Spēkavīrs Dainis Zāģeris par dēla audzināšanu: "Es teicu - ja paņemsi rokās cigareti, kārtīgi dabūsi iekšās!"
Spēkavīrs Dainis Zāģeris dalās pārdomās par dēla Dāvida (10) audzināšanu un savām sajūtām tēva lomā.
Tēva loma Dainim šķiet ļoti svarīga un nozīmīga, tāpēc viņš cenšas dēlam atdot visu un maksimāli sagatavot dzīvei. Spēkavīrs vēlas parādīt dēlam labāko piemēru un motivēt viņu, lai izaugtu kārtīgs cilvēks un sasniegtu virsotnes gan mācībās, gan sportā. “Man ir svarīgi būt kopā ar dēlu emocionāli, palīdzēt un dot pēc iespējas vairāk no sevis, lai viņš varētu pilnveidoties.”
Dainis ir bezgala priecīgs, ka bija klāt dēla dzimšanas brīdī, un, atceroties šo notikumu, izplūst neviltotās emocijās: “Bija mirklis, kad šķita, ka manai klātbūtnei dzemdībās nav jēgas, jo nevarēju nekādi palīdzēt, bet ieraudzīt savu bērnu jau pirmajās sekundēs, no viņa pirmā elpas vilciena... neviens tituls un neviena trofeja nevar to pārspēt.”
Viņš uzskata, ka ir ļoti svarīgi jau agrā vecumā dot bērnam impulsu un ievirzīt kādā nodarbē. Lai gan tēva sasniegumi un trofejas ļoti motivē un iedvesmo Dāvidu, Dainis nav pārliecināts, ka vēlētos, lai dēls ietu viņa pēdās, jo spēkavīru sporta veids esot ļoti traumatisks. Dāvids nopietni nodarbojas ar futbolu, un tēvs visādā ziņā viņu atbalsta. “Cenšos braukt līdzi gan uz treniņiem, gan spēlēm. Sportistiem ir svarīga arī psiholoģiskā sagatavotība, ar ko palīdzu Dāvidam, kurš pēc rakstura ir diezgan emocionāls.
Viņam patīk uzvarēt, būt pirmajam, bet, kad tas neizdodas, kā jau ikvienam bērnam, iekšā ir rūgtums. Kopā analizējam kļūdas un cenšamies ar to tikt galā.” Dainis lepojas, ka dēls ir ļoti motivēts un uzcītīgs, taču uzsver, ka galvenais – lai sports pašam sagādātu pozitīvas emocijas. “Mums ir noruna – izejot laukumā, viņam jāspēlē savam priekam, nevis manam. Es gūšu prieku no tā, ka viņš būs laimīgs uz laukuma.
Nesen piedzīvojām situāciju, kad Dāvids nevēlējās braukt uz svarīgu turnīru. Teicu, ka viņam ir divi varianti: vai nu viņš spēlē atpūtai, kas būtu pilnīgi normāli un es par to nedusmotos, vai cenšas gūt panākumus. Izvēloties otro variantu, ir jāmaina attieksme un jāpieņem, ka arī es būšu prasīgāks. Dāvids nolēma pievērsties futbolam nopietni. Protams, nekur zvaigznēs nav ierakstīts, ka viņš kļūs par profesionālu futbolistu, bet es nekad nenožēlošu ieguldīto darbu.”
Tēva un dēla attiecības Dainis salīdzina ar zobrata ritentiņiem, kuri cits citu velk uz priekšu un neviens nedrīkst izkrist ārā. “Mums jābūt komandai. Tikai tā varēsim sasniegt gan personīgos, gan kopējos mērķus. Grūtākās dienās viens otru uzmundrinām un bīdām uz priekšu. Ja atbraucu mājās bez trofejas, Dāvids iekož, kāpēc neesmu trijniekā, bet tas jau pieder pie lietas un padara dzīvi interesantāku. Dažreiz dēla turnīrus gaidu ar lielāku nepacietību nekā savējos. Skaitu dienas, kad varēsim ar visu ģimeni iekāpt mašīnā un doties atbalstīt Dāvidu.”
Par vienu no svarīgākajiem aspektiem attiecībās ar bērnu Dainis uzskata komunikāciju, minot nesenu atgadījumu, kad Dāvidam, spēlējot futbolu bērnu laukumā, no mugursomas tika izzagts naudas maks. “Arī tā ir mācība. Skaidrojam, ka nedrīkst doties ciemos pie svešiniekiem vai kāpt mašīnā pie nepazīstamiem cilvēkiem. Lai justos droši, bērnam nepieciešama komunikācija. Ja bērns nejūtas droši mājās, arī uz ielas viņš nejutīsies droši. Vecāku uzdevums ir radīti tādu gaisotni, lai bērns, izejot no mājām, justos gaidīts atpakaļ.”
Spēkavīrs stingri atbalsta viedokli, ka bērna audzināšanā vienlīdz aktīvi jāpiedalās abiem vecākiem, savukārt bērnam jāizjūt respekts pret mammu un tēti. “Nevar būt tā, ka viens audzina, bet otrs sēž dīvānā un spaida pulti. Esmu pieredzējis, ka viens otrs pat nezina, kurā klasē mācās viņa bērns! Vienmēr, kad atgriežos mājās, pirmām kārtām apjautājos Dāvidam, kā viņam todien ir gājis.”
Dainis stāsta, ka sievas brālis, jokojoties jautājis, vai viņš vestu dēlu uz baleta nodarbībām, ja bērns izrādītu interesi? “Neesmu liels baleta fans, bet vestu. Dēls paliek dēls, un tā ir viņa izvēle. Vecāku uzdevums ir atbalstīt. Skatoties apkārt, redzu, ka daudziem bērniem pietrūkst šā pamudinājuma, tāpēc viņi pievēršas smēķēšanai un alkohola lietošanai.” Runājot par kaitīgajiem ieradumiem, Dainis ir ļoti kategorisks. “Teicu Dāvidam – ja paņemsi rokās cigareti, kārtīgi dabūsi iekšās! Viņš apzinās, ka tas nav veselīgi un var traucēt sportu. Kādreiz, kad kļūs vecāks, varēsim pasēdēt kopā un izdzert kādu glāzi konjaka.”
3 DAIŅA MĀCĪBAS DĒLAM
1. Pili nevar uzcelt bez pamatiem. Dāvids vēlas visu un uzreiz, bet es viņam mācu, ka jāsāk ar maziem mērķiem un tad soli pa solim jāvirzās pretim lielajam.
2. Vienīgais veids, kā sasniegt mērķi, ir iet uz to. Trenējies, darbojies, un rezultāti būs. Galvenais ir vēlme gūt panākumus, un tas attiecas uz visām dzīves jomām.
3. Izmanto savus apstākļus lietderīgi. Dāvidam ir citādi apstākļi nekā man. Bērnībā sapņoju spēlēt hokeju, diemžēl vecākiem nebija finansiālu iespēju mani atbalstīt. Reizi nedēļā ar autobusu devos uz treniņiem Rīgā. Man vienīgajam bija Latvijas bērza nūja, kamēr pārējiem komandas biedriem bija skaistas importa nūjas. Tolaik man bija vienalga, ko par mani un manu nūju padomās, jo vēlme spēlēt bija lielāka.
