Ketija Šēnberga pēc mazā Regnāra piedzimšanas: "Bērns piezemē, liek saprast, par ko ir un nav vērts uztraukties"

Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursa Supernova vadīšana ir Ketijas pirmais lielais darbs pēc gadu ilgā bērna kopšanas atvaļinājuma. Lēmums par darba gaitu atsākšanu tika pārrunāts un kopīgi izlemts ģimenē.

“Lai gan nedaudz riskēju, jutu, ka man tas ir vajadzīgs un varu to uzņemties. Man arī šķita ļoti jauka ideja vadīt Supernovu tandēmā kopā ar Dagmāru Leganti. Palīdz tas, ka esmu vadījusi konkursu iepriekš, tāpēc formāts ir pazīstams.”

Tajā pašā laikā Ketija uzsver, ka viņas prioritātes ir mainījušās un ģimene un bērns ir pirmajā vietā. Ar pilnu jaudu darbos mesties viņa negrasās: “Jebkurš darbs var pagaidīt. Sapņus un ambīcijas varēšu īstenot vēlāk.”

Aizvadītajā vasarā – pusgadu pēc dēla dzimšanas – Ketija izņēmuma kārtā piekrita vadīt pasākumu. Lai viss noritētu maksimāli gludi, diena bija sīki izplānota. Vīrs Jānis atveda mazuli uz barošanu un pārējā laikā regulāri sūtīja informatīvas īsziņas.

“Bija grūti atslēgties no mammas lomas un būt tikai pasākuma vadītājai. Lai gan pilnībā uzticos vīram, tik un tā raizējos,” atceras Ketija. “Mammas mīl savus bērnus jebkurā vecumā, un uztraukums par viņiem ir dabisks. Bija liels prieks, ka kopīgiem spēkiem spējām visu sakārtot tā, lai varu piedalīties šajā pasākumā. Tas nāca par labu manai personībai un ego.”

Dekrētā pavadītais gads jaunajai māmiņai aizsteidzies ļoti ātri. Iespējams, tas skaidrojams ar faktu, ka iepriekš tik garu “atvaļinājumu” Ketija nav piedzīvojusi. “Tas bija liels pagrieziena punkts – nolikt visus darbus pie malas un tiešām neko nedarīt. Gada laikā esmu atpūtusies no darba rutīnas un tagad jūtu lielu enerģijas pieplūdumu.”

Ketija piebilst, ka ļoti labi saprot sievietes, kuras vēlas laikus atgriezties darbā, jo izturēt lielu pauzi nav viegli. “Kamēr jaunā māmiņa rūpējas par bērnu, laiks nestāv uz vietas un pieaug konkurence. Es turēju roku uz pulsa. Šobrīd cītīgu strādāju pie runas prasmju atkārtošanas, apmeklējot nodarbības, kā arī aktīvi sportoju. Viss ir atkarīgs no tā, cik prasīgs cilvēks ir pret sevi un citiem.”

Viens no pasākumu vadītājas darba priekšnoteikumiem ir arī labs izskats, kuru Ketijai palīdz iegūt un saglabāt savs skaistumkopšanas rituālu un procedūru kopums – pietiekams miegs, veselīgs uzturs, sportiskās aktivitātes, manikīrs, pedikīrs, kā arī matu un sejas procedūras, kuras ļauj justies apmierinātai ar sevi un pašpārliecinātai.

“Pati sev esmu stingri noteikusi, kā man ir jāizskatās, atrodoties uz skatuves vai vadot pasākumu. Tas, ka visu nakti neesmu gulējusi, jo bērnam nāca zobi, nevienu neinteresē. Skarbi, bet tā tas ir. Gada laikā bieži esmu atstājusi sevi otrajā plānā, pirmajā vietā izvirzot bērna vajadzības. Pirms Regnāra piedzimšanas nesapratu, cik svarīgi ir veltīt laiku sev.”

Lai gan sākumā Ketija cerēja, ka dekrēta atvaļinājuma laikā izvērtēs iepriekšējo pieredzi un sapratīs, vai vēlas turpināt darboties radio un televīzijā vai varbūt izmēģināt savus spēkus pavisam citā sfērā, tas nav izdevies. “Šis bija diezgan haotisks gads, aizņemts ar ikdienas rūpēm, un laika, ko veltīt sev vai kaut ko saplānot, bija ļoti maz. Taču neesmu izslēgusi domu pamēģināt kaut ko citu, un, iespējams, šis ir pagrieziena punkts, kad man ir laiks sākt kaut ko savu.”

Mazais Regnārs ir ienesis Ketijas dzīvē daudz pārmaiņu, liekot atklāt jaunas savas personības šķautnes. Piemēram, radusi dzīvot bez režīma un ļaujot darbam ievilkties gan vēlos vakaros, gan nedēļas nogalēs, nu Ketija sapratusi, ka jūtas daudz komfortablāk, ja dienai ir noteikta kārtība. “Vairs tik ļoti nepārdzīvoju, ja neaizbraucu ceļojumā vai neaizeju uz kādu koncertu. Ir jābauda katrs brīdis un jādzīvo šodienā, nevis saplānotā nākotnē. Bērns piezemē, liek saprast, par ko ir un nav vērts uztraukties, kā arī nolikt pie malas muļķīgus stereotipus. Ikdienā mums ļoti maz kas sagādā prieku, jo esam notrulinājuši emocijas. Pateicoties Regnāram, atkal spēju priecāties par vienkāršām lietām – kā viņš paņem karotīti, pasmaida vai sāk dejot.”

Ketija ir ļoti pateicīga savai atbalsta komandai – vīram un abu vecākiem, ar kuru palīdzību ir iespējams lēnām atgriezties iemīļotajā darbā. “Vienam ir ļoti grūti. Protams, viss ir izdarāms un iespējams, bet ir forši, ja ir uz ko paļauties. Piemēram, agrāk likās, ka virtuve ir mans lauciņš, bet tagad tur vairāk darbojas Jānis. Viņš ir ļoti liels palīgs gan ēst gatavošanā, gan mājas kārtošanā, atvēlot man vairāk laika, ko veltīt bērnam, sev un atpūtai. Man arī paveicies, ka draudzenēm ir mazi bērni un mēs savā starpā varam dalīties ar visām sajūtām un problēmām.”

Sāpīgākais, atgriežoties darbā, ir atšķirtība no bērna. “Pieļauju, ka sākums ir grūts gan bērnam, gan mammai. Jāskatās, kam bērns ir gatavs. Man šķiet, ka Regnāram patīk pavadīt laiku ar citiem cilvēkiem. Atkalsatikšanās laikā jūtu, ka šī nelielā brīvības sajūta ir nākusi par labu mums abiem. Man vienmēr ir nedaudz sāpīgi viņu atstāt, tāpēc, ja es to daru darba dēļ, vienmēr cenšos visu izdarīt ar maksimālu atdevi.”

Ketija spriež, ka mūsdienās darba tirgus ir nežēlīgs, piemēram, Amerikā bērna kopšanas atvaļinājums ir tikai trīs nedēļas.

“Mūsdienās visi ir par lielām ģimenēm, bet kam ir vajadzīgas tās lielās ģimenes, ja bērns ir jāatdod audzināšanā kādam citam? Manuprāt, arī bērnu pabalsti ir smieklīgi. Nesaprotu, kādām tieši vajadzībām šī naudas summa ir paredzēta? Ja man būtu jādzīvo tādā sistēmā, kur pavisam mazs bērns ir jāatdod bērnudārzā, es ļoti pārdomātu, vai vispār vēlos bērnu. Mums ir paveicies, ka varam doties gadu – pusotru gadu ilgā bērnu kopšanas atvaļinājumā.”

Ketija ļoti priecājas par iespēju atgriezties darbā, kas patīk un sagādā prieku. Tas dod arī iespēju nedaudz atslēgties no mājas dzīves. “Nav tā, ka šobrīd nolieku mammas pienākumus malā un pilnībā iegrimstu darbā. Esmu ļoti priecīga, ka manu sirds darbu ir iespējams savienot ar bērna audzināšanu.”