Elīna Gluzunova par bērnu slimošanu: "Šķita, ka viņi uzsūc katru bacili"

Elīna Gluzunova ir TV šova X faktors trešās sezonas uzvarētāja un mamma Anabellai Keilijai (5) un Lukasam (2) un šogad februārī dzimušajai trešajai atvasītei - Tomasam.

Pēc šova noslēguma Elīna cenšas atpūsties un izbaudīt mieru, veic mājas soli, mammas un sievas pienākumus, jo visiem jābūt pabarotiem, apģērbtiem un apčubinātiem. Elīna cer, ka bērnu biežā slimošana ir aiz muguras, jo zina, cik smags laiks tas ir visai ģimenei, un ļoti novērtē to, ka bērni ir veseli.

“Meita Anabella Keilija bērnudārzu sāka apmeklēt no gada un četru mēnešu vecuma. Sākām ar privāto dārziņu, kur grupiņā bija neliels skaits bērnu, pēc tam sagaidījām vietu valsts bērnudārzā un turpinājām apmeklēt to. Meita veiksmīgi integrējās citu vienaudžu sabiedrībā, un ar Lukasu bija tieši tāpat. Viņš privāto dārziņu sāka apmeklēt no 11 mēnešu vecuma.

Apmeklējot privāto bērnudārzu, bērnu slimošana nebija tik izteikta, bet, pārejot uz valsts dārziņu, kur grupiņā ir vairāk bērnu, slimošanas reizes kļuva biežākas. Sākās ar iesnām, un dažas reizes nonācām pat līdz plaušu karsonim, protams, izslimoti ir arī vēdera vīrusi. Manuprāt, tieši pirmais gads bērnudārzā bērna imunitātei ir viskritiskākais, tāpat arī vecāku nervu sistēmai, jo slimošana rada papildu rūpes un stresu. Brīžiem pat šķita, ka bērni uzsūc katru bacili un ikvienu infekcijas slimību.

Mūsu dārziņā, ja kāds bērns grupā ir apslimis ar kādu lipīgu slimību, tiek ziņots vecākiem, tāpēc jau laikus varam veikt imunitāti stiprinošus pasākumus, lai no slimības izvairītos. Neraugoties uz slimošanu, abi bērni uz bērnudārzu dodas ar prieku un tikpat priecīgi atgriežas mājās.

Pēc pirmā, grūtākā gada bērnudārzā meitai izveidojusies laba imunitāte, un nu pārsvarā tiekam cauri ar saaukstēšanos. Ja ģimenē aug vairāki bērni un viens vai abi apmeklē bērnudārzu, jārēķinās, ka mājās var tikt pārnestas dažādas slimības. Tā, piemēram, meita tika pie skarlatīnas, un Lukass pārslimoja vēja bakas.

Anabella Keilija bija potēta, līdz ar to viņai šī slimība aprobežojās ar pāris ūdeņainiem izsitumiem pie kakla, bet brālis, kam tolaik bija tikai 11 mēneši, savu vējbaku poti vēl nebija saņēmis, tāpēc izslimoja pēc pilnas programmas. Ar mazuļa vējbakām mocījāmies veselu mēnesi. Tieši tajā laikā viņš bija sācis staigāt, tāpēc ievērot gulēšanas un miera režīmu bija problemātiski. Arī pati biju satraukusies, jo vējbakas neesmu izslimojusi, bet, par laimi, man tās gāja secen. Tagad, lai izvairītos no tā, ka saslimst abi bērni, veselais padzīvo pie vīra mammas. Tas nav bieži, bet tādas reizes ir bijušas.

Atbalstu visas potes, kas tiek piedāvātas; gan valsts apmaksātās, gan tās, kuras iesaka ārsti. Mums ir patiesi paveicies, ka pieejamas potes pret daudzām bīstamām slimībām, tāpēc varam atviegloti uzelpot.

Ja jūtu kādas slimības simptomus, bērni paliek mājās, un sākam laikus ārstēties. Tieši tāpēc, kopš meita un dēls apmeklē bērnudārzu, esam saņēmuši tikai pa vienam zvanam katram bērnam, ka jādodas pakaļ uz dārziņu, jo mazais apslimis. Uzskatu, ka ir tikai godīgi, ka bērnu veselības stāvoklis, dodoties uz dārziņu, neapdraud citus mazuļus un sasirgušo bērnu.

Bērnu slimošanas laikā lielākās rūpes uzņemos es un palieku mājās kopā ar slimnieku. Aukles pakalpojumus esam izmantojuši reti, jo apslimis bērns prasa īpašas rūpes, viņš vēlas, lai viņu vairāk apčubina, tāpēc negribu to uzkraut uz citu pleciem. Šajā laikā ir jāaizmirst par sevi un savām interesēm – ja mazais izvēlas gulēt tev blakus, tad gultas režīms ir abiem.

Bērniem augot, uzlabojas arī viņu imunitāte. Domāju, ka daudz līdzējis arī veselīgs uzturs un vitamīni. Cenšos radināt bērnus dzert daudz šķidruma – ūdeni vai tējas, mājās bieži vēdinām telpas.”

Speciālista viedoklis

Jana Pavāre, pediatre, RSU Pediatrijas katedras asociētā profesore, BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece:

“Vecākiem, palaižot bērnu uz bērnudārzu, ir jābūt gataviem, ka bērns slimos, un ar to savā ziņā ir jāsamierinās. Jo agrīnākā vecumā bērns sāks bērnudārza gaitas, jo lielāka iespējamība, ka slimošana ar dažādām infekciju slimībām (visbiežāk vīrusu dabas) būs biežāka. Tas saistīts ar to, ka bērna imūnā sistēma nobriest lēnām, un bērni līdz 5–6 gadu vecumam slimo daudz biežāk nekā lielāki bērni vai pieaugušie. Kopumā tas ir pilnīgi normāli, ka, sākot apmeklēt bērnudārzu, gada laikā bērnam ir pat 6–8 akūtas vīrusa infekcijas saslimšanas epizodes. Tas nozīmē gandrīz katru mēnesi, īpaši laika periodā no septembra līdz aprīlim.

Jāatceras, ka vīrusu infekcijas izplatām un nododam tālāk citiem cilvēkiem pirms slimības pazīmju parādīšanās. Tas ir tas laiks, kad mēs, pieaugušie, sākam justies slikti un kad rodas nojausma, ka laikam būšu slims, bet vēl nav nedz temperatūras, ne iesnu, ne citu pazīmju, tikai slikta pašsajūta un slimības priekšsajūtas.

Bērns bieži vien savas sajūtas nespēj izstāstīt, tāpēc vecākiem jābūt īpaši vērīgiem. Ja vecāki pamana, ka bērns varētu būt apslimis, labāk viņu atstāt mājās, nevis vest uz bērnudārzu. Mēs ārsti, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā, kad tiek atvests saslimis bērns, ik pa laikam dzirdam vecākus sakām – man jau no rīta likās, ka bērns izskatījās slims, bet uz dārziņu tomēr aizvedu. Šādi nevajadzētu darīt! Ir jāpadomā ne tikai par sava mazuļa veselību, bet arī par citiem bērniem, kuriem jūsu slimais mazulis var nodot tālāk infekciju.

Lai slimošana būtu pēc iespējas retāka, bērniem ir svarīgi atrasties labi vēdinātās telpās, telpas jāvēdina gan mājās, gan bērnudārzā. Jāatceras arī par regulāru roku mazgāšanu. Tieši roku mazgāšana ir ļoti svarīga, jo daudzus vīrusus mēs pārnēsājam uz plaukstām, un tie no inficēta cilvēka nonāk uz galda virsmām, durvju rokturiem, un veselais bērns tur uzliek roku, pēc tam ar roku aizskar muti, degunu. Un ikvienam no vecākiem ir jāiemācās pašam un arī saviem bērniem jāiemāca pareizi šķaudīt un klepot – nelikt mutei priekā rokas un nešķaudīt plaukstās, bet gan elkoņa iekšpusē. Uzšķaudot vai uzklepojot plaukstām, uz tām nonāk ļoti daudz mikrobu, kas no plaukstām nonāk visur citur, kur tos uzlasa citas plaukstas.
Tikpat svarīga ir veselīga ēšana un izgulēšanās. Jāievēro dienas režīms – ja bērns nav labi izgulējies un ir noguris, pavājinās arī imūnsistēma un ātrāk ķeras klāt vīrusi.

Ja bērns emocionāli jutīsies labi, būs mīlēts ģimenē, labi un droši jutīsies bērnudārzā, viņš mazāk slimos. Imunitāte ir jāstiprina – vasarā vajag peldēties, ziemā un rudenī uzturēties svaigā gaisā, iet pastaigās, sportot arī tad, ja laika apstākļi nav tik labvēlīgi. Ļoti svarīgi bērnus ir nesaģērbt pārlieku biezi, īpaši šādā ziemā, kāda ir pašlaik. Mūsu platuma grādos noteikti ir jālieto papildus D vitamīns, ziemas mēnešos kursa veidā vajadzētu papildus lietot vitamīnus. 

Bērnus nekādā gadījumā nedrīkst laist uz bērnudārzu ar temperatūru, ar lielām iesnām un stipru klepu, vemšanu vai caureju. Arī tad, ja bērnam ir vēdera vīruss, uz dārziņu iet nedrīkst. Ik gadu bez elpceļu vīrusiem sezonāli izplatās arī dažādi vēdera vīrusi, kas ir ļoti lipīgi, un bieži vien tos pārslimo ne tikai visa bērnudārza grupiņa, bet arī ģimene. Kā tradicionālās medicīnas pārstāve atbalstu potes un esmu pārliecināta, ka, pateicoties vakcinācijai, mums ir daudz mazāk dzīvībai bīstamu infekciju, un arī ikgadēja vakcinēšanās pret gripu būtu uzlūkojama kā laba iespēja pasargāt savus bērnus. Arī gripas pote ir labs profilakses līdzeklis pret saslimšanu, bet obligāta tā būtu bērniem ar hroniskām slimībām.”