Lēcas: kā gatavot šo eksotisko un piemirsto pākšaugu

Franči apgalvo, ka viņu virtuve bez lēcām nav iedomājama, vācieši un austrieši saka, ka lēcu ēdieni reizēm itin labi noder, spāņi uzskata lēcas par nabagu ēdienu, bet Anglijā pat nabagi negribot uz tām skatīties. Tomēr vēstures raksti liecina, ka tajā pašā Anglijā lēcu miltu dēļ pat notikušas vairākas smagas tiesas prāvas, turklāt šī karaliste ilgu laiku sacentusies ar Franciju par labāku un lētāku lēcu miltu ražošanu.

Kā apieties ar lēcām?

* Tumšā, sausā un labi noslēgtā traukā lēcas var uzglabāt pat 2–3 gadus, un tās nezaudē savas vērtīgās īpašības.

* Atšķirībā no citiem pākšaugiem lēcas nav obligāti jāmērcē. Protams, var mērcēt, taču arī ne visas. Ir šķirnes, kuras bez mērcēšanas izvārās 10–15 minūtēs.

* Lēcām mēdz atšķirties vārīšanās laiki, piemēram, brūnās jāvāra no pusstundas līdz stundai; tās var arī mazliet pamērcēt. Turpretī sarkanās un dzeltenās lēcas nav jāmērcē, tās izvārās nepilnās 15 minūtēs. Ja vāra ilgāk, tās izšķīst.

* Lēcām piemērotas garšvielas ir ķiploki, timiāns, majorāns, salvija, lauru lapas, pipari, piparmētra, čili, ingvers, ķimenes. Dzeltenajām lēcām vispiemērotākais ir karijs. Kā piedeva noder citronu sula vai augļu etiķis.

Kuras lēcas kuram ēdienam?

Zaļās lēcas ir salīdzinoši nesen novāktas un nelobītas. Atkarībā no šķirnes tās var būt gan lielākas, gan mazākas un vārīšanas laikā saglabā formu. Tām piemīt viegls riekstu aromāts. Zaļās ir piemērotas dažādu salātu un piedevu gatavošanai.

Brūnās lēcas ir kādu laiku pastāvējušas zaļās lēcas. Jo ilgāk tās tiek uzglabātas, jo brūnāku toni iegūst. Šīs lēcas Eiropā ir vispopulārākās, jo piemērotas zupu, salātu un sautējumu gatavošanai. Tās pasniedz arī kā piedevu jēra gaļas ēdieniem, ribiņām, zoss cepetim.

Sarkanās un dzeltenās lēcas ir īpaši iecienītas Austrumzemju virtuvēs, Turcijā, Indijā, Vjetnamā. Tām ir maiga garša un īss vārīšanās ilgums – aptuveni 10 minūtes. Vāroties sarkanīgā krāsa pārvēršas dzeltenīgā tonī. Tās piemērotas biezeņiem, biezzupām un biezputrām.

Vai lēcas jāvāra ūdenī, kurā tās mērcētas?

Šajā jautājumā domas joprojām dalās: vieni saka, ka šāds ūdens ir bagāts ar minerālvielām, kas, mērcējamo ūdeni izlejot, tiks zaudētas, bet otri apgalvo, ka – tieši otrādi – ūdenī ir grūti sagremojamas vielas, kas izdalījušās no lēcām un pastiprina vēdera pūšanos. Jaunākais viedoklis ir šāds: pirmkārt, var gadīties, ka no lēcām atdalījušies kādi netīrumu krikumiņi un tie peld šajā ūdenī; otrkārt, ūdenī nonākusī viela saponīns vārīšanās laikā veicina putu veidošanos. Ja tas netraucē, tad lēcas var vārīt ūdenī, kurā tās mērcētas.

Cik lielā katlā jāvāra lēcas?

Saponīna (viela, kas veicina putu veidošanos) dēļ katlā, kur vārās lēcas, reizēm sarodas tik daudz putu, ka tās kāpj pāri malām; it sevišķi, ja vāra iepriekš nemērcētas lēcas. Šī iemesla dēļ ieteicams izvēlēties palielu katlu arī tad, ja vāra mazu daudzumu lēcu, turklāt katlu piepilda tikai par divām trešdaļām.