Ekstravagantās Mirdzas Ķempes dzīve: brīvdomīga mīlestība un talants, ko pazudināja slavaskāre
Dzejniece Mirdza Ķempe visu mūžu cīnījās ar depresiju un neirozēm. Ar savdabīgo un dīvaino uzvedību viņa piesaistīja apkārtējo uzmanību un izprovocēja dažnedažādas baumas. Ar saviem dzejas pantiem viņa maksāja nodevas padomju režīmam, saņemot par to goda nosaukumus un dažādas privilēģijas. Dzīves nogalē Ķempe atzina, ka viņas talantu pazudināja slavaskāre un vēlēšanās allaž uzstāties.
Uz Mirdzas Ķempes vizītkartes bija rakstīts – dzejniece. Laikabiedri viņu atceras kā ekstravagantu un eksplozīvu personu, ļoti spontānu un trauksmainu, ar skaļu balsi un vareniem smiekliem. Viņa bieži ļāva vaļu emocijām.
Ķempes darbi bija pilni kaislību un spilgtu jūtu – mērenība viņai bija sveša. Dzejnieces dusmas varēja būt vulkāniskas, smiekli – homēriski. Viņai bija asa mēle un laba humora izjūta, bet reizēm viņas ironija un sarkasms varēja būt arī nežēlīgs un iznīcinošs.
Dzejnieces uzvedību noteica viņas pretrunīgais raksturs un jūtīgā daba. No vienas puses, viņa bija padomju dzejniece ar visnotaļ augstu statusu – dažādi godināta un apbalvota. No otras puses, Ķempe piekopa aktivitātes, kas īsti negāja kopā ar padomju ideoloģijas noteikto kursu. Viņa uzturēja kontaktus ar katoļu baznīcu, interesējās par hinduismu un, kūpot vīrakam, spiritisma seansos dancināja šķīvīšus.
Viņa bija brīvdomīga mīlestības lietās un neaprēķināma attiecībās. Turklāt dzejniece izkārtoja pensijas bijušajiem izsūtītajiem un savā aizgādniecībā pieņēma no Sibīrijas atgriezušos literātus.
Interesanti, ka sešdesmitajos gados Ķempe sāka popularizēt indiešu guru Sai Babas reliģiskos uzskatus, vēlāk viņai radās neviltota interese par Indijas kultūru, un dzejniece pat sarakstījās ar Indijas premjerministri Indiru Gandiju, kura panāca Ķempes ievēlēšanu par Višvabharati Universitātes goda doktori literatūrā. Oficiāli tas tika pasniegts kā Indijas un padomju tautas draudzības apliecinājums.
Lasi tālāk un uzzini svarīgāko par Mirdzas Ķempes spilgto personību:
