Kāpēc dienvidu zemēs cilvēki ir laimīgāki? Ārsta padomi, kā tumšajā sezonā saņemt vairāk gaismas

Kāpēc gaisma mūs ietekmē?  

Gaisma ir elektromagnētiskie viļņi, un ir pilnīgi vienalga, vai tie plūst no dabīga gaismas avota, piemēram, saules, vai no cilvēku mākslīgi radīta, piemēram, kvarca lampas jeb kalnu saulītes vai lāzera (dabā nav tik intensīvas un organizētas gaismas plūsmas, kāda ir lāzeram), kurus toties ļoti labi var izmantot gaismas terapijā dažādiem ārstnieciskiem mērķiem.

Kā zināms, agrāk kvarca lampas plaši izmantoja bērnudārzos rahīta profilaksei, bet joprojām to intensīvā zilā gaisma (tāda dabā sastopama augstu kalnos) noder medicīnisko manipulāciju telpu dezinfekcijai, savukārt lāzera gaisma ir dermatologu iecienīts instruments dažādu ādas veidojumu noņemšanai un vispār ādas stāvokļa uzlabošanai.  

Cilvēkam, tāpat kā jebkurai citai dzīvai būtnei, saules gaisma ir ļoti būtiska (tajā ir augsts zilās gaismas viļņu garums, kas palīdz organismā izstrādāties hormonam serotonīnam – tas nepieciešams mundruma un možuma uzturēšanai), bet pielāgoties dabas ciklu pārmaiņām palīdz fizioloģisko mehānismu sistēma jeb bioloģiskais pulkstenis.

Par laimi, pietiekami daudziem cilvēkiem tas darbojas labi, un tāpēc arī ziemā, kad gaismas pie mums ir izteikti mazāk nekā vasarā, pašsajūta īpaši nepasliktinās, nav diskomforta sajūtas. Tomēr ne visiem ir tā paveicies – ir cilvēki, kuri laikā, kad dienas kļūst manāmi īsākas par nakti, sāk sūdzēties par nogurumu, nomāktību miegainību un mazākām koncentrēšanās spējām. Parasti tad mēdz teikt, ka cilvēkam ir sākusies rudens depresija.

Kā skaidro fizikālās terapijas ārsts Jirgensons, minētās sūdzības ir tiešā veidā saistītas ar dziļi galvas smadzenēs esošā čiekurveida dziedzera jeb epifīzes pastiprināti izdalīto hormonu melatonīnu (to pašu, ko, tikai mākslīgi sintezētu un ražotu tabletēs, veiksmīgi izmanto nakts miega sakārtošanai). Šis čiekurveida dziedzera hormons sāk izdalīties, tiklīdz pazūd gaismas stimulācija uz redzes nervu, tātad, kad kļūst tumšs.

Ne jau velti miega traucējumu gadījumā, lai sāktos melatonīna pastiprinātas izdalīšanās fāze, cilvēkam uznāktu miegs un viņš saldi gulētu, iesaka apmēram stundu pirms gulētiešanas būtiski samazināt gaismas intensitāti telpā, kā arī izslēgt televizoru, datoru un mobilo tālruni, kuru izstarotā zilā gaisma iedarbojas tieši pretēji – uzmundrinoši. 

Dakteris gan uzreiz brīdina, ka cilvēkam nevajadzētu aizrauties arī ar pārāk ilgu  gulēšanu, piemēram, pa desmit stundām no vietas, jo, tik daudz guļot, melatonīns organismā pastāvīgi ir augstā koncentrācijā, un tas, kā liecina pētījumi, var veicināt depresijas, cukura diabēta attīstību. Tā ka šim dziedzerim ir savs noteikts ritms un norma. Par veselīgu uzskatāms apmēram 8 stundas ilgs miegs, gados vecākiem cilvēkiem parasti mazāk. No rīta, kad uzaust gaisma, melatonīna sintēze organismā samazinās un cilvēks pamostas.

Līdz ar to par vienu no iedarbīgākajiem veidiem, kā uzlabot pašsajūtu gada tumšākajā periodā, uzskata gaismas terapiju jeb mākslīgās gaismas avotu izmantošanu.

Salabot savu bioloģisko pulksteni

Iedomājies sevi, ietinušos peldmētelī, sēžam gaismas pielietā telpā (to izstaro daudzās lampas ar noslēgtiem kupoliem pie griestiem), platekrāna televizorā lūkojoties neparasti skaistos dabas skatos ar okeānu, spožu saules gaismu un palmām, turklāt tam visam fonā vēl dzirdamas okeāna viļņu nomierinošās skaņas. Jau no domām vien par kaut ko tik gaišu un acīm tīkamu uzlabojas garastāvoklis, šķiet, ka esi gaismas piesātinājies un mierīgāks. Patiesībā šādi notiek gaismas terapijas seanss kādā populārā sanatorijā Pērnavā, un tās mērķis ir gada tumšajā laikā palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir depresīvs noskaņojums, nomāktība, miegainība, enerģijas trūkums un tamlīdzīgas sūdzības. Efekts tiešām ir labs.

Gaismas terapiju jeb mākslīgos gaismas avotus (tie var būt arī kā vienam cilvēkam paredzēta kabīne ārstniecības iestādē) serotīna sintēzes veicināšanai, pašsajūtas uzlabošanai izmanto daudzos rehabilitācijas un veselības centros gan Igaunijā un Lietuvā (tās abas izceļas ar ievērojami lielāku sanatoriju jeb rehabilitāciju centru skaitu nekā pie mums), gan arī Latvijā. Atliek tikai painteresēties par sev pieejamāko.  

Visbiežāk terapijai lieto dažādas baltās gaismas lampas, kas spēj izstarot 5000 un vairāk luksu (salīdzinājumam – ja ārā ir saulains laiks, telpā ir līdz kādiem 600 luksiem). Izmantošanai mājās var iegādāties speciālas lampas, kuru izstarotā gaisma arī palīdzēs samazināt apātijas vai melanholijas izpausmes.

Ja cilvēks, piemēram, divas stundas atrodas šādā speciāli apgaismotā telpā (viņš tajā laikā var lasīt grāmatu, klausīties mūziku, pameditēt), melatonīna izdalīšanās ļoti krasi samazinās, izmainās arī vēl citi procesi galvas smadzenes (centrālajā nervu sistēmā), un, ja depresīvais pacients dara to pietiekami bieži (nepieciešams gaismas terapijas kurss), tad kādā brīdī iestājas lūzuma punkts, it kā cilvēks būtu pārcēlies uz tropiem, skaidro pieredzējušais ārsts.  

Vēlams tikai mākslīgās gaismas enerģiju uzņemt dienas pirmajā pusē (vislabāk no pulksten 10 līdz 12 vai 14), nevis vakarā, lai nejauktu savu bioloģisko pulksteni un nepataisītu nakti par dienu, brīdina dakteris Jirgensons. Tas pats attiecas arī uz intensīvās gaismas lampu izmantošanu mājas apstākļos.  

Arī solāriju var izmantot saprātīgās devās. Piemēram, ārsta praksē ir bijuši pacienti – studenti pakistānieši –, kuriem mūsu mitrā un aukstā klimata dēļ sākās veselības problēmas. Solāriju apmeklēšana dienas pirmajā pusē un sauļošanās ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku it kā piemānīja viņu organismu, ka tā ir saule, organisms pārskaņojās un slimības atkāpās, atceras dakteris. Tas nevis kaitēja, bet – gluži pretēji – palīdzēja.  

Tiesa, cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu nav ieteicams apmeklēt solāriju, jo viņiem ādā neizstrādājas pigments melanīns; ir jāņem vērā savs ādas tips. Tāpat katru dienu nevajadzētu iet uz solāriju, bet, piemēram, reizi pāris dienās vai reizi nedēļā un ekspozīcijas laikam jābūt tikai 10–15 minūtes. Kursā ne vairāk par desmit procedūrām.

Zilā virtuvē mušas nenākot

Dakteris Jirgensons smej, ka dzirdēts teiciens: “Zilas krāsas virtuvē mušas nenākot”, bet, nopietni runājot, ne tikai gaismas intensitātei ir nozīme, bet arī tās krāsai, lai pozitīvi iedarbotos uz cilvēka pašsajūtu un darbspējām. Piemēram, sportistu vidū tika veikts pētījums ar kvarca lampām, kuru izstarotās gaismas spektrs ir ļoti līdzīgs augstu kalnos esošajai saules gaismai. Vispārējā apstarošana ar kalnu sauli mazā devā rītā stundās sportistiem samazināja intensīvo treniņu laikā radušos nogurumu, stimulēja viņus.  

Ārsts atzīst, ka tādu zilo gaismu kopā vēl ar dažām citām procedūrām izmantojis depresijas ārstēšanā. To drīkst darīt, ja pacientam nav smaga, endogēna depresija vai trauksme (kas arī var būt viena no depresijas izpausmēm), bet ir nomāktība, pagurums, it kā vairs nav spēka. Nākot no rīta uz kalnu saules procedūrām, cilvēki pēc tam atzinuši, ka jūtas mundrāki, darbspējīgi un arī miegs vairs tik stipri nenāk. Jo ādas apsauļošana stimulē organisma simpātisko nervu sistēmu, kas atbild par nomodu un aktivitāti, un garīgā darba spējām, skaidro fizikālās medicīnas ārsts. Piemēram, ja cilvēks jūtas pavisam izdedzis, spēku atjaunošanai lieliski der mākslīgā kalnu saulīte ar masāžām un kādām ūdens procedūrām. No ūdens procedūrām depresijas gadījumā var lietot Šarko dušu, kas ir stimulējoša.  

Ārsts ļoti atzinīgi izsakās arī par medicīnas iestādēs lietotajiem dažādiem gaismas aparātiem, teiksim, mazjaudas lāzeraparātu veiksmīgi iespējams izmantot locītavu saslimšanu ārstēšanā, bet, piemēram, sīku ādas iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu, psoriātisku ādas plankumu ārstēšanā, arī pret mazo locītavu problēmām viņš par ļoti noderīgu uzskata gaismas terapijas aparātu Bioptron. Tā izstarotā  gaisma, līdzīgi kā saules gaisma, stimulē dabiskos organisma atveseļošanās procesus.  

Stacionāros izmantotais aparāts ir liels, bet lietošanai mājās var pameklēt arī mazākus, ja, piemēram, jāārstē kādas mazo locītavu vai ādas problēmas.