foto: Unsplash

Mierīgi un lēni Ziemassvētki. Kā to panākt?

100 Labi padomi

"100 Labi Padomi"

Decembris skarbāk par visiem pārējiem mēnešiem parāda, cik ačgārni lielai daļai ļaužu ir sagriezusies pasaule, – tas, kam pēc savas būtības vajadzētu radīt mieru un prieku, sagādā stresu un sliktu garastāvokli. Kā šādu noskaņojumu mainīt pašas spēkiem?

Mierīgi un lēni Ziemassvētki. Kā to panākt?...

1. Noskaņo sevi uz pacietību un mieru.

Kā rītu sāksi, tā dienu beigsi – lai gan šis sakāmvārds mūsdienās ne vienmēr atbilst reālajai dzīvei, tomēr tajā ir ietverta viena liela gudrība, proti, par to, cik svarīgs ir dienas sākums un noskaņošanās uz pacietību. Ja tas izdodas, pacietībai seko miers. Tas nozīmē, ka no rīta pēc modinātājzvana nevajag uzreiz lēkt augšā no gultas.

To trīs četru minūšu dēļ, ko veltīsi, lai tīksmi izstaipītos un izpildītu īsu elpošanas vingrinājumu, nekas netiks nokavēts. Ir pierādīts, ka, histēriski rosoties, tiek iztērēts vairāk laika, nekā mierīgi kustoties, jo steidzoties tiek apgāzti lielāki vai mazāki priekšmeti, kas pēc tam ir jāpaceļ, vai jāsaslauka izlietie šķidrumi, vai jāatgriežas pēc aizmirstajām lietām. Tāpēc – kad pamosties, lēnām izkustini rokas un kājas, izstiepies, dziļi ieelpo caur degunu un skaiti līdz septiņi. Tad lēnām izelpo. Atkārto reizes deviņas.

Ņem vērā!

Liec lietā šo vingrinājumu arī dienā un vakarā – ikreiz, kad jūti, ka kuru katru mirkli sāksi uztraukties. Vienalga, vai tas notiek pie automašīnas stūres, pārpildītā trolejbusā vai garā rindā pie veikala kases.

foto: Shutterstock

2. Saplāno gan darbus, gan pirkumus.

Jo tuvāk nāk svētki, jo biežāk gadās pieķert sevi pie domas – kā lai es visu paspēju, ka tik kaut ko neaizmirstu. Un viena stresaina doma paķer līdzi nākamo, līdz tās veļas kā sniega bumba no kalna, gandrīz vai dzenot panikā. Tāpēc – sameklē glītu papīru un pildspalvu, ar ko patīk rakstīt (nevis datoru), apsēdies un uzraksti vismaz trīs sarakstus: paveicamie darbi, nopērkamie produkti un dāvanas, kas jāsagādā vai jāpagatavo. Laiks, ko iztērēsi domāšanai un sarakstu rakstīšanai, pēc tam atmaksāsies ar uzviju, turklāt kļūs manāmi mierīgāk ap sirdi.

Ņem vērā!

Pirkumu sarakstā mēģini katram pirkumam pierakstīt klāt, kurā veikalā to visdrīzāk varētu nopirkt, un beigās sastādi plānu, uz kuriem veikaliem doties.

3. Mācies pasacīt - nē.

Tas noderēs, ja apmeklējamo pasākumu un paveicamo darbu skaits ir tik liels, ka dzen pa sienu augšā. Ja uzmācas šāda sajūta, tad kaut kas noteikti ir jāatmet. Apdomā katru ielūgumu, aicinājumu un pienākumu, un uzdod sev jautājumu: “Vai tas man patiešām ir svarīgi, un ko es no tā iegūšu?” Ja atbildes skan: “Pienākums, ko par mani nodomās, pārgurums, garlaikošanās, stress”, tas nozīmē simtprocentīgu nē.

Ņem vērā!

Par savu nervu sistēmu un veselību atbild katrs pats. Ja stresa un pārguruma dēļ iedzīvosies nervu vai kādā citā kaitē, nez vai interesēsi kādu no tiem, kuru dēļ apmeklēji pasākumu vai izpildīji pienākumu tikai viena motīva vadīta – ko par mani nodomās.

4. Mājai nav jāizskatās kā izlaizītai.

Tas attiecas gan uz ikdienu, gan uz reizēm, kad ierodas ciemiņi: radinieki vai darbabiedri. Ja mājvietu uzspodrina tā, lai nav neviena puteklīša, līdz ar pirmā parādīšanos uzradīsies arī stress. Galu galā ciemiņi ierodas ne jau nopulētu mēbeļu un ideāli sakārtotu plauktu dēļ.

Ņem vērā!

Pirms svētkiem labi noder tā saucamais pusstundas likums – visus mājsaimniecības darbus, kas prasa vairāk par pusstundu bez pārtraukuma, atliek uz pēcsvētku laiku.

5. Baudi lēnām!

Tas attiecas gan uz tādiem procesiem kā ēšana un dzeršanu, gan uz Ziemassvētku tirdziņu apmeklēšanu un citām patīkamām lietām. Steigšanās pa ielu ar bulciņu vai kafijas trauku rokā un ēšana, un dzeršana ejot, rada papildu stresu (sākumā gan to vari nesajust). Ātra dzeršana un ēšana, ko drīzāk varētu nosaukt par rīšanu, sūta smadzenēm signālu par ārkārtas situāciju. Un tā, kā zināms, rada stresu.

Ņem vērā!

Lēnu baudīšanu iespējams apgūt – arī tad, ja ir pieradums ēdienu aprīt steigā. Ja katru kumosu sakošļāsi lēni un izgaršosi visas nianses, pamazām pārņems miers. Ļoti svarīgi ir baudīt, nevis kājās stāvot, bet sēžot, turklāt maigā apgaismojumā.