Lasīšana nesākas ar alfabēta apgūšanu. Skolotāja ieteikumi lasītprasmes veicināšanai

Andris Krieķis, latviešu valodas un literatūras skolotājs sākumskolā un pamatskolā, stāsta par to, kā bērnam palīdzēt apgūt lasītprasmi: 

"Es esmu tētis divarpusgadniekam, un es zinu, cik ļoti daudz spēka, laika un enerģijas prasa ikdienas rūpes par bērnu. Taču esmu arī skolotājs, kas katru gadu sastopas ar skolēniem, kuri skolā jūtas nepārliecināti tikai tāpēc, ka neprot lasīt vai lasa ļoti zemā līmenī.

Taču izglītības ieguve ir process, tāpēc īsti jau neko nav iespējams nokavēt.  Priekšā ir vasara, kad starp saldējuma ēšanu, sauļošanos un peldēšanos, var atlicināt arī laiku mērķtiecīgai lasītprasmes apgūšanai! Grāmatu pasaulē šobrīd ir iespēja katram atrast tieši to, kas interesē!"

Tas, kas ir vajadzīgs, – 5 – 7 minūtes laika dienā, neizmērojama pacietība un izpratne par lasītprasmes apguves metodiku. Mūsdienās ir pieejamas visdažādākās grāmatas, kas bērnam rada interesi, kā arī vairāki raksti par lasīprasmes apguvi.

Lasītprasme tiek apgūta arī pirmsskolā, taču jāņem vērā, ka tā jāturpina apgūt arī mājās, jo uzmanības un atmiņas līmenis šajā vecumā vēl ir ļoti zems, tāpēc jaunas zināšanas, prasmes nepieciešams nostiprināt regulārā darbā.

Uzsākot skolas gaitas, vairāk tiks strādāts pie izlasītā uztveres un jēgpilnas lasīšanas apguves, bet pamatiem jeb “tehniskai” lasītprasmei ir jābūt apgūtai jau pirmsskolas iestādē.

Tehniskā lasītprasme ir līdzeklis, lai pirmklasnieks spētu izlasīt uzdevumus matemātikā, analizēt uzrakstīto, izlasīt problēmsituāciju atklājošos tekstus sociālajās zinībās un ētikā, dziedāt dziesmas, lasot to vārdus. Tāpat bērnam nāksies orientēties mācību grāmatu nosaukumos, ierakstos dienasgrāmatā, paziņojumos skolā u.c.  

Lasītprasme nav tikai burti un to vilkšana kopā, tā ir domāšana cita veida kvalitātē. Lasītprasme mūsdienās ir arī vizualizēti attēli ar īsu vārdisko informāciju, tāpēc to uztverei nepieciešamas cita veida domāšanas prasmes.

Ar ko sākt?

• Jāsāk ar bērnu runāt! Runāt par redzēto, dzirdēto un pārdzīvoto, jo runājot bērnam būs nepieciešamība meklēt dažādu vārdus, tā palielinot vārdu krājumu.
   
• Pētiet ilustrācijas bērnu grāmatās, centieties ieraudzīt nianses, tādā veidā tiks pieradināts bērns redzēt, koncentrēt uzmanību uz niansēm.
   
• Mācieties dzirdēt dažādas skaņas vārdos (pirmo, pēdējo, skaņas, kuras ir vārdam pa vidu, no kādām skaņām veidota zilbe u.tml.).
   
• Tālāk var ķerties klāt burtu apguvei un censties lasīt zilbes, vēlāk arī vārdus un teikumus.

Ko noteikti nedarīt?
Nevajadzētu burtu apguvi sākt pēc saviem ieskatiem, jo tomēr pastāv dažādas pieejas, kā vislabāk to darīt, kādā secībā. Tā nav burtu apguve alfabēta secībā.