Gaisa balonu pilots Kristaps Frickauss: "Gaisā drīkst darīt visu ko, izņemot vienu – bez pilota atļaujas kāpt ārā no groza"

Nesen Saldū norisinājās vērienīgs gaisa balonu festivāls, kurā piedalījās komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas. Saldus atrodas savdabīgā vietā, kas ir ļoti piemērota gaisa balonu festivāliem, – ieplakā, tādā kā bļodā, kur ir aizvējš.

Kā sacīja gaisa balonu pilots Kristaps Frickauss: “Ja Saldus atrastos uzkalnā, daudzi lidojumi būtu jāatceļ. Ieplaka dod aizvēju un mierīgākus laika apstākļus. Balons ir kā liela bura, tas ir ļoti jutīgs pret katru vēja pūtienu. Saldū starts bija lielā sporta kompleksa stadionā, kur tribīnēs cilvēki varēja labi redzēt, kā tas viss notiek. Aizvējā varējām mierīgi pacelties, bet jau lidojuma laikā meklējām lielu lauku, kur droši nosēsties.”

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts sarunā ar Patieso Dzīvi norādīja, ka pirmais mēģinājums rīkot gaisa balonu festivālu Saldū noticis 2015. gadā. Nākamajā gadā pasākums jau bijis nopietnāks un vērienīgāks. Arī šogad festivāls daudzos izraisījis sajūsmu, un tas dod stimulu turpināt tradīciju. 

Lai redzētu iespaidīgo gaisa balonu parādi, Saldū bija ieradušies interesenti no daudzām Latvijas pilsētām. Māris Zusts uzskata, ka festivāla laikā Saldus bijusi vispopulārākā vieta Latvijā, pilsētā bijis pilns ar tūristiem, tie aizņēmuši visus viesnīcu numurus. Turklāt dzimtsarakstu nodaļas darbinieki, atrodoties grozā augstu virs pilsētas, salaulāja trīs pārus. Šogad uz Saldus gaisa balonu festivālu bija pieteikušās 18 ekipāžas, un viens no pilotiem bija Kristaps Frickauss, kurš labprāt piekrita sarunai ar Patieso Dzīvi.

Lidošana savam priekam

Stāstot par gaisa balona priekšrocībām, Kristaps min absolūto brīvības izjūtu, ko sniedz lidojums. “Gaisa balonā tu atslēdzies no visām ikdienas problēmām, tā ir pilnīga aizmiršanās. Ja ir kāds kreņķis, to tu atstāj lejā. Tu vienkārši lido un izbaudi lidojumu. Atceros, kad mācījos lidot ar lidmašīnu, pirmajos trīs lidojumos nemaz nepaskatījos ārā pa logu, visu laiku skatījos tikai uz paneli. Ātrums, augstums, virziens... Tas man likās diezgan stresaini, trūka tās brīvības, kuru jūti gaisa balona grozā.

Ar lidmašīnu jālido pa noteiktu maršrutu, nevari atslābināties. Tev jāpiesaka lidojuma plāns, vajadzīgs angārs, kur to lidmašīnu turēt, nepieciešams lidlauks un vēl daudz citu lietu. Savukārt balonu vari turēt vienkāršā piekabē, ar to vari pacelties un nolaisties jebkurā pļavā. Un nekāda stresa un saspringuma. Pilnīgs restarts un brīnišķīgs piedzīvojums.”

Aizraušanās ar gaisa baloniem Kristapam sākusies 2006. gadā, kad Latvijas pirmais gaisa balona pilots Gunārs Dukšte uzaicinājis viņu palīgos savā komandā. “Tā kā mani interesēja aviācija, es nospriedu – kāpēc ne? Pēc kāda laika Gunārs paziņoja, ka nolēmis veidot pilotu skolu, un jautāja, vai es nevēlos iegūt gaisa balona pilota licenci. Man šis piedāvājums patika, un es to ar prieku pieņēmu.” Kristaps paskaidro, ka gaisa balonu pilota licenci iegūst līdzīgi kā autovadītāja apliecību. Vispirms pilotu skolā apgūst teoriju un praksi, pēc tam ir valsts eksāmens.

Pilotēt gaisa balonu viņš sācis 2008. gadā, turklāt to darījis ļoti aktīvi. “Man kā jaunam pilotam gribējās lidot vairāk par citiem. Sāku piedalīties ne tikai dažādos gaisa balona festivālos, bet arī sacensībās. Tomēr drīz vien sapratu, ka sacensībās nepietiek tikai ar lielu gribēšanu, tam nepieciešama arī pieredze un zināšanas.”

Kristaps uzskata, ka gaisa balonu pilotus var iedalīt divās kategorijās. “Vieni ir sporta piloti, kas sacensībās krāj punktus un paaugstina savus reitingus. Viņi, tā teikt, ir spicie naži – regulāri braukā pa mačiem, attīsta meistarību un krāj pieredzi. Otrajā kategorijā ir piloti, kas lido sava prieka pēc. Viņi piedalās festivālos, tiekas ar kolēģiem un vienkārši bauda lidojumu. Pēc kāda laika es nospriedu, ka tomēr nevēlos orientēties uz punktu vākšanu un reitingu celšanu, tāpēc sporta pasākumos vairs nepiedalos. Tagad es lidoju tikai savam priekam.”

 Spēle ar vēju

Reizēm Kristapam jautāts, kā tad tās sacensības notiek – vai tiešām uz ātrumu? Sacensībās ir jāveic dažādi uzdevumi, kurus ne vienmēr ir vienkārši izpildīt. “Daži uzdevumi ir vieglāki, daži pat ļoti komplicēti. Piemēram, pirms lidojuma dažādās vietās tiek izlikti mērķi, kuros jānomet marķieris – numurēts smilšu maisiņš ar garu asti.

Demonstrējot savu meistarību, pilotiem jāpielido pēc iespējas tuvāk katram krustam un jānomet marķieris iespējami tuvāk krusta centram. Tā kā krusti atrodas dažādās vietās, pilotiem jāņem vērā vēja virziens un ātrums, lai ar balonu nonāktu vajadzīgajā vietā. Lai būtu sarežģītāk, mērķi ir atvērti dažādos laikos, kad metiens tiek ieskaitīts. Ir arī citi uzdevumi, piemēram, kurš pirmajās desmit minūtēs nolidos vismazāko distanci.

Tad visi meklē aizvēju, meklē ieplakas, mežmalas un turas tuvāk zemei. Interesants ir uzdevums, kur pilotam jāatrod lielākā vēja virziena starpība – jāveic lielākais iespējamais leņķis. Vispār uzdevumi ir daudz un dažādi, un tie noteikti nav vienkārši.

Parasti ir tā – jo augstāk pacelies, jo vairāk pūš. Pilotiem nepieciešams labi pārzināt meteoroloģiju. Jo mierīgāki laika apstākļi, jo mierīgāk var piezemēties. Nosēdināt gaisa balonu nemaz nav tik sarežģīti, galvenais – kā to izdari. Ir iespējams nosēdināt arī tā, ka no šampanieša glāzes neizlīst ne pilīte.”

Lidošanai ar gaisa balonu der laiks, kad vējš nav stiprāks par pieciem metriem sekundē. “Ja ir stiprāks, izklaides lidojumi parasti izpaliek. Sporta sacensībās gan lido arī pie lielāka vēja ātruma. Sacensībās parasti pilots lido viens pats vai ar stūrmani.

Reizēm lido ar tiesnesi, kurš skatās, kā pilots izpilda uzdevumus. Mazais cilvēku skaits sporta gaisa balona grozā ir saistīts ne tikai ar drošību, bet arī ar konkrētu specifiku. Sporta baloni pēc izmēriem ir mazāki, vieglāki un ērtāk vadāmi. Ar tiem iespējams strauji samazināt augstumu vai arī otrādi – strauji uzņemt augstumu, kas nepieciešams, lai ātri atrastu nepieciešamo vēja virzienu”.

Bet kā tad īsti var vadīt gaisa balonu? “Parasti to dara, mainot lidojuma augstumu. Dažādos augstumos mēdz būt atšķirīgs vēja virziens. Mainot augstumu, var piestūrēt tur, kur vajadzīgs. Ne vienmēr tas vēja pagrieziens ir liels, reizēm tikai 10–15 grādu, taču gadās arī 100 grādu vai pat vairāk. Lai dabūtu vajadzīgo pagriezienu, tas vējš ir jājūt. Vadot gaisa balonu, vienmēr notiek interesanta saspēle ar vēju.”

Baloni ar milzīgiem groziem

Jo lielāks grozs, jo lielākam jābūt balonam. Kristaps rēķina, ka Latvijā gaisa baloniem ir vidēji 2600–3400 kubikmetru tilpums. Tie ir baloni ar groziem, kur bez pilota vēl var ietilpt 2–4 pasažieri.

“Pasaulē ir arī kompānijas, kas rīko izklaides lidojumus. Tie ir lieli baloni ar lieliem groziem, kuros ir 12–18–24 vietas. Ja nemaldos, ir pat grozi ar 30 vietām, var iesēdināt gandrīz vai veselu autobusu ar pasažieriem. Piemēram, grozs ar 24 vietām ir sešarpus metru garš, tas sadalīts vairākos nodalījumos, katrā nodalījumā – no diviem līdz četriem pasažieriem.

Pilots atrodas pa vidu. Lielajos grozos ir arī asistents, kurš raugās, lai viss būtu kārtībā. Lielajiem baloniem nepieciešami rāmāki laika apstākļi, jo tie ir lēnāki, to vadīšanai vajadzīga lielāka pieredze. Jaunie piloti vispirms trenējas ar maziem baloniem un tikai pēc tam, iegūstot attiecīgu kvalifikāciju, pāriet uz lielāku balonu klasi, kas ļauj vizināt arī pasažierus.”

Tā kā gaisa baloni pieder pie aviācijas, pirmajā vietā ir drošība. Kristaps gan piebilst, ka atšķirībā no lidmašīnas vadīšanas, pilotējot gaisa balonu, viņš jūtas daudz brīvāk un komfortablāk. “Balonu gaisā tur nevis ātrums, bet gan siltais gaiss. Tas nozīmē, ka ir daudz brīva laika, lai baudītu lidojumu. Balonam gaisā vienmēr ir pirmā roka. Visiem lidaparātiem, kas gaisā sastop balonu, ir jādod tam ceļš.”

Kristaps uzskata, ka gaisa balons ir viens no drošākajiem transporta līdzekļiem, ja vien ar to nelido lielā vējā. “Tas ir tāpat kā ar automašīnu – ja tu brauc lēni, tad ir salīdzinoši droši. Ja brauc ātri pa apledojušu ceļu, tad rēķinies ar sekām. Ja ar gaisa balonu nedara pārgalvīgas lietas un ievēro noteikumus, nav nekādu problēmu.

Reizēm man jautā, vai gaisa balons var, piemēram, pārplīst vai uzsprāgt kā parastais lateksa balons. Nē, nevar, jo tas sastāv no daudziem savstarpēji sašūtiem paneļiem. Ja arī kāds panelis lidojuma laikā tiek bojāts, tas netraucē droši turpināt lidojumu.”

Pirmais lidojums – tā bija sensācija

Festivālos redzēts, ka starta vietā gaisa baloni atrodas cieši līdzās. Vai tie cits citam netraucē? “Nav problēmu,” teic pilots. “Ja baloni atrodas pavisam blakus, tie piepūšoties viens otru pabīda malā. Tas ir normāli, ja baloni startā atrodas cits pie cita. Starta laikā gan jāskatās, lai, ceļoties gaisā, ar savu grozu nesabojātu citam pilotam balona apvalku.”

Kristaps vairakkārt uzsver komandas nozīmi – pilotam bez palīdzības nekādi neiztikt. “Sapakotais balona apvalks sver kādus 140 kilogramus. Tas jāizņem no piekabes, jāpiestiprina pie groza, jāizkārto pa lauku. Sanāk tāda gara desa, kuru, izmantojot ventilatoru, vispirms piepūš ar aukstu gaisu. Lai to izdarītu, nepieciešami palīgi. Lai viss notiktu viegli un pareizi, komandā vēlami vismaz trīs cilvēki.

Pēc lidojuma balons arī jāsavāc. Agrāk saziņai izmantoja rācijas, taču tagad modernās tehnoloģijas ir tik attīstītas, ka pietiek ielādēt telefonā nepieciešamo lietotni, nosūtīt datus, lai komandas biedri savos telefonos redzētu, uz kurieni pilots lido un kur nosēžas. Papīra kartes arī vēl joprojām izmanto, taču arvien vairāk piloti paļaujas uz elektroniskajām ierīcēm. Visa navigācija pieejama telefonā.”

Kad Latvijā sākuši lidot pirmie gaisa baloni, nav bijis ne rāciju, ne mobilo telefonu. “Tad bija tā, ka komanda sēdēja kādās lauku mājās starta vietā un gaidīja zvanu. Savukārt pilots, kad nosēdās kādā pļavā, meklēja tuvākās mājas, lai no tām piezvanītu komandas biedriem un pastāstītu, kur jābrauc balonu meklēt.” 

Modernajā pasaulē visas lietas kļūst pieejamākas. “Senos laikos entuziasti gaisa balonus paši modelēja un būvēja. Tagad pasaulē netrūkst rūpnīcu, kas saražo pietiekami daudz balonu, lai ikviens, kas vēlas, varētu tādu iegādāties. Turklāt viss tiek modernizēts – materiāli kļūst arvien plānāki, izturīgāki un vieglāki.” 

Pirmie gaisa baloni bijuši diezgan primitīvi. “Vispār pirmais gaisa balonu darbības pamatprincips tika izmantots jau Senajā Ķīnā, kad gaismas laternas izmantoja armijas saziņas vajadzībām. 1783. gadā Parīzē brāļi Mongolfjē nodemonstrēja pirmo lidojumu ar gaisa balonu, kura grozā atradās cilvēki. Tā bija liela sensācija, tiem laikiem tas bija kaut kas supermoderns. Eiropā šis demonstrējums izraisīja lielu ažiotāžu, daudzās valstīs uzradās entuziasti, kas centās to visu izmēģināt. Varam sarēķināt, ka ar gaisa baloniem cilvēks lido jau 235 gadus,” stāsta Kristaps.

Nolietojuma termiņš

Gaisa balonus ražo daudzās valstīs, piemēram, Čehijā, Vācijā, Lielbritānijā, Spānijā, Krievijā, ASV. “Normāls gaisa balons maksā kā labs džips,” rēķina Kristaps. “Tāds neliels sporta balons maksā, sākot no 35 tūkstošiem eiro. Jo lielāks grozs, jo augstāka cena – līdz pat 100 tūkstošiem eiro.” Viņš neslēpj, ka lidošana ar gaisa balonu ir visai dārgs hobijs. “Lai ar to taisītu biznesu, nepieciešams balons ar kādām padsmit vietām. Daudzviet pasaulē tā arī notiek – pieved tūristus ar autobusiem, sasēdina gaisa balonu grozos un vizina.”

Pašlaik Latvijā ir 14 aktīvi piloti, Igaunijā divi, bet Lietuvā gandrīz divi simti. “Ja salīdzinām pilotu un iedzīvotāju skaita attiecību, Lietuvu var uzskatīt par gaisa balonu lielvalsti. Ar ko tas izskaidrojams? Lietuvā aviācija vienmēr bijusi attīstīta – jau kopš seniem laikiem. Baltijā pirmie gaisa baloni parādījās tieši Lietuvā. Ja nemaldos, pirmais gaisa balons festivāls Viļņā notika 1989. gadā, vēl PSRS laikos.

Savukārt Latvijā pirmais gaisa balons uzradās pirms 26 gadiem, to vadīja Gunārs Dukšte, kura skolotājs bija no Lietuvas. Diezgan ilgu laiku Gunārs bija vienīgais gaisa balonu pilots Latvijā, bet vēlāk šī lieta pamazām attīstījās, un tagad arī Latvijā ir sava pilotu skola. Dažiem Latvijas pilotiem ir Lietuvas licence, tomēr lielākajai daļai ir šeit iegūtas apliecības.”

Kā izrādās, balonam ir arī savs nolietojums jeb balona mūžs. “Ja balons netiek ļoti intensīvi lietots, tā mūžs varētu būt kādi desmit gadi. 500 lidojuma stundu – tas jau skaitās tāds padzīvojis balons. Esmu lidojis ar tādu, kas nolidojis jau 700 stundu, un nekāda vaina. Laika gaitā audums arvien vairāk laiž cauri gaisu, un tas nozīmē, ka balons vairāk jāsilda, tam samazinās arī celtspēja.”

Balonu parasti glabā piekabēs. “Ir ražotāji, kas piedāvā jau gatavas piekabes, taču balonu var glabāt arī parastās standarta piekabēs, kas ir pusotra metru platas un trīs vai trīsarpus metru garas. Balons nav liels, to var diezgan kompakti sapakot.”

Jautāts par viņa paša gaisa balonu, Kristaps pastāsta, ka grozs paredzēts trim četriem pasažieriem, tā lielums ir 1,15 x 1,4 metri, augstums 1,15 metri. No kāda vecuma drīkst lidot ar gaisa balonu? “Bērni var droši lidot, sākot no septiņu astoņu gadu vecuma, kam augums ir vismaz metru divdesmit, lai, stāvot kājās, var redzēt pāri groza malai.”

Izkāpt bez atļaujas nedrīkst!

Lidojuma ilgums atkarīgs no gaisa temperatūras, groza lieluma, pasažieru svara un līdzpaņemtā gāzes daudzuma. “Parasti lidojums ilgst aptuveni stundu. Atkarībā no gaisa temperatūras gaisa balons tērē 1–2 litrus gāzes minūtē. Kad 2/3 gāzes ir iztērēta, jāmeklē vieta, kur droši nosēsties. Trešdaļa gāzes – tā ir rezervei.

Reizēm gan nākas to izmantot, lai nosēstos piemērotā laukā, kur var viegli piebraukt ar automašīnu. Reizēm ir jāpalido ilgāk, lai pārlidotu kādu mežu un nosēstos pļavā. Protams, gaisa balonu var nosēdināt arī mežā, tomēr parasti pilots izvēlas nopļautu lauku. Ja beidzas gāze, balons zemē nekrīt – tas palēnām atdziest un vienkārši lēni laižas lejā.”

Pilots norāda, ka balonam patīk mierīga un stabila gaisa masa, kas parasti ir pieejama pāris stundu pirms saulrieta vai arī agri no rīta saullēktā, kad gaiss ir rāms un mierīgs. “Pa dienu, kad ir termiskās vertikālās gaisa plūsmas un vēja brāzmas, baloni parasti nelido. Izņēmumi ir ziemā, kad zeme tik ļoti neuzsilst un gaiss ir stabilāks. Ziemā var mierīgi lidot arī dienā.”

Daudzi nemaz nezina, ka ziemā var labi lidot. “Turklāt augšā nemaz nav tik auksti, jo tas grils, kas ražo karsto gaisu balonā, sasilda arī cilvēkus, kas atrodas grozā. Līdz desmit grādu salam var justies diezgan komfortabli. Tikai vēlams uzvilkt siltāku kombinezonu un piemērotus apavus.”

Kristaps piemin fizikas īpašību, kas novērojama karstā vasarā. “Karstā laikā samazinās balona celtspēja. Jo augstāka ir gaisa temperatūra, jo vairāk jāsilda gaiss balonā, lai sasniegtu nepieciešamo starpību starp temperatūru ārā un balonā. Ja ziemā balons var pacelt, teiksim, trīs pasažierus, tad karstā vasarā tikai divus.”

Stāstot par fotografēšanu no balona groza, pilots atzīst – klātbūtnes efektu bildē tomēr nevar nofiksēt. “To, ko tu piedzīvo un redzi ar savām acīm, nespēj nofiksēt neviens fotoaparāts. Agrāk grozā no augšas bija ekskluzīva iespēja safotografēt, ko vien vēlies, taču tagad ir pieejami droni, ar kuriem var izdarīt to pašu. Tagad ekskluzivitāte ir tieši pašā lidojuma piedzīvojumā.”

Ja ir brīva gaisa telpa, ar balonu īpašas bez atļaujas drīkst pacelties līdz 3000 pēdu jeb aptuveni viena kilometra augstumam. “Lidojuma augstumu pilots izvēlas atkarībā no vēja virziena un ātruma. Man pašam vislabāk patīk neliels lidojuma augstums, apmēram 100–150 metru, kad var labi saskatīt visus sīkumus uz zemes, meža dzīvniekus – zaķus, lapsas, stirnas, pa retam arī kādu alni purvājā. Lidojot pāri kādai lauku mājai, vari mierīgi pasveicināt saimnieku un novēlēt viņam veiksmīgu dienu.”

Vai gaisā netraucē putni? “Nē, netraucē,” atbild Kristaps. “Neviens putns tuvumā nelido, izņemot bezdelīgas, kuras ir ļoti ziņkārīgas. Viņas riņķo apkārt balonam un brīnās, kas tas tāds tur lido. Stārķi un dzērves parasti turas pa gabalu. Ja sanāk pielidot tuvāk, tad ātri vien pamūk malā.”

Dažreiz pilots kļūst par liecinieku arī ļoti svarīgiem momentiem, kad, lidojot grozā, kāda dāma saņem bildinājumu. “Tas ir skaists pārsteigums, ļoti emocionāls un intīms brīdis.”

Šogad 1. augusta rītā pie Ventas rumbas Kristaps pacēla gaisā kādu pāri, kuru gaisā salaulāja mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics. “Man tā bija pirmā reize, kad grozā bija mācītājs un notika laulības. Teikšu godīgi, biju ne mazāk uztraucies par jauno pāri. Taču viss noritēja lieliski.”

Jautāts, ko vēl var darīt balona grozā, Kristaps atjoko: “Var darīt visu ko, izņemot vienu – bez pilota atļaujas kāpt ārā no groza.” Pilota novēlējums: “Aicinu visus kaut reizi dzīvē izbaudīt to neaprakstāmo dabas skaistumu, ko sniedz lidojums gaisa balonā!"