodoties pēc izsaukuma (112) tiek konstatēti tūlītēji draudi personas veselībai vai dzīvībai. Varmāku, pat ja mājoklis pieder viņam, var nošķirt uz laiku līdz 8 dienām.
Varmākas nošķiršana un aizliegums tuvoties ar tiesas lēmumu. Tiesās ir iespējams vērsties attālināti un sūtīt savu pieteikumu pa pastu. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieteikumus parasti izskata diennakts laikā un bez iesaistīto personu klātbūtnes. Neskaidrību gadījumā sociālā darbiniece telefoniski var sniegt konsultāciju par veidlapas aizpildīšanu (tālr.67378539)
Ir vērts iemācīt, kā izsaukt palīdzību, arī bērniem. Izstrādājiet scenāriju, kur zvanīt konflikta situācijā (112, kāds paziņa vai radinieks). Sarunājiet slepenu signālu (piemēram, kādu ikdienišķu frāzi “Kaķis ķer peli"), kuru konflikta laikā dodot, bērns varēs saprast, ka tagad ir īstais brīdis saukt pēc palīdzības.
Ja ir sajūta, ka saviem spēkiem netiekam galā, aicinām nenoslēgties sevī un vērsties pēc padoma:
• Sociālie dienesti un krīzes centri visā Latvijā
• “Centrs Dardedze” - psihologa, sociālā darbinieka konsultācijas 29556680
• “Skalbes” - diennakts krīzes tālrunis 2 7722292
• Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem (cietusajiem.lv) 116006
• Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 116111
