Nogriežot matus, var pazaudēt intuīciju. Matiem ir daudz lielāka nozīme, nekā jūs domājat

Dziļā senatnē gudrie uzskatīja, ka cilvēks nav nācis pasaulē ar kaut ko lieku, jo katrai ķermeņa daļai ir paredzēta sava funkcija, arī matiem. Cilvēks ir vienīgā būtne uz zemes, kam mati, kļūstot vecākam, uz galvas aug garāki.

Ja matus nekad nenogriež, tie sasniedz noteiktu garumu un tad paši no sevis pārstāj augt, kā tiek uzskatīts, sasnieguši katram cilvēkam vajadzīgo garumu. Vairākums seno civilizāciju, piemēram, indieši un indiāņi, garus matus uzskatīja par dabas dāvanu, kas ļauj cilvēkam uztvert radošo dzīves spēku, tā palielinot savu vitalitāti, intuīciju un iekšējo mieru.

Kāpēc Čingishans lika nogriezt matus?

Senatnē daudzās kultūrās cilvēki vispār negrieza matus, jo tā bija daļa no viņu patības. Vēl vairāk – kā liecina vēstures avoti, senā gudrība garus matus saistīja ar īpašām spējām un labumu, ko tie sniedz cilvēkam. Bieži vien, kad kāds cilvēks vai vesela tauta tika iekarota vai pakļauta verdzībā, uzvarētājs pavēlēja nogriezt iekarotajiem matus; īsi mati bija kā verdzības zīme. Šī pavēle tika uztverta kā sods un pakļauto cilvēku varas samazināšana vai liegšana.

Bībelē ir stāsts par nazīrieti Samsonu, kuru Dievs bija apveltījis ar milzu spēku. Viņš varēja kailām rokām nonāvēt lauvu un reiz viens pats nogalināja 30 filistiešus. Filistieši uzpirka Delīlu, Samsona iemīļoto, kura izdibināja, ka Samsons lielais spēks slēpjas garajos matos, kurus viņš kā nazīrietis nekad nav griezis. Naktī Samsonam tika nogriezti mati, un, kad viņš pamodās, tā spēks bija zudis.

Filistieši sagrāba Samsonu, izdūra viņam un iemeta viņu cietumā. Pēc tam ienaidnieki ņirgājās par bijušo spēkavīru, bet viņa mati bija jau atauguši un Dievs viņam vēlreiz deva iespēju – Samsons ar rokām atspiedās pret tempļa stabiem un grūda tos no visa spēka. Templis sabruka, nonāvējot visus tajā esošos cilvēkus. Arī pats Samsons gāja bojā.

Viena no slavenākajām leģendām par vareno mongoļu iekarotāju Čingishanu vēsta, ka viņš pavēlējis nogriezt matus ķīniešiem, kad iekaroja viņu zemi. Čingishans uzskatīja ķīniešus par ļoti gudru un viedu tautu, kas tik viegli neļaus sevi pakļaut verdzības jūgā, tāpēc viena no viņa pavēlēm bija – visām sievietēm valstī nogriezt īsus matus, arī uz pieres. Šādā veidā karavadonis cerēja padarīt tautu lēnprātīgu un vieglāk kontrolējamu.

Vai viņš balstījās uz priekšstatu, ka pieres kauls ir porains un tā funkcija ir laist cauri saules gaismu uz čiekurveida ķermeni smadzenēs, kas ietekmē ne vien smadzeņu darbību, bet arī vairogdziedzeri un dzimumhormonus? Aizsedzot pieri ar matiem, šis process tiek stipri traucēts. Visticamāk, Čingishana šamaņi tik detalizēti nepārzināja šo procesu, tomēr savs priekšstats par spēku un aizsardzību, ko dāvā gari mati, viņiem noteikti bija.

Gadsimtu gaitā tik daudz cilšu un tautu tika pakļauts, ka nogriezti mati sabiedrībā sāka dominēt, paaudzēm laika gaitā pazaudējot priekšstatu par garo matu patieso nozīmi.   

Kundalini jogas antenas

Cilvēku uzmanības centrā nonāca mode, kas ietver arī frizūras, tomēr par matu spēku interese nezuda.

Rietumos ap 1970. gadu, līdz ar Jogi Bhadžana ierašanos Amerikā, sāka izplatīties senais vēdiskais priekšstats par garo matu nozīmi. Viņš bija dzimis Indijā sikhu ģimenē, kuriem ir īpaša attieksme pret matiem. Visu mūžu apguvis jogas zināšanas un ap 40 gadu vecumu pārcēlies uz Kanādu un Ameriku, lai tajās dalītos ar rietumniekiem, Jogi Bhadžans nodibināja jogas centrus un vairākas organizācijas. Šā guru mācība par kundalini jogu Ziemeļamerikā kļuva ļoti populāra, it īpaši viņa sikhisma novirzienu atbalstīja hipiju kultūra, kas pārņēma gan garo matu audzēšanu, gan veģetārismu, nemaz nerunājot par tādām idejām kā apziņas atbrīvošana, miers un sociālais taisnīgums.

Jogi Bhadžans propagandēja vienu no jogas virzieniem – kundalini. Tā ir vingrojumu sistēma ar mērķi pacelt augšup kundalini enerģiju no mugurkaula pamatnes, izmantojot meditāciju, prānu (elpošanas vingrinājumu), āsanu (ķermeņa stāvokļu) kompleksu un mantru dziedāšanu. Kundalini enerģijai pakāpeniski jāplūst cauri visām čakrām – līdz pat augstākajai, kur tai jāsaplūst ar dievišķo, kad zūd jogas veicēja apziņa.

Ko tad Jogi Bhadžans vēstīja par garajiem matiem? “Kad matiem uz galvas tiek atļauts sasniegt pilnu, nobriedušu garumu, tiek ražots fosfors, kalcijs un D vitamīns, kas nonāk limfātiskajā sistēmā, un galu galā mugurkaula šķidrums pa diviem kanāliem nokļūst līdz pašām smadzenēm. Šīs jonu izmaiņas nodrošina daudz efektīvāku atmiņu un lielāku fizisko enerģiju, veicina izturību un pacietību,” mācīja guru. Ja cilvēks izvēlas nogriezt savus matus, viņš zaudē ne tikai šo papildu enerģiju un barošanu; tad ķermenim ir jātērē vairāk dzīvībai svarīgās enerģijas un barības vielu, lai nepārtraukti ataudzētu nogrieztos matus.

Cilvēkam, kurš negriež matus, tie izaug ap pusotru metru gari, bet tam, kurš mēdz apgriezt savu galvas rotu, ķermenis visa mūža laikā iztērē resursus, kas vajadzīgi vidēji 22 metriem matu! Zinātniski to netieši apliecina tādi fakti, ka garmatainie cilvēki mazāk nogurst, ir enerģiskāki, mazāk tendēti uz depresiju. Viņi arī spēj saglabāt enerģiju un ziemā tik ļoti nesalst kā cilvēki ar īsiem matiem. Būtībā, ja cilvēks griež matus, viņš izšķiež sava ķermeņa enerģiju.

Matiem ir vēl antenu funkcija – tie savāc un pārraida Saules enerģiju vai prānu (dzīvības enerģiju) uz smadzeņu pieres daivu, kas tiek izmantota meditācijai un vizualizācijai. Šīs antenas darbojas kā vadi, lai piegādātu lielāku daudzumu smalkās kosmiskās enerģijas.

Līdzīga loma ir arī pārējam ķermeņa apmatojumam. Kundalini piekritējiem šķiet smieklīgs zinātniskais skaidrojums, ka uzacis domātas, lai neļautu acīs pilēt sviedriem vai pasargātu tās no ūdens. Viņi ir pārliecināti, ka uzacīm ir cita loma – nogādāt gaismas enerģiju līdz hipofīzei smadzenēs, kas atbild par endokrīno sistēmu.

Saskaņā ar guru uzskatiem nepieciešami apmēram trīs gadi kopš pēdējās matu apgriešanas reizes, lai izveidotos jaunas antenas matu galos. Matu galu līdzināšana vai apgriešana iznīcina antenas, tāpēc Jogi Bhadžans iesaka sašķēlušos matu galus kopt ar mandeļu eļļu, nevis nogriezt. Eļļu ieziež matu galos vakarā, lai līdz rītam, kad tos mazgās, tā paspētu iesūkties.

Pašiem matiem, lai uztvertu kosmisko enerģiju, jābūt vismaz 11–12 cm gariem, bet plikpauri matu enerģijas trūkumu var aizvietot ar biežākām meditācijām. Lai novecojot saglabātu smadzeņu veselību, jācenšas uzturēt savus matus tik dabiskus un veselīgus, cik vien iespējams.

Riši mezgls – no vēdām līdz hipsteriem

Vēsturiskie avoti liecina, ka cilvēki ne tikai audzēja garus matus, bet arī mēdza tos īpaši sakārtot, un viens no senākajiem stiliem matus galvvidū saņemt mezglā. Piemēram, polinēzieši, kas migrēja uz Jaunzēlandi ap 1300. gadu p.m.ē., izmantoja ogu eļļu un koka vai kaula ķemmes, lai koptu savus matus, un tikai augstākās kārtas vīriešiem bija atļauts tos sakārtot mezglā galvas vidū; šādu frizūru dēvēja par tikitiki.

Senajā Japānā samuraji noskuva galvas virsu, kas nežēlīgi svīda zem cepures (viņu kopējais bruņojums svēra ap 30 kg), bet atlikušos garos matus bagātīgi ieeļļoja un savija īpatnējā garenā mezglā chonmage. Ar laiku šis mezgls kļuva par augsta statusa simbolu, un vēlāk to pārņēma sumo cīkstoņi. Savukārt Korejā precēti vīrieši saņēma matus mezglā sangtu, ko saturēja dekoratīva matu adata un plata lente ap pieri. Vīriešu cepures forma tika pielāgotas šai copei – tām bija speciāls izcilnis. Starp citu, no Āzijas šo vīriešu matu mezglu paražu ap 2010. gadu pārņēma Rietumu modes pasaule, un stiprā dzimuma stilīgās copītes galvvidū kļuvušas tik populāras, ka tās dēvē par mūsdienu vīriešu bārdas ekvivalentiem.

Plaši pazīstams ir indiešu riši mezgls galvvidū. Riši bija vēdās minētie gaišreģi, gudrie, kam piedēvē šā mezgla ieviešanu. Tas bija viens no līdzekļiem, kā senie meistari piesaistīja vai uzturēja sava pārākuma un ietekmes spējas; tāpēc viņi nekad neapgrieza savus matus. Indijā riši mezglā matus pa dienu savij gan vīrieši, gan sievietes, jo uzskata, ka tādā veidā saņem un izplata garīgi tīras vibrācijas. Mezgla apļveida forma virza enerģiju pulksteņrādītāju virzienā un patur to ķermenī.

Mūsdienu guru to skaidro zinātniskāk – riši mezgls piegādā papildu enerģiju smadzeņu šūnām, aktivizē cilvēka magnētisko lauku (auru) un stimulē čiekurveida dziedzeri (epifīzi) smadzeņu centrā. “Šīs čiekurveida ķermeņa aktivizēšanas rezultātā rodas sekrēcija, kas ir galvenais nosacījums augstāka līmeņa intelektuālās funkcionēšanas attīstībai, kā arī augstākai garīgā uztverei,” uzskatīja Jogi Bhadžans.

Riši mezglam ir vairākas versijas. Populārākā mūsdienās – matus saceļ uz augšu galvvidū, netālu no matu līnijas uz pieres, un saņem ar matu gumiju. Jāizmanto platas, mīkstas gumijas, kas matus neplēsīs un neliks tiem lūzt; aplūzuši mati nevar uzņemt kosmisko enerģiju. Kad mati saņemti ar gumiju, ļoti svarīgi ir tos savīt un sagriezt ritulī līdzīgi kā vadu spoli.

Griežot ritulī, mati paši no sevis sakārtosies mezglā, atliek to tikai cieši satīt un nostiprināt ar otru gumiju. Citā variantā var neizmantot gumiju, bet vienkārši savērpt matus, sagriezt mezglā ap pamatni un tad nostiprināt. Mezgls iznāk līdzīgs virtulim, tas ir nedaudz izspūris, taču tas nav mīnuss. Nekādā gadījumā nevajag izmantot poliestera vai plastmasas matu mezgla aksesuāru – pamatni, ko sievietes mēdz lietot, lai izveidotu kuplāku matu mezglu. Šie materiāli nelaiž cauri enerģiju.

Vīriešu saules centrs atrodas tieši galvvidū, uz galvas priekšējā avotiņa, kas bērniem aizaug gada vai divu vecumā. Sievietes riši mezglu taisa tālāk uz pakauša.

Mati – visas šīs antenas mezglā – savāc Saules enerģiju un nogādā tieši smadzenēs, un ķermenis pārvērš gaismu D vitamīnā, kas smadzenēm ir vajadzīgs vairāk nekā citiem orgāniem. Epifīze smadzenēs – šis unikālais bioloģiskais pulkstenis – ir īpaši jutīga pret gaismu un diennakts garumā piegādā hormonus visam organismam. Turklāt šī Saules enerģija, prānas dzīvības spēks, tiek novadīts lejup pa mugurkaulu. Šai lejupejošajai kustībai pretdarbojas kundalini enerģija, paceļoties no mugurkaula pamatnes, un tā tiek radīts līdzsvars.

Turot matus savītus galvvidū un dienas laikā aizsargājot tos ar galvassegu, var pamanīt arī antenu dziedējošo spēku. Tie, kam ir gari mati, var veikt nelielu eksperimentu – salīdzināt savas izjūtas dienā, kad mati ir tīri un sakārtoti mezglā uz galvas, un citā dienā, kad tie ir izlaisti.

Kaut kādā mērā cilvēka ķermeni var salīdzināt ar radiouztvērēju, kas uztver viļņus ēterā. Mūsu ķermenis ir radīts ar savām antenām, lai uztvertu kosmosa enerģiju no Saules un pat citām zvaigznēm. Viss ķermenis nolasa informāciju no lauka ap sevi un pārraida mūsu enerģiju auras laukā. “Kad es sapratu visa Vienotību, es iesviedu savus skūšanās piederumus okeānā. Es atteicos no sava ego un padevos dabai. Es gribēju dzīvot tādā formā, kādu mans Radītājs bija dāvājis,” rakstīja izcilais indiešu dzejnieks Rabindranats Tagore. Viņa garā, sirmā bārda bija gudrības simbols viņa talanta pielūdzējiem līdz pat tādai pakāpei, ka dzejnieka milzīgajā, haotiskajā bēru procesijā daļa bārdas tika izrauta – piemiņai.

Kad cilvēki ļauj saviem matiem dabiski augt, viņi ir sagaidījuši savu briedumu, savu pieaugušā cilvēka atbildību un spēka pilnbriedu. Saskaņā ar indiešu senajiem priekšstatiem Dievam bija noteikts iemesls, kāpēc Viņš mums piešķīra matus. “Jums ir mati ne jau kļūdas pēc. Tiem ir noteikts mērķis, kuru svētie atklās, bet citi cilvēki izsmies,” paredzēja Jogi Bhadžans.

Kā var nogriezt intuīciju

Jogi Bhadžana popularizēto mācību par garo matu brīnumu spējām Amerikā papildināja arī pēc Vjetnamas kara (1955–1975) neoficiāli izplatītā informācija. Pirmie to uzzināja psihiatri, kuru pacienti bija šā kara veterāni, kas cieta no pēctraumatiskā stresa. 

Vjetnamas kara laikā amerikāņu militārie spēki esot nosūtījuši uz indiāņu rezervātiem slepenus aģentus, lai tie atrastu Amerikas pamatiedzīvotāju vidū talantīgus izlūkus, spēcīgus jauniešus, kuri ir trenēti neredzami pārvietoties pa nelīdzenu apvidu. Armijniekus īpaši interesēja vīrieši ar ļoti attīstītām, gandrīz vai pārdabiskām izsekošanas spējām. Pirms indiāņi tika uzrunāti, šos rūpīgi atlasītos vīriešus pārbaudīja un savāca plašus pierādījumus par viņu izsekošanas un izdzīvošanas spējām.

Galu galā daži no šiem indiāņu izlūkiem tika savervēti. Taču, tiklīdz indiāņi nonāca armijā, notika pārsteidzošas lietas. Lai kādus talantus un prasmes viņi demonstrēja rezervātā, tās mistiski bija izzudušas, jo jaunkareivji nespēja darboties kaujas laukā tā, kā no viņiem tika gaidīts. Viņu dēļ notika smagi negadījumi un neveiksmes, un valdība nolēma izpētīt, kas tam par iemeslu. Tas gan bija dārgs prieks.

Intervijās atklājās viens kopīgs cēlonis šīm neveiksmēm, poti, kad indiāņi tika paņemti armijā, viņiem tika nogriezti mati obligātajā militārajā stilā. Kopš tā brīža viņi vairs nespēja sajust ienaidnieku, viņiem vairs nepiemita sestā maņa, un viņi vairs nevarēja paļauties uz savu intuīciju. Indiāņi apgalvoja, ka viņi vairs nespēj nolasīt zīmes, – viņiem nav vairs pieejas smalkajai ekstrasensorajai informācijai.

Tad izpētes institūcija savervēja citus indiāņu izlūkus un ļāva viņiem atstāt garos matus. Viņu spējas dažādās jomās tika vairākkārt pārbaudītas, piemēram, tika veikti šāds eksperiments. Kareivis nakšņo mežā, un viņam pielavās ienaidnieks. Indiāņa briesmu sajūta viņu pamodināja, pirms vēl ienaidnieks bija pielavījies; viņš vēl nebija ne saredzams, ne sadzirdams. Citā eksperimentā sestā maņa indiāni brīdināja, ka ienaidnieks uzbruks. Viņš izlikās aizmidzis un nogalināja ienaidnieku, kad tas gatavojās indiāni nožņaugt. Pēc tam, kad viņam tika nogriezti mati, šis pats kareivis izkrita visos pārbaudījumos.

Katru reizi indiāņi, kuriem bija gari mati, veiksmīgi izturēja visas pārbaudes, un katru reizi indiāņi, kam mati bija nogriezti militārā frizūrā, izgāzās uzdevumos, kurus viņi iepriekš, kad viņiem mati vēl bija gari, bija izturējuši godam. Galu galā indiāņu izlūkiem ne tikai atļāva, bet pat pieprasīja atstāt garus matus, kalpojot armijā.

Tikai mirušas olbaltumvielas?

Skeptiskākie prāti visu šo teoriju par matiem kā antenām noliedz, apgalvojot, ka mati ir tikai “mirušas olbaltumvielas”. Zinātnei tiešām ilgu laiku neizdevās atrast nekādus citus pierādījumus, tikai to, ka matu veido mirušas šūnas – keratīna olbaltumvielas. Taču faktiski tā bija zinātnes un izmeklēšanas tehnoloģiju vaina, nevis tūkstošiem gadu senā cilvēces vieduma aplamība.

Zīdītāju ķermenis ir attīstījies miljoniem gadu laikā, un dzīvnieku un cilvēku izdzīvošanas prasmes reizēm šķiet pat pārdabiskas. Pēdējā laikā zinātne nāk klajā ar aizvien jauniem atklājumiem par to, cik ļoti jutīga un izdzīvošanai pielāgota ir katra ķermeņa daļa un ķermenis kopumā. Jā, tagad zinātne atzīst vēdās pausto gudrību, ka ķermenī viss ir radīts ar kādu mērķi, tajā nav nekā lieka.

Attiecībā uz matiem pētnieki pašlaik vienojušies, ka tie ir nervu sistēmas pagarinājums – ārējie nervi, sava veida augsti attīstīti taustekļi vai antenas, kas pārraida milzīgu daudzumu svarīgas informācijas uz smadzeņu stumbru, limbisko sistēmu un neokorteksu (jauno smadzeņu garozu, kas ir saistīta ar redzi un dzirdi un ir iesaistīta rīcībā bez domāšanas). Tāpēc var secināt, ka matu nogriešana ir faktors, kas ievērojami veicina neziņu par apkārtējās vides briesmām lokālās ekosistēmās.

Te nu var rasties jautājums – kā tas nākas, ka daudzi gudrinieki tieši iesaka nogriezt matus, nogriezt lieko, atmirušo, jo īpaši, kad pārdzīvotas kādas bēdas, neveiksmes? Iespējams, vieglums, ko izjūt vairākums cilvēku pēc šādas atbrīvošanās, ir psiholoģisks. Varbūt tas savā veidā ir restarts, informācijas dzēšana, kas uz kādu brīdi padara mūs mazāk jūtīgus; krīzes situācijās tas ir pat vēlami. Bet ko darīt vīriešiem, kas visbiežāk izvēlas īsus matus? Varbūt te slēpjas iemesls, kāpēc mūsdienu vīriešiem ar intuīciju nav īpaši labas attiecības.

Lai kā tur arī būtu, skaidrs ir viens – meklējot risinājumus mūsdienu sabiedrībā valdošā stresa un nomāktības mazināšanai, varbūt ir pienācis laiks apjaust, ka daudzi mūsu pieņēmumi par realitāti ir nepareizi. Iespējams, kādu daļu no risinājuma, kā vairot savā dzīvē vitalitāti un harmoniju, parādīs spogulis – kādi ir tavi mati?

Jogi Bhadžana ieteikumi matu kopšanai

* Vēlams mazgāt matus ik pēc 72 stundām vai biežāk, ja galvas āda ļoti svīst, un labi ir arī izmazgāt matus pēc strīdiem vai nomāktā garastāvoklī – tas palīdzēs uzveikt šīs emocijas.

* Matus vislabāk žāvēt saulē, ļaujot tiem dabiski izžūt un uzsūkt papildu D vitamīnu, bet tos noteikti nevajadzētu slapjus sacelt uz augšu vai savākt mezglā, jo izžūstot tie sarausies un var par aplūzt.

* Ieteicams matus ķemmēt ar koka ķemmi vai suku, kas veicina asinsriti galvas āda un nerada statisko elektrību; tā atņem smadzenēm mata enerģiju. Katru vakaru sukāt matus ar koka ķemmi ir ļoti svarīgi, jo tā tiek noņemta statiskā elektrība ap galvu.

* Ja ķemmē matus no priekšas uz pakausi, no aizmugures uz pieri un tad no labās uz kreiso un no kreisās uz labo pusi vairākas reizes, iespējams atjaunot enerģiju – viss dienas nogurums pāries, vienalga, cik gari mati ir. Sievietēm, kuras šādā veidā ķemmē matus divreiz dienā, tas palīdzēs saglabāt jaunību, veselīgu menstruālo ciklu un labu redzi.

* Dienas laikā mati uzsūc Saules enerģiju, naktī – Mēness enerģiju. Matu sacelšana uz augšu dienā un izlaišana naktī veicina šo procesu. Matu sapīšana bizē uz nakti palīdz harmonizēt cilvēka elektromagnētisko lauku.

Kešs – sikhu svarīgākais atribūts

Lai arī Indijā sikhi – 15. gs. radušās monoteistiskās reliģijas pārstāvji – ir tikai divi procenti no iedzīvotāju kopskaita, visā pasaulē to skaits sasniedz 25 miljonus. Sikhisms ir devītā lielākā reliģija pēc tās sekotāju skaita.

1699. gadā sikhisma desmitais un pēdējais guru Gobinds Singhs noteica piecus galvenos atribūtus, kas atšķir sikhus no hinduistiem un musulmaņiem. Par vissvarīgāko viņš izvirzīja kešu – neapgrieztus matus. Ļaujot matiem augt dabiski un nekad mūžā tos neapgriežot, sikhi izrāda godu Dieva radīšanas pilnībai. Bārda un ūsas arī tiek pieskaitīta kešam. Sikhi matus godina, pielīdzinot tos mūžīgajam guru, kas nozīmē to pašu, ko Dievs.

Lai matus uzturētu tīrus un nesamezglotus, vismaz divreiz dienā sikhiem jāizķemmē kešs ar speciālu koka ķemmīti – kangu, kas ir vēl viens obligāts sikhu atribūts. Pēc tam mati tiek savīti riši mezglā, ko nostiprina ar ķemmīti, un galva tiek nosegta ar turbānu. Citiem nav atļauts pieskarties ne sikha matiem, ne turbānam. Turbāna nosaukums dastārs tulkojumā nozīmē Dieva roka, tas simbolizē garīgumu (it sevišķi no zila auduma), cieņu, pašcieņu, drosmi, draudzību (tradīcija apmainīties turbāniem ar tuvāko draugu) un citas morālās vērtības. Dastāram ir vairāki veidi. Vienkāršākais ir kabatlakatiņam līdzīgs auduma gabals, ko aptin ap matu mezglu. Tādu izmanto bērni, sikhiem sporta sacensību laikā, arī viesi, kuriem ir apgriezti mati, tā izrādot cieņu namatēvam.