"Viņa bija pārstājusi runāt, ēst un iet uz skolu" - Grētas Tūnbergas tēvs atklāj, kā meita uzveikusi depresiju

Kā stāsta Svante, viņš sākotnēji Grētas protestus uzskatījis par "sliktu domu", tomēr vēlāk, redzot, cik ļoti meita priecājas par sasniegto, savas domas mainījis.

Neejot uz skolu un protestējot pie Zviedrijas parlamenta, Grēta ir ne tikai cīnījusies pret klimata pārmaiņām, bet arī pārvarējusi depresiju, kas viņu mocījusi 4 gadus. "Viņa bija pārstājusi runāt, ēst, darīt dažādas lietas," stāsta Grētas tēvs Svante. "Viņa pārstāja iet uz skolu. Gadu viņa vienkārši pavadīja mājās. Trīs mēnešus viņa neko neēda." Vīrietis atklāj, ka tas, kas notika ar meitu, bija vecāku ļaunākais murgs. Grēta sirgusi ar depresiju pēc tam, kad 11 gadu vecumā viņai atklāts Aspergera sindroms.

Grētas tēvs un māte, dziedātāja Malena Ernmane, pat pametuši darbu, lai būtu kopā ar meitu. Grēta piekritusi runāt tikai ar viņiem, jaunāko māsu Beātu un vienu no skolotājām. Brīdī, kad Grēta paziņojusi, ka cīnīsies par klimatu, vecāki nosprieduši, ka noteikti viņu neatbalstīs, jo uztraucās, ka meita iztukšos sevi, cīnoties pret ko tik lielu, kā klimata pārmaiņas. "Mēs viņai teicām - mēs tevi neatbalstīsim. Ja tu to darīsi, tev tas būs jādara vienai," atklāj klimata aktīvistes tēvs.

Tomēr viss aizritēja neticami labi. Laikā, kad Grēta protestēja pie Zviedrijas parlamenta, viņa saņēmās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Trešajā protesta dienā viņa piekrita apēst vegāniskās pusdienas, kuras kāds labvēlis viņai bija piedāvājis.

"Es nespēju aprakstīt, ko šīs pārmaiņas nozīmēja mums," stāsta tēvs. "Viņai bija iespēja darīt lietas, kuras iepriekš viņa nevarēja. Es redzu, ka Grēta ļoti priecājas, tās darot." Jautāts, vai ir lepns par meitas sasniegumiem, piemēram, nomināciju Nobela Miera prēmijai, Svante atbild kodolīgi: "Nepavisam. Mani neinteresē lepnums. Viņa ir priecīga. Esmu gandarīts, ka izlēmām viņā ieklausīties."

Svante noliedz sabiedrībā izskanējušos apgalvojumus, ka viņš ar sievu Grētu pievērsis viņas dzīvesveidam. "Mēs paši neesam klimata aktīvisti, nekad neesam tādi bijuši," viņš stāsta. Meita abus pat saukājusi par "hipokrītiem", jo viņi klimata pārmaiņas nav uztvēruši nopietni. Tomēr Svante ar Malenu esot lieli cilvēktiesību aizstāvji.

Galu galā Grēta abus pārliecinājusi. Svante, redzot, cik ļoti tas iepriecina meitu, pievērsies vegānismam, savukārt Grētas māte pat ziedojusi savu dziedātājas karjeru meitas labā, atsakoties no lidmašīnu izmantošanas. "Es to nedarīju, lai glābtu klimatu, es to darīju, lai izglābtu savu bērnu," atklāts ir Svante.

Ne reizi vien Grēta par savām darbībām izpelnījusies arī kritiku. Viņas tēvs stāsta, ka meita to uztverot ļoti mierīgi. "Es nezinu, kā viņai tas izdodas, bet viņa vienkārši smejas par to," stāsta Svante. 

Grētas tēvs atklāj, ka, neskatoties uz slavu, ko ar savām aktivitātēm izpelnījusies meita, viņam Grēta vienmēr būs vienkārši bērns. "Viņai patīk dejot, viņa daudz smejas, mēs jautri pavadām laiku, un viņa ir ļoti labā vietā," intervijā atklāj Svante. "Ja viņai mani vajadzēs - es centīšos palīdzēt. Bet man šķiet, ka viņa aizvien vairāk un vairāk iemācīsies pastāvēt pati par sevi, kas ir lieliski."

Grētu veselības problēmas piemeklējušas jau agrā bērnībā, un noteiktās diagnozes ir skarbas.Viņai konstatēts selektīvais mutisms (trauksmes spektra traucējumi bērnam un nespēja runāt dažādās sabiedriskās situācijās), obsesīvi kompulsīvie traucējumi, kā arī Aspergera sindroms. Pēdējā no diagnozēm ir viens no autisma paveidiem, ar kuru pacientam nākas sadzīvot visu mūžu. Šī kaite ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar apkārtējiem, kā uztver pasauli un informāciju.

„Man ir Aspergera sindroms, un tas nozīmē, ka dažkārt es mazliet atšķiros no normas,” vaļsirdīgi atzīst pati Grēta. „Taču ir situācijas, kad būt citādai nozīmē superspēku. Es par savu diagnozi nerunāju nevis tādēļ, lai to „slēptu”, bet tāpēc, ka daudzi neizglītoti cilvēki to redz tikai kā „slimību” vai kaut ko negatīvu. Ticiet man, slimība agrāk mani ierobežoja. Tas bija līdz tam, kad sāku dumpoties, kad nebija spēka, nebija draugu, kad ne ar vienu nesarunājos. Es tolaik vientulīgi sēdēju mājās un cietu no ēšanas traucējumiem. Tas viss mainījās, kad atradu mērķi šajā pasaulē, kas gan dažkārt daudziem šķiet bezjēdzīgs.”