"Vēlējos satikties, atrast nākamo sievu" - intervija ar "mīlnieku" Gunti, kuru vaino 14 sieviešu apkrāpšanā

Vīrietis, saistībā ar kuru trīs no 14 pieminētajām sievietēm vēl 2017. gadā vērsās policijā ar kolektīvu iesniegumu, ir Guntis Punkstiņš (35). Viņa vārds gan internetā, gan tieši medijos saistībā ar šo lietu izskanējis jau pirms tam. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka aizdomās turētais vīrietis vairāku gadu garumā mantkārīgā nolūkā no interneta portālos iepazītām jaunām sievietēm, izmantojot viņu uzticību, bija izkrāpis naudu. Saskaņā ar VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) ziņoto, tas paveikts laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam.

Īsi pēc tam, kad Jauns.lv redakcija saņēma e-pastu, kurā apliecināta Gunta gatavība runāt ar medijiem (viņš pats gan vēlāk apgalvoja, ka e-pastu sūtījis kāds cits), viņam tika uzrādīta apsūdzība.

Uz interviju redakcijas telpās Guntis Punkstiņš ieradās advokāta Antona Drēbnieka pavadībā. Šā advokāta vārds savulaik izskanējis medijos saistībā ar noslepkavotā Liepājas žurnālista Gundara Matīsa lietu. Drēbnieks bijis arī nozīmēts kā aizstāvis par Imantas pedofilu dēvētajam Naurim Pikšteinam.

Jāpiebilst, ka kādu laiku pēc intervijas, 28. augustā, medijos parādījās ziņas, ka vīrietis, kuram prokuratūra izsniegusi apsūdzību, vainu atzinis un piekritis segt cietušajām zaudējumus. Prokuratūra tikmēr turpina pirmstiesas izmeklēšanu un vērtēs apsūdzētā pausto attieksmi.

Īsi pirms intervijas publicēšanas Guntim Punkstiņam ir nomainīts prokurors un 23. septembrī atcelts drošības līdzeklis - policijas uzraudzība, kas paredzēja regulāru kontaktēšanos ar policiju un zināmi ierobežoja pārvietošanās brīvību.

Jauns.lv bija ieplānota saruna arī ar prasītāju pārstāvi šajā lietā (vienu no sievietēm), taču, pēc 28. augusta paziņojuma, sieviete informēja, ka interviju sniegt nevēlas, atkārtoti piebilstot, ka Guntis klaji melo, savā notikumu atstāstā. 

Jauns.lv žurnālista saruna ar Gunti Punkstiņu (rakstā, iespēju robežās, saglabāts Gunta runasveids).

(Jauns.lv:) No ENAP ziņojuma izriet, ka ir 14 cietušās personas, izkrāpti 163 000 eiro un, ka jūs iepriekš esat sodīts par huligānismu.

(Guntis Punkstiņš) Jā, 15 gadu vecumā. Tas viņiem obligāti bija jāpasaka pa televizoru...

Tātad par cietušajām personām un lielo naudas summu...

Es nepiekrītu tam, ka es visu šo naudas summu būtu saņēmis, un neuzskatu, ka es būtu šo naudu izkrāpis. Man ir aizdevumu līgumi, kuros ir rakstīts mans vārds un uzvārds, kā arī otras puses vārds un uzvārds. Jā, ar daļu no šīm personām es iepazinos internetā, bet ne jau ar mērķi aizņemties naudu. Tālāk - kā situācija ievirzījās, tā viņa ievirzījās. Neuzskatu, ka es būtu kādu apzināti centies krāpt.

Jūs apstiprināt, ka norādītā naudas summa ir precīza, taču nepiekrītat, ka būtu to izkrāpis?

Un nav arī šāda naudas summa. Pēc maniem skaitļiem, es gan precīzi neesmu saskaitījis, tur ir nedaudz virs 100 000 tūkstošiem. Un man ir oficiāli dokumenti, pie notāra slēgti līgumi.

Šo naudu, kā jūs sakāt, nedaudz virs 100 000, jūs tātad esat ieguvis kā aizdevumus? Un visas 14 pieminētās personas ir sievietes?

Nav tik daudz.

Cik tad ir?

(Advokāts) Ir 14 apsūdzības rakstā.

(Guntis Punkstiņš) Apsūdzības rakstā ir 14, bet patiesībā nav 14. Es varu pēc tam precīzi uzrakstīt e-pastā?

Bet tās ir sievietes? Šeit ir runa par komunikāciju ar sievietēm?

Jā, un visinteresantākais ir tas, ka man ir finansiālas, dokumentālas saistības ar... nosauksim viņus par draugiem. Bijušajiem. Kuri gāja uz policiju, rakstīja iesniegumus, un šie iesniegumi tika noraidīti. Tātad - kāpēc? Lai apzināti uztaisītu šo lietu, nu tādu... nav pašreiz īpašas skaidrības par to. Taču, kas attiecas uz šīs lietas sākumu, problēmas ir sākušās jau sen, manā ģimenē.

Jūs sakāt, ka šie “bijušie draugi” pamanīja, ka pret jums vēršas personas, un viņi mēģināja pievienoties, panākot, ka lieta kļūst vēl smagāka, un tādējādi piespiežot atmaksāt naudu?

Jā.

Kādas tad bija jūsu saistības, kādi darījumi?

Es nedaudz nodarbojos ar nekustamo īpašumu, pirms pāris gadiem. Pārsvarā nodarbojos ar celtniecības darbiem, gadījuma darbiem – ņēmu objektus, organizēju, ņēmu darbā cilvēkus. 2013. gadā likvidēju interneta veikalu un pārslēdzos uz būvniecību.

Jums izglītība ir saistīta ar šo jomu?

Nē. Esmu uzrakstījis grāmatu par visu savu dzīvi – “Traģēdijas purvā dzimis”. Kuru katru brīdi to izdos izdevniecība “Jumava”. Šī grāmata izskaidro daudz no tā, ko es dzīvē esmu darījis. Tas, kas rakstīts grāmatā, tas ir 100% patiesība, tur ir cilvēki ar īstajiem vārdiem. Šī grāmata netapa ar domu kādu nozākāt, bet gan tieši izteikt visu to, ko es sapratu dzīves laikā.
Ja par izglītību – Juridisko koledžu es pabeidzu 2017. gada rudenī, ar specializāciju namu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Tēva brālēns, būvinženieris, viņa zināšanas un palīdzība ļāva man izprast un līdz galam novest vienu nekustamā īpašuma darījumu – zemes gabalu sadalīt apbūves gabalos un realizēt to. Tāds tas stāsts. Esmu pārdevis vairākus nekustamos īpašumus, ne tikai vienu, bet tos esmu pārdevis kā mākleris.

Atgriežoties pie apsūdzības – kāds tad bija jūsu galvenais mērķis, iepazīstoties ar šīm sievietēm?

Satikties, labi pavadīt laiku. Varbūt atrast nākamo sievu. Man arī ir daudz jautājumu par notikušo... ir gadījumi, kuros cilvēki paši bez īpašas prasīšanas man piedāvāja aizdot naudu. Vienā gadījumā - par zemes realizāciju - man ar to personu izveidojās romantiskas attiecības. Viņa gan bija kopā ar vīru, taču nedzīvoja vienā dzīvoklī. Viņa man saka: “Mana māte ir mantojusi zemi.” Es saku – forši! “Bet viņu vajag realizēt, to zemi,” viņa turpina. Es saku – nu forši, kur ir problēma? Realizējiet! “Tev ir pieredze tajā, palīdzi to izdarīt!” viņa saka. Tas bija 2016. gads. Mēs ātri satuvinājāmies.

Kā jūs iepazināties?

Iepazināmies Rušonu ielas “Mego” veikalā. Viņa gan tagad saka, ka iepazināmies internetā, bet tas notika Rušonu ielā, pēc tam samainījāmies ar telefona numuriem. Es gan vēlāk to pazaudēju, tad iegāju internetā, vienā no sociālajiem tīkliem, un es skatos – viņa! Izrādījās, ka dzīvo man kaimiņos. Vārds pa vārdam, tieši nāca Līgo svētki, aizbraucu pie viņas uz laukiem. Tā arī viss sākās.
Atgriežoties pie tās zemes – viņa man teica, ka viņas māte šo zemi nekad nerealizēs. Man tika lūgts palīdzēt to izdarīt.

Viņa uzskatīja, ka jums ir pieredze šajā jomā?

Jā. Guntis realizēs, visu izdarīs, papīrus sakārtos, jūs saņemsiet naudu, viss būs kārtībā. Viņi to zemi gribēja zemniekiem pārdot par kaut kādiem 60 000 eiro, es internetā atradu pircēju, kurš bija gatavs maksāt, ja nemaldos, ap 120 000 eiro. Viņa pārdeva īpašumu, un māte saņēma naudu, ko iedeva arī viņai. Es viņai reiz teicu: iedod man uz diviem gadiem kādu ciparu no tā.

Jūs saņēmāt kaut ko par palīdzību ar pārdošanu?

Nē, es vienkārši biju starpnieks, paskatījos, lai cilvēki saraksta dokumentus. Jāpiebilst, ka puse zemes piederēja viņas mātes māsai. Abas saņēma uz pusēm.

Viņa piekrita aizdot naudu? Kādam mērķim?

Jā. Man ir aizdevuma līgums. Tolaik nebija konkrēta mērķa, kam es to naudu aizņēmos, un līgumā konkrēts iemesls arī nav norādīts.

Kāda bija aizdevuma summa?

Kādi 50 000 eiro, viss pie notāra. Kur ir identitātes slēpšana, es nesaprotu? (Guntim tiek pārmesta identitātes slēpšana atsevišķos gadījumos. - Red.).

Kā tad radās strīda, problēma?

Nu, problēma parādījās tajā brīdī, kad viņa nevarēja no sava vīra izšķirties.

Šī sieviete bija precējusies?

Jā, es arī biju salaulājies, taču kopā ar saviem dzīvesbiedriem mēs vairs nedzīvojām (Abas laulības šķiršanas esot bijušas procesā. - Red.). Mani neviens neterorizēja, taču viņas vīrs... kā ielieto alkoholu, tā klāt. Plus vēl tur divi bērni tajā visā.

Kā tad šķiršanās process pārvērtās aizdevumu problēmā?

Pirmkārt, viņa palika nervoza... nu, tālāk tās tādas nianses, bet – viņa, protams, tagad var teikt daudz ko. Bet viņa no tām visām tiešām bija tāda sieviete, kura mani uzrunāja. [..] Aizdevuma līgums paredzēja, ka es varu atmaksāt naudu līdz pagājušā gada jūnijam vai jūlijam, konkrēti neatceros. Taču mani apcietināja piecus mēnešus pirms tam.

Vai aizdoto naudu jau bijāt paguvis iztērēt?

Šobrīd es to nekomentēšu. Taču, protams, ka naudu atdošu. Visas savas parādsaistības es jebkurā gadījumā nokārtošu.

No pateiktā šķiet, ka mēs runājam par gadījumu, kurš nav minēts ENAP aprakstā. Tā ir? Jūs esat lasījis to ziņojumu?

Jā, bet man tur ir daudz neskaidrību.

[Tiek nolasīts medijos publicētā ENAP ziņojuma daļas teiktais par, iespējams, izkrāptiem 73 000 eiro, pieminēta mājas pārdošana u.c. incidentu aprakstoši notikumi.]

Jūs atpazīstiet šo gadījumu?

Nē, es varu tikai stāstīt par šo gadījumu ar zemi. Tam vispār nav nekāda sakara ar māju. Vispār nekāda.

Tas nav cits gadījums?

Nē, tajā teiktajā nav loģikas. Par māju nav nekādas runas – zeme.

Jūs šo incidentu neatminaties un pieļaujat, ka tas ir neprecīzi atstāstīts?

Jā, tieši tā. Mani var pieslēgt pie melu detektora – tāda situācija nav bijusi.

No ENAP paustā var secināt, ka katrā gadījumā, kad iepazināties ar sievietēm, kuras vērsās policijā, jūs kādā brīdī prasījāt naudu.

Bija arī gadījumi, kad man vienkārši piedāvāja naudu.

Kādā no gadījumiem jūs esat teicis, ka grasāties pirkt auto un jums ir izdevies atrast neticami izdevīgu piedāvājumu, tādēļ nepieciešams aizdevums. Vai šādu incidentu atceraties?

(Pauze) Man bija mašīna, man nevajadzēja pirkt mašīnu. Es nezinu, es pašreiz nevaru komentēt. Personīgi es tādu momentu neatceros.

Citos gadījumos minēts, ka esat iesaistījies kriptovalūtu biznesā un teicis, ka jums aizdoto naudu pēcāk saņemšot atpakaļ dubultā.

Nu, nē, muļķības. Esmu konsultējis cilvēkus, nedaudz kaut ko zinu par to. Esmu konsultējis, dzerot kafiju, romantiski pavadot laiku.

Vai kādā brīdī prasījāt no sievietēm naudu, sakot, ka nopelnīsiet vairāk un viņas saņems atpakaļ dubultā?

Nē, man nevajag. Man pietiekami pašam ir no kripto, tā kā es pašreiz nepiekrītu tam. Par kriptovalūtām interesējos jau sen, pirmo “Bitcoin” nopirku pa 500 eiro.

Publikācijas nobeigumā minēts, ka dažos gadījumos esat slēpis savu identitāti.

Ja es braucu, piemēram, ar Anniņu uz mežu nodarboties ar mīlēšanos, vai tad man ir obligāti jāpasaka, kā man ir īstais vārds? Nu, tā taču nav.

Esat bijis sodīts par huligānismu. Kas īsti notika?

Jā. 15 gadu vecumā, šaujot ar pneimatisko ieroci pa korķīti, kurš bija uzlikts uz metāla mucas, trāpīju 100 metrus tālāk esošajam kaimiņa “Moskvič” markas automobilim no septiņdesmitajiem gadiem. Tika sašauts stikls. Kāds 1998. vai 1999. gads varētu būt bijis. Pēc tam ir bijušas vēl darīšanas ar policiju.

Kādas darīšanas?

Nekas negatīvs. Tas varbūt lai paliek.

Runājot par visu naudu, ko bijāt saņēmis – kā tas viss beidzās, guvāt kādu labumu?

Beidzās viss slikti. Nekādu labumu neguvu.