"No malas viss izskatījās labi, bet man sākās panikas lēkmes" - latviešu dīdžejs atklāti par veģetatīvo distoniju
Lai gan nereti sirds dziļumos zinām pareizo atbildi, uzticamies prātam, kas ne vienmēr ved pareizajā virzienā. Taču dzīve pati visu sakārto pa plauktiem. Savā privātajā stāstā dalās DJ Rudd, īstajā vārdā Rūdolfs Budze, dīdžejs, mūzikas producents un radio personība. Viņam daudz iemācījusi veģetatīvā distonija, kura pirms vairākiem gadiem skārusi mūziķi.
Rūdolfs izceļ trīs pagrieziena punktus, kas līdz šim ir visvairāk ietekmējuši viņa karjeru un dzīvi kopumā. Jaunieša gados, kad aizvien lielāku popularitāti sāka iegūt hausmūzikas stils, Rūdolfam parādījās interese par jaunas mūzikas meklēšanu un miksēšanu.
Par pirmo lielo grūdienu dīdžeja karjeras virzienā kļuva franču dīdžeja un producenta Boba Sinklēra uzstāšanās klubā Nautilus 2001. gadā. “Es pat nedejoju. Stāvēju uz balkona virs skatuves un skatījos, kā un ko viņš dara. Gandrīz visas dziesmas zināju, jo aktīvi klausījos raidījumu Dance Box, kuru vadīja leģendārais dīdžejs Bogdans Tarans.
Boba Sinklēra uzstāšanās bija tehniski spēcīga, un viņa muzikālā izvēle bija liels baudījums un iedvesma manai turpmākajai darbībai. Šī uzstāšanās atstāja uz mani spēcīgu iespaidu.”
Nākamā performance, kas iespaidoja Dj Rudd karjeru, bija Dj Monsta sets festivālā Summer House, kas risinājās Kaunatas Tautas namā, netālu no Rēzeknes. Tolaik viņš pats jau bija sācis uzstāties un kļuva pazīstams klubu īpašnieku vidū.
“Atceros, ka atrados uz skatuves un apbrīnoju, kā Dj Monsta spēj miksēt, skečot un strādāt ar publiku. Šī un Boba Sinklēra uzstāšanās kļuva par diviem nozīmīgākajiem notikumiem manā dīdžeja karjerā.” Interesanti, ka dažus gadus pēc zīmīgās Boba Sinklēra uzstāšanās Dj Rudd kļuva par rezidentdīdžeju kluba Nautilus VIP Lounge. “2001. gada nogalē sāku spēlēt netālu esošajā klubā Dizzy. 2002. gadā pabeidzu vidusskolu un 2003. gadā sāku spēlēt Nautilus. Savā ziņā aplis noslēdzās.”
Atspērienu karjerā viņš skaidro ar faktu, ka tolaik bija mazāk dīdžeju, līdz ar to arī mazāka konkurence. Dj Rudd uzstājās ne tikai Latvijā, bet devās arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm. Kamēr no malas viss izskatījās labi, jauno vīrieti pārsteidza veģetatīvā distonija, kas pilnībā izmainīja viņa dzīvi.
“Man bija aptuveni 23 gadi, kad sākās panikas lēkmes. Iespējams, tās izraisīja naktsdzīve. Lai gan nebiju liels tusētājs, naktis pavadīju pārsvarā klubos, kur klausījos vai spēlēju mūziku. Tāds režīms augošam organismam nav īpaši labvēlīgs. Ap 2005. gadu sadraudzējos ar Māru no Astro’n’out, sākās mana mūziķa karjera. Laikam vienkārši degu, jo visu gribēju izdarīt maksimāli labi.
Vēl viens iemesls varētu būt tā brīža attiecības, kas radīja psiholoģisku spriedzi, jo galvenie simptomi pārgāja tieši pēc šķiršanās. Mēnesi lietoju antidepresantus, regulāri apmeklēju ūdens nodarbības, aktīvi sportoju, un pamazām kļuva labāk. Tagad varu uzskatīt, ka esmu to uzveicis, jo pēdējās pazīmes lēkmei bija aptuveni pirms septiņiem gadiem.”
Rūdolfu ļoti sarūgtina tas, ka cilvēkiem joprojām ir neērti runāt par garīgo veselību. Pēc nesenās traģēdijas, kad slavenais zviedru dīdžejs Avicii 28 gadu vecumā pats sev atņēma dzīvību, daudzi pasaules klases dīdžeji sāka skaļi runāt par savām iekšējām cīņām un psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem. “Es ļoti vēlētos, lai tuvākajā nākotnē arī mēs šeit, Latvijā, spētu atklāti runāt par šīm tēmām.” Viņš pats ir apmeklējis psihoterapeitu un mudina to darīt visiem, kas saskaras ar mentālām problēmām.
“Ja sāp ķermenis, tu taču uzticies speciālistam, kurš tevi “salabos”. Diemžēl daudzi cilvēki domā, ka ar psiholoģiska rakstura problēmām var tikt galā paši vai izrunājoties ar draugiem. Psihoterapija izmainīja manu domāšanu, iemācot novērot savas emocijas un neļaujot tām izpausties citos veidos vai slimībās. Uzskatu, ka daudzas fiziskas slimības sakņojas emociju pasaulē.”
Galvenais, ko veģetatīvā distonija ir iemācījusi Rūdolfam, ir neļaušanās destruktīvām emocijām. “Agrāk ļoti pārdzīvoju, ja kaut kas nesanāca vai kāds nebija ar mani vienisprātis. Bieži apvainojos un turēju sevī daudz aizvainojuma un dusmu, kas veidoja spriedzi.
Negatīvās emocijas ir normālas, un no tām nevar izvairīties, bet svarīgi ir apzināties, cik ļoti tu tām ļaujies. Agrāk, kad mani kaut kas satracināja, ļoti ilgi mēdzu atrasties dusmu afekta stāvoklī, un tas atsaucās uz veselību. Tagad, kad mani kaut kas uzvelk, jautāju sev – kāpēc?
Vai man šobrīd vajadzētu pieņemt nopietnus lēmumus? Droši vien, ka ne. Arī dusmu afekts pāriet daudz ātrāk. Neuzskatu, ka negatīvās emocijas vajadzētu noliegt. Galvenais ir tās pamanīt un neļauties, neiekrist afektā.”
Saslimis ar veģetatīvo distoniju Rūdolfs pameta Astro’n’out, taču pēc trīs gadu pauzes atjaunoja attiecības ar Māru, un kopīgiem spēkiem tapa albums Lauvas (2012), vēlāk izveidojās sadarbība ar Donu. Rūdolfs ir pierādījis sevi kā talantīgu producentu, joprojām dīdžejo un strādā radio. “Viss piedzīvotais mani aizvedis tur, kur pašlaik esmu, un man te tīri labi patīk. Es negribētu darīt neko citu,” viņš piebilst.
