Laima Vaikule atklāti par cīņu ar krūts vēzi: "Es neticēju, ka uzvarēšu"

65 gadus vecā estrādes zvaigzne, kas īpašu publikas mīlestību bauda kaimiņzemē Krievijā, izglābusies no nāves, pateicoties mīļotā vīrieša atbalstam.

Grūts pārbaudījums

Krievijas televīzijas Rossija-1 pārraidē "Cilvēka liktenis" (Судьба человека) Vaikule atklājusi – toreiz par viņas slimību zinājis vien dzīvesbiedrs Andrejs Latkovskis. „Mēs to pārbaudījumu izcietām divatā. Nevarētu teikt, ka es uzvarēju. Uzskatu, ka mana nopelna tur nav nekāda. Protams, tas bija grūts pārbaudījums, bet ordeni man par to nevajag,” tā dziedātāja.

Vaikule saka – kad slimība deviņdesmito gadu sākumā atklāta, prognozes par to, ka piena dziedzeru vēzi viņa uzveiks, nav bijušas daudzsološas. Pēc viņas vārdiem, ārsti nav devuši vairāk par 20 procentiem iespējamības, ka viss beigsies labi.

„Arī es neticēju. Un pret nāvi nevarēju izturēties mierīgi. Pie tādas domas jau vispār nevar pierast, tāpēc, ka tā ir nedabiska parādība,” bilst skatuves māksliniece, atzīstot: pēc slimības kļuvusi par pavisam citu cilvēku. „Es iemācījos mīlēt citus ļaudis. Notika vērtību maiņa. Un tagad domāju, ka cilvēks dzīvo tāpēc, lai kļūtu labāks. Citādi es neredzu iemeslu, kāpēc mēs atrodamies uz šīs zemes.”

Paplašina festivāla apvāršņus

Lai padarītu pasauli labāku un citiem sagādātu prieku, Vaikule jau piekto gadu dzimtenē rīko festivālu Laima Rendezvous Jūrmala. Nu savu darbību dziedātāja paplašinājusi – izrādās, šogad līdzīgs festivāls būs arī Odesā. Notiks no 8. līdz 10. augustam, tā nosaukums būs Laima Rendezvous Odesa ‘2019, un tur, tāpat kā Jūrmalā, uz vienas skatuves satiksies lērums Laimas draugu un kolēģu. Daļa no tiem, protams, muzicēja arī Laima Rendezvous Jūrmala, kas mūsu kūrortpilsētu satricināja aizvadītās nedēļas nogalē.

„Es dievinu Odesu, tās gaisu, cilvēkus, jūru... Daudz gadu sapņoju tur veidot savu festivālu, taču i prātā nenāca, ka šī mana ideja realizēsies. Esmu ļoti satraukta un solu, ka uz Odesu atvedīsim visu to pašu labāko. Iziesim no realitātes rāmjiem,” sola Laima. Protams, festivālā Jūrmalā bija baudāms tikpat lielisks muzikālais maratons.

Māja Jūrmalā un zeme Klapkalnciemā

Jūrmalu Vaikule jau ilgus gadus sauc par savām mājām – viņai tur ir savs īpašums, sava savrupmāja. „Kad cēla šo māju Jūrmalā, es stāvēju uz smilšu kaudzes un komandēju, cik augsts žogs jātaisa. Vēl vienu bloku, vēl vienu! Regulēju, jo man vajadzēja, lai savā pagalmā justos komfortabli. Tas bija interesanti,” pirms dažiem gadiem intervijā žurnālam Kas Jauns Laima atcerējās mājas būvēšanas laiku.

Vaikule gan arī ir stāstījusi, ka nopirkusi zemi Klapkalnciemā pie jūras, un tur gribot „dzīvot līdz mūža beigām”. „Bet kaut kā man tā vēlēšanās apstājusies,” atzīst Vaikule, “tā ir vieta, kur nejauši nonācu, apsēdos un, skata apburta, nodomāju: jā, te es gribētu dzīvot. Zemi nopirku. Bet izrādījās, ka tur tomēr ir daudz cilvēku. Lieli vēji. Es baidos no vējiem, no ūdens.” Taču, spriežot pēc tā, ka Vaikules Jūrmalas īpašums joprojām izlikts pārdošanā, nav izslēgts, ka Laima tomēr vēlas pārcelties uz Klapkalnciemu – tālāk no cilvēku burzmas.

Pirmoreiz par vēlmi pārdot savu Jūrmalas māju Vaikule publiski pavēstīja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Gan Latvijā, gan plašajā kaimiņzemē Krievijā populārās dziedātājas māja un pārējie īpašumā esošie objekti (baseins, atpūtas komplekss un citi) Bulduru prospektā atrodas uz vairāk nekā 2300 kvadrātmetru liela zemesgabala. Vaikulei gan esot izteikts ne viens vien piedāvājums, taču piesolītās naudas summas ikreiz dziedātājai likušās pārāk mazas.

Pašai sava dulluma pietiek

Lai gan no malas Vaikule vienmēr likusies smaidīga un pozitīvisma pārpilna, ar savām kaitēm un netikumiem viņa vienmēr runājusi atklāti. Gan par smēķēšanas netikumu – ar to „aizrāvusies”, kad sasniegusi 40 gadu vecumu, tad nolēmusi atmest, bet pēcāk atzinusi, ka tomēr nespēj iztikt bez tās: „Man patīk pīpēt, un tā ir mana lielākā nelaime. Paldies Dievam, ka es sāku smēķēt tikai 40 gados. Varbūt tāpēc mani pažēloja...”

Vienmēr Vaikule arī valdzinājusi ar savu jauneklīgo izskatu. Pērn, taujāta, vai atklājusi kādas jaunas metodes, kā izskatīties nevainojami, Vaikule saka: „Ir tāda anekdote. Sēž pianists un sit uz klavierēm vienu noti. Viņam saka: klausies, varbūt tu atradīsi vēl kādu noti? Nē, viņš saka, es savu jau esmu atradis. Tas ir kas līdzīgs arī par to, ko es vēlos teikt... Es vairs neeksperimentēju ar jaunām metodēm. Es strādāju ar jau zināmām un pārbaudītām.”

Dziedātāja atzīst, ka sava skaistuma vārdā mēro ceļu uz Ameriku. „Tur man ir savs ārsts dermatologs. Un es nemeklēšu citu. Viņš man izdarīs visu, ko vajag. Arī uz sejas ādas,” skaidro Vaikule. Dziedātāja nenoliedz, ka viņa laba izskata saglabāšanai arī pati pieliek pūles. „Protams, izskatu un pašsajūtu ietekmē arī tas, ko ēdu, ko dzeru un pīpēju. Paldies Dievam, man nav tieksmes pēc alkohola. Man sava dulluma pašai pietiek,” joko Vaikule.

Izbaudīt jaunību gan Laima ir paspējusi – kā pati saka, līdz 19 gadu vecumam. Tad satikusi savu dzīvesbiedru Andreju. „Biju izbraukājusi puspasaules. Domāju, mīlestība pret skatuvi man palīdzēja izdzīvot, nenokļūt... kaut kādos narkomānu pagrabos,” atklāta ir Laima.

Vaikule neslēpj, ka savas dzīves laikā veikusi divus abortus, ko tagad ļoti nožēlo. Pirmoreiz aborts izdarīts karjeras sākumā, kad neplānotā grūtniecība varējusi pārvilkt svītru viņas karjerai, otrs – kad Laima jau atradusies slavas virsotnē. Kādā intervijā Laima netieši pārmeta dzīvesbiedram Andrejam, ka otrajā gadījumā viņam vajadzējis būt uzstājīgākam attiecībā uz bērna saglabāšanu.

Vēlāk viņa jau pavisam apzināti centusies palikt stāvoklī, bet tas nav izdevies. Pēcāk Vaikule pavisam nopietni apsvēra iespēju adoptēt vairākus bērnus, turklāt – no Āfrikas. Faktiski viņa gribēja atvērt speciālu bērnudārzu, pār kuru uzņemtos aizbildniecību. Tomēr šī iecere ātri vien nobuksējās, jo Laimai trūka palīgu, turklāt arī viņas krusttēvs, pareizticīgo mācītājs, nedeva svētību šim nodomam.

Taču Laimas mātišķās jūtas nav palikušas bez adresāta. Tās tiek izpaustas, rūpējoties par dzīvniekiem. Viņa gan finansiāli palīdz dzīvnieku patversmēm, gan piedalās dzīvnieku aizstāvības akcijās. Dziedātāja aktīvi piedalījās roņu glābšanas akcijā Baltajā jūrā, panākot aizliegumu slepkavot roņus kažokādu ieguvei. Agrāk Krievijas televīzijā Laima Vaikule vadīja raidījumu Suņa dzīve (Sobačja žizņ), tomēr projekts beidzās, jo Laima vēlējās raidījumam piesaistīt pasaules mēroga slavenības, kuras stāstītu par savām attiecībām ar dzīvniekiem, bet tādu atvēzienu raidījums nav varējis atļauties finansiālu apsvērumu dēļ.

„Depresija – tas ir mans otrais vārds”

Intervijās Vaikule arī nav vairījusies runāt par savu cīņu ar depresiju. „Depresija – tas ir mans otrais vārds,” viņa saka. Laima atceras bērnības epizodi, kad mamma viņu aizvedusi uz bērnudārzu un devusies prom: „Man bija ierasta poza, es gulēju gultā uz vēdera, noliecu galvu uz leju un skatījos, kā krīt manas asaras. Es iedomājos, ka, lūk, mamma ir aizgājusi, bet es esmu palikusi viena. Drīz mammas vairs nebūs, pēc tam nebūs arī tēta, es vairs neredzēšu sauli, un arī manis vairs nebūs. Šāds stāsts bija manā galvā, un es pat sāku gūt baudu no tā, ka raudu. Es skatījos, kā krīt manas asaras, un tas viss notika ļoti ilgi, tā bija vesela izrāde.”

Depresija Laimu piemeklējusi arī pēc operācijas un vēža ārstēšanas, taču no ielīgšanas dziļākā nebūtībā paglābis Andrejs. Tieši tad Laima arī pa īstam pievērsusies kristietībai, un tuvinieku rūpes un ticība Dievam Laimai palīdzējušas atgūties no slimības.

„Kad biju piegājusi pie savas dzīves kraujas, es pievērsos reliģijai un sāku visu uztvert pavisam citādi. Agrāk par absurdu uzskatīju apgalvojumu, ka ciešanas cilvēku attīra, es nevarēju saprast, kas var būt labs sliktajā. Tagad zinu, ka cilvēks, kurš neko nav pārdzīvojis, vēl nav dzimis kā personība,” uzskata dziedātāja.