Aktrises, mākslinieces un citas interesantas sievietes, kuras kļuvušas par modes dizaineru mūzām

Amerikas sportiskā stila pioniere

Amerikāniete Ketrina Hepbērna (1907–2003) bija ne tikai talantīga aktrise (saņēmusi četras Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā Labākā aktrise galvenajā lomā – un tas ir rekords!), bet arī izaicinoša un dumpinieciska personība.

Hepbērna deva priekšroku tolaik – divdesmitajos un trīsdesmitajos gados – neierastiem, tīriem, praktiskiem un vīrišķīgiem piegriezumiem un biksēm un ir dēvējama par Amerikas sportiskā stila pionieri: “Es darīju tikai to, ko pati gribēju. Anglijā visiem bija vienalga, bet Kalifornijā mani uzskatīja par jocīgu.”

Apavu izvēlē viņa priekšroku deva zīmola Salvatore Ferragamo izstrādājumiem. Pusgadsimtu vēlāk Salvatore Ferragamo dizainers Pols Endrjū atcerējies vērtīgo klienti un viņas ieguldījumu un, aizrāvies ar sievietes izaicinošo dabu, radījis kolekciju, kurā apvienojas aktrisei raksturīgā vīrišķība un sievišķība (brīvi krītoši, ērti piegriezumi). Ņemot vērā Ketrinas Hepbērnas aristokrātisko izcelsmi un šarmu, tapušas kleitas it kā no kopā sadiegtiem zīda lakatiņiem.

Purva glamūrs

Māsa un brālis Adele un Freds Astēri bija vadošie divdesmito gadu dejotāji ASV, kuri līdz pat 20 gadu vecumam kopā uzstājās Brodvejas un Londonas uzvedumos. Freds (1899–1987) karjeru izvēlējās turpināt Holivudā, bet māsa, baidoties riskēt un būt brāļa ēnā, distancējās un palika komforta zonā – uz skatuves.

1932. gadā pēc kāzām ar aristokrātu Lordu Čārlzu Kavendišu Adele (1896–1981) pārcēlās uz dzīvi Īrijā, Lismoras pilī, un atvadījās no skatuves pavisam. Zīmola Erdem dizaineru Erdem Moralioglu aizrāva sievietes dzīves kontrasti – glamūrīgo šovu spozme, slava un mirdzoši tērpi, kurus nomainīja nākotne aristokrātiskas lauku dāmas ampluā.

“Nemitīgi atgriezos pie idejas par šovu zvaigzni lauku purvos, tērpušos tvīdā un mirdzošos apmetņos,” skaidro dizainers par kolekciju, kurā sadursme starp Holivudas glamūru un Īrijas laukiem visuzskatāmāk, gluži kā personības dažādās šķautnes, ir redzama kontrastos – ziedu brokātos un sudrabkrāsas mirdzumā komplektā ar tvīdu un adījumiem.

Nepieklājīgā garderobe

Ņujorkas leģendārās disko karalienes un sabiedrības dāmas Nanas Kempneres (1930–2005) iedvesmots, Maikls Helperns sarūpējis glamūrīgu zīmola Halpern kolekciju. Tās pamata veidošanai noderējis kāds nelāgs notikums – vakars, kad dāma izraidīta no nakts izklaižu vietas Le Cirque “nepieklājīgā” Yves Saint Laurent bikškostīma dēļ.

“Viņa aizgāja prom, pārģērbās un atgriezās, tērpusies žaketē kā kleitā,” skaidro dizainers un dēvē Nanu par vienu no lieliskākajām modes robežpārkāpējām. Un tieši tāpēc par spožās, košās un dinamiskās kolekcijas moto izvēlēts apzīmējums “nepieklājīga garderobe”.

Nanas ieguldījums ir arī lieliska humora izjūta – dzīvē un modē: “Visu laiku cilvēkiem saku, ka vēlos tikt apglabāta kaila. Zinu, ka tur, kur es došos, būs veikals,” skandināja negausīgā šopaholiķe, kuras vēlmes (par laimi) spēja apmierināt viņas turīgais vīrs baņķieris Tomass Lēbs.

Roze ir roze

Ģertrūde Staina (1874–1946) bija universāla personība – noveliste, rakstniece, dramaturģe, mākslas kolekcionāre, kuras atbalsts 20. gadsimta sākuma Parīzes modernisma māksliniekiem un domātājiem veicināja daudzu karjeras attīstību. Bet stila ikona viņa nebija.

Stainas grāmatas par lesbiešu mīlestību, mīlas trijstūri un lesbiešu seksualitātes komentāri aizrāvuši Londonas dizaineri Hannu Veilandi tēmu romantiskā gara dēļ. Rezultāts – sentimentāla kolekcija ar sārtām un rozā ziedu apdrukām un grafiskiem mīlas slavinājumiem.

Un kā atgādinājums par rakstnieces vizuālo tēlu – īsi matu griezumi, apjomīgi kažokādu silueti un ekscentriskas proporcijas. Bet, atsaucoties uz rakstnieces slaveno izteicienu: “Roze ir roze ir roze ir roze”, skates scenogrāfiju rotājuši uzraksti: “Shrimp is a shrimp is a shrimp.”

Sešdesmito gadu citplanētieši

Ar stilu, eleganci un grāciju izslavētā Žaklīna Kenedija (1929–1994) – ASV prezidenta Džona Kenedija sieva, vēlāk grieķu kuģu magnāta Aristoteļa Onasis kundze, ir itin biežs dizaineru iedvesmas avots.

Šogad – ekscentriķim Džeremijam Skotam, kurš pievērsies konspirācijas teorijām par citplanētiešiem. Ideja šāda – Džons Kenedijs aktrisei Merilinai Monro atklājis, ka citplanētieši ir reāli un tam ir atrasti pierādījumi.

Tā kā aktrise grasījusies šo informāciju atklāt presei, viņa tikusi likvidēta, gadu vēlāk – arī pats Kenedijs. Džeremijs Skots stāstu atvasinājis līdz tam, ka arī Džekija ir citplanētiete – jo kā gan citādi tik skaista, gaumīga un eleganta būtne spējusi izlīkumot dzīves smagos līkločus?!

Kolekcijā ietilpst sešdesmito gadu kostīmi košās krāsās un popārta mākslinieku Endija Vorhola un Roja Lihtenšteina daiļrades apdrukas. Tajā ar humoru apspēlēta patērētāju kultūra un glamūrs, bet modeles (lasi – Džekijas) uz mēles pārsteidza ar zaļu, rozā un zilu ādas krāsu.

Māksliniece mūsdienās

18. un 19. gadsimta Francijas rokoko un neoklasikas mākslinieku vidū Elizabete Luīze Vižē Lebrēna jeb Madame Lebrēna (1755–1842) bija revolucionāre. Neraugoties uz to, ka dzimuma dēļ viņai nebija tiesību studēt mākslu, Lebrēnai izdevās ielauzties mākslas aprindās un kļūt par Austrijas erchercogienes, Francijas un Navarras karalienes Marijas Antuanetes portretisti ar vietu galmā.

Dizaineram Tomam Braunam māksliniece kļuva par mūzu, un tapa kolekcija, kurā “māksliniece glezno vīziju, kas viņa vēlas būt 21. gadsimtā”.

Tērpu tekstūras un pelēkās krāsas gradācijas atgādina par Lebrēnu un rokoko perioda smalko, plūstošo glezniecības stilu. Netrūkst arī laikmeta liecību garderobes detaļās – korsetēs un polsterējumos. Protams, tas viss modernā 21. gadsimta manierē.

Pavedinātāja

Franču kino aktrise Stefāne Odrāna (1932–2018) pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados bija pazīstama sava atturīgā, viltīgā, liktenīgā un pat kriminālā tēla dēļ.

Zīmola Chloé dizainere Nataša Remzī-Levis ir ņēmusi vērā zīmola priekšteča, dizainera Karla Lāgerfelda mīlu uz franču kino un līdzās Andželikai Hjūstonei, Izabellai Ipērai un Sisijai Speisekai par galveno varoni nosaukusi aktrisi Stefāni Odrānu, ar kuras palīdzību pēta “buržuāzijas neapmierinātās kaislības”.

“Stefāne Odrāna ir bīstami pavedinoša, turklāt neskaitāmās filmās ir ģērbusies Chloé tērpos,” skaidro dizainere. Odrāna reprezentē franču buržuāzijas tēlu un neiztrūkstošo pavedināšanas elementu, un Chloé kolekcijā šie abi elementi apvienojas vīrišķīgi sievišķīgā izstrādājumā – kreklkleitā, kas uzlabota ar mežģīnēm un darināta no zīda, sadalīta erotiskos šķēlumos vai papildināta ar volāniem.

Skaistuma uzvara

Emocijas, kas uzvirmoja pēc Pīnas Baušas (1940–2009) pasaulslavenās teātra trupas Tanztheater Wuppertal pirmizrādes dejai Nelken jeb Neļķes 1982. gadā, atbalsojas arī mūsdienās.

Horeogrāfijas iestudēšana un uzstāšanās Vācijā laikā, kad tā vēl aizvien bija jutīga Otrā pasaules kara radīto traumu dēļ, demonstrēja ekscentriskas rotaļas ar cilvēku emocijām, ikdienas parodiju un tumšu, sāpīgu humoru.

Tikmēr pati izrādes norise paradoksālā vidē – uz neļķu tūkstošiem rotāta paklāja, kurā ziedu samīcīšana dejas laikā ir kā iznīcības disharmonija ar skaistumu. Uz to atsaucoties, Tory Burch modes skate noritēja ziedu laukā: “Noskaņojumu definē romantika. Sievišķīgums saplūst ar klasiskiem piegriezumiem, modernu pieeju kokvilnas apstrādei un tekstūru, un apdruku kontrastiem.”

Vieglās, ziediem rotātās kleitas komplektā ar raupjām virsdrēbēm ir kā Baušas daiļrades kontrasti. Tēlu ziņā dizaineri iedvesmojusi amerikāņu sabiedrības dāma, Džekijas Kenedijas Onasis māsa Lī Radzvila (1933), precīzāk apraksts no 2001. gadā publicētās autobiogrāfijas Happy Times: “Sieviete, kura pieredzējusi vēsturiskus mirkļus, bijusi klāt likteņa nomocītām personībām un ir apzināti izlēmusi atcerēties tikai skaisto.” Tā tapis atgādinājums par skaistuma un pozitīvisma spēku, kas ļauj aizmirst destrukciju un haosu.

Īstā attieksme

Zīmols Duro Olowu par norisēm sabiedrībā runā ar spēcīgu un radošu sieviešu starpniecību. Šajā sezonā viņu mūza ir Paulīne Bleka (1953), grupas The Selecter līdere, kuras repertuārs, miksējot tradicionālos ska (mūzikas stils, kas izveidojies Jamaikā) ritmus ar panku mūziku, bija atbilde britu konservatīvās partijas līderes Margaritas Tečeres politiskajai nostājai Lielbritānijā astoņdesmitajos gados.

Zīmols uzskata, ka patlaban šāda politiskā attieksme ir tieši laikā. Duro Olowu izpildījumā tie ir meistarīgi kontrasti un apdrukas, un krāsu saplūšana, kuru spilgtums un dinamika atgādina par jauniešu brīvību.

Šajā saplūšanā klātesoša bijusi vēl viena mūza – vācu dadaisma māksliniece Hanna Heha (1889–1978), kura līdzīgi kā Paulīne Bleka spēja dominēt vīriešu pasaulē.

Viņas ietekmes demonstrētas tēlniecisku formu mēteļos ar Hannas kolāžas tehnikās veidotām ģeometrisku rakstu, zvanveida piedurknēm.

Nejaušā māksla

Zīmola KES dizaineres Lias Kesas lielākā iedvesma ir māksliniece Miriama Kabessa, pie kuras viņa Telavivā studējusi glezniecību. Abas saista līdzīga pasaules un mākslas uztvere, kā arī sieviešu spēks un varas meklējumi ar mākslas un pašizpausmes palīdzību. Sadarbībā modes skate pārvērtās performancē.

Telpas fonu rotāja balts audums ar abstraktām, melnām līnijām, bet uz grīdas izbārstītais krāsas pigments, modelēm kustoties un pārvietojoties, nokļuva uz audekla un papildināja “nejaušo” mākslas darbu. Notiekošo līdzsvaroja zīmola zīda, satīna, šifona un kašmira tērpi dažādās melnā tonalitātēs, kuri kā abstrakts mākslas darbs ir ikdienišķa minimālisma iemiesojums.

Sievietes sievietēm par sievietēm

Zīmolu PH5 radījušas sievietes sievietēm un pat iedvesmojušās, novērtējot sieviešu sasniegumus. Dizaineres Mijia Zhang un Wei Lin par savām mūzām sauc Itālijas dizaina un arhitektūras grupas Memphis Group dalībnieces Nathalie du Pasquier (1957) un Barbara Radice (1943).

PH5 kolekcijā vērojamas rotaļas ar asimetriju, arhitektoniskām formām un postmodernisma izteiksmīgajām krāsām. Un, sadarbojoties ar organizāciju Girls Who Code, puse modeļu bija reālas sievietes, tostarp – pediatrijas medmāsa, inStyle izdevuma žurnāliste, tēlniece un sociālo mediju eksperte.

Sievišķības krāsa

Delpozo dizaineram Džozefam Fontam, kurš šoruden pameta zīmolu, veidojot pēdējo kolekciju, iedvesmai noderēja nepublicēta izdevuma National Geographic trīsdesmito gadu fotogrāfija ar ūdens lilijām un lotosa ziediem un – kā atklājums – 28 gadus vecā māksliniece Inès Longevial.

Viņas sievišķīgie portreti krāsās un formās izstaro harmoniju, turklāt daiļradē dominē pasteļtoņu rozā. “Rozā atgādina franču mākslinieces delikātumu un sievišķību,” slavina dizainers, kurš vienmēr radījis kolekcijas maigām un vienlaikus spēcīgām sievietēm.