foto: Juris Rozenbergs
Aktrise Kristīne Krūze: "Uzskatu, ka bērniem nav jāvalkā vairākus simtus eiro vērts krekliņš"
Bērni
2019. gada 17. novembris, 06:05

Aktrise Kristīne Krūze: "Uzskatu, ka bērniem nav jāvalkā vairākus simtus eiro vērts krekliņš"

Ilze Trofimova

Žurnāls "OK!"

Kādus un cik dārgus apģērbus un apavus pirkt bērnam, kas ātri no tiem izaug? Cik labs un moderns telefons vajadzīgs skolēnam? Vai bērniem ir nepieciešamas dārgu zīmolu preces? Šie ir tikai daži jautājumi, ko vecāki sev uzdod, pērkot bērnam vajadzīgās lietas. Pieredzē dalās trīs bērnu māmiņa, aktrise Kristīne Krūze-Hermane.

Kristīne Krūze-Hermane ir aktrise un režisore, Jāzepa (10), Kaja Benjamina (8) un Elzas Mētras (5) mamma:

“Puikas ir sasnieguši vecumu, kad paši var izvēlēties sev drēbes. Man atliek tikai dot kādu padomu un akceptēt izvēli. Skatos, lai viņu izvēlētais apģērbs būtu ērts un kvalitatīvs. Un, protams, lai patiktu pašiem. Viennozīmīgi svarīga ir arī cena, jo es piederu pie tiem vecākiem, kuri uzskata, ka bērniem nav jāvalkā vairākus simtus eiro vērts krekliņš. Iepērkamies pārsvarā masu produkcijas veikalos.

Puikas ir izvēlīgi un pieticīgi – paņem sev konkrētu lietu, un nekas vairāk nav nepieciešams. Dažreiz pat ir tā, ka esmu gatava pirkt, bet dēliem neko vairāk par vienām biksēm un jaku nevajag! Brāļi uzskata, ja veikalā nav tieši tā, kas viņiem ļoti patīk, pirkt tikai pirkšanas pēc nav nepieciešams.

Ar meitu ir mazliet citādāk, jo man ļoti patīk viņu pucēt un pagaidām viņa ļaujas, tāpēc es to izmantoju. Izvēlos skaistas zeķītes, sprādzītes, cepurītes... Neteiktu, ka mums ir milzīga aksesuāru kolekcija, bet ir dažas skaistas lietas.

Saviem bērniem cenšos atrast interesantas drēbes, kaut ko tādu, kas ir mazāk redzēts. Meitai cenšos piemeklēt krāsainu, dzīvespriecīgu apģērbu un arī zēniem kaut ko jautru un interesantu.

Puikas ir apmierināti, ka viņiem ir apģērbi, kādu nav citiem skolasbiedriem, vienīgā reize, kad jutu bara instinktu, bija apavu izvēlē – nācās pirkt Nike Air Max, jo tādi ir visiem, un tos vajadzēja obligāti. Apavus vienmēr pērkam kvalitatīvus un ērtus. Kad puikas bija mazāki, kā apavi, ko pārvilkt skolā, labi derēja sandales, bet tagad tās vairs nevar “iesmērēt” – pa skolu staigā kedās.

Skolā nav formas, tāpēc mudinu puišus, lai, atnākot mājās, pārģērbjas. Mums to ieteica darīt ģimenes ārsts, jo tādā veidā mājās mazāk ienesam dažādus baciļus un vīrusus. Ne vienmēr, protams, sanāk pārģērbties, bet cenšamies.

Nelielu procentu no jaunākā dēla Kaja Benjamina drēbēm veido arī no vecākā brāļa pārmantotais apģērbs. Protams, iegādājamies arī jaunus apģērbus, jo tas būtu briesmīgi, ja Kajam Benjaminam būtu jānēsā tikai Jāzepa drēbes. Puikas gan pašlaik ir tādā vecumā, kad ļoti ātri savu apģērbu saplēš, īpaši bikses, un daudz pārmantojamu drēbju mums nav. Visu, kas bērniem paliek par mazu, atdodu draudzenēm, kam ir mazāki bērni, vai nododu Otrajā elpā.

Ļoti daudz esmu atdevusi meitas drēbes, jo – saprotiet paši – meitiņa pēc diviem puikām – un man tik ļoti gribējās nopirkt visas skaistās lietas, kuras ieraudzīju! Elzai bija ļoti daudz drēbīšu, īpaši zīdaiņa vecumā, dažas pat ne reizi nebija uzvilktas, kad konstatējām, ka ir jau par mazu.

Moderno gadžetu lietošanu cenšamies ierobežot. Pašlaik telefons ir tikai Jāzepam. Kajam Benjaminam telefona nav, viņš to dabūs tikai tad, kad mēs, vecāki, būsim izlēmuši, ka dēls bez telefona iztikt nevar. Jau tagad zinu, ka Kajam Benjaminam tiks iPhone 4, kas pašlaik stāv mājās ar nesen nomainītu bateriju. Telefons ir lietošanas kārtībā. Savukārt Jāzepam ir ne tā jaunākā modeļa Samsung – tas ir viņa pirmais un vienīgais telefons.

Nekad bērniem nepirktu jaunākā modeļa telefonus, man tas šķiet lieki un nevajadzīgi. Neredzu pat visniecīgāko iemeslu, kāpēc bērnam būtu nepieciešams ļoti dārgs telefons.
Bērni aug, un drīz vien man atliks tikai būt klāt viņu iepirkšanās procesā, tāpēc tagad izbaudu mirkļus, kad mani padomi viņiem vēl ir nepieciešami. Un priecājos, ka varu pucēt savu mazo meitiņu, un, viņai augot lielākai, kopā varēsim izvēlēties skaistas kleitas un aksesuārus. Zinu, ka maniem bērniem nav svarīgi ārkārtīgi dārgi zīmolu apģērbi vai paši jaunākie gadžeti, un domāju, ka augot viņi pamanīs mūsu dzīves vērtības un ņems no tām piemēru.”