Klāt skaisto liliju laiks! Dārzkopes padomi šo ziedu audzēšanai
Kurš gan nemīl cēlo un smaržīgo liliju, kuru ziedēšana liecina par vasaras pilnbriedu. Dārzkopes Gunas Rukšāne dārzā aug 300 liliju šķirnes un viņas pieredze liecina, ka to audzēšana nav nemaz tik vienkārša.
Slimās puķes - ugunskurā
Nopietnākā liliju slimība ir vīruss, kas izpaužas sīku svītiņu veidā uz ziediem un lapām. Nepietiks, ja ziedu noplūksi, tas jādedzina kopā ar sīpolu, jo insekti, sūcot sulu, vīrusu pārnēsā uz veselajiem augiem. Tāpēc ugunskurs liliju ziedēšanas laikā jākurina visai bieži. Īpaši vīrusieņēmīgas ir LA grupas lilijas. Tiesa, to augšanas spars nemazinās arī slimības laikā un arī ar plankumainiem ziediem kāts tāpat sasniegs pusotru metru. Lai izvairītos no šiem vīrusiem, ieteicams apdomāt, kādas grupas lilijas pērkam. Uz lauka vislabākās ir Āzijas grupas lilijas, arī martagonlijas (mazie jaukie turbāniņi), nav ne vainas arī karaliskajām, ko tautā sauc par vecajām jeb baznīcas lilijām, tās gan pavasara salnās ir jāpiesedz, jo visžiglāk nāk ārā no zemes.
Miglošana ne vienmēr palīdz
Lilijām uz lauka reizumis iet pavisam grūti, slikti laika apstākļi var izraisīt pelēko puvi. Tikko parādās pirmās lapu puves (Botrytis) pazīmes, ziedi jāsāk miglot, taču tas ne vienmēr dod gaidītos rezultātus. Vienīgais mierinājums, ka pelēkā puve neietekmē sīpola veselību, tikai bez lapām tas nevar pieņemties lielumā un spēkā. Tiesa, ir arī šķirnes, kuras spēj izturēt ekstremālus apstākļus, jo tās krustojot selekcionāri izmantojuši pret pelēko puvi izturīgus vecākaugus. Siltumnīcās lililas ir pasargātas no lietus un arī veģetācijas periods tur it garāks. Ko tad darīt ar tām, kuru lapas izskatās, kā novārītas? Atliek tikai nogriezt kātu, lai kopā ar nokritušām lapām uz augsnes nepaliek slimības sporas. Vislabāk gan rudenī pārstādīt citā vietā – pēc iespējas saulainā, un stādījumam arī nevajag būt blīvam.
Smaržo tikai dažas šķirnes
Mēs gaidām no lilijām smaržu, taču dārzos visizturīgākās un piemērotākās Āzijas grupas lilijas diemžēl nesmaržo. Tas mīts, kuru radījusi karaliskā lilija un citas trompetlilijas vecmāmiņas dārzā. To veicina arī austrumu liliju ziedu plašā parādīšanās pārdošanā. Piedevām tām ir tik neuzbāzīga un delikāta smarža. Arī zieds ir glezniecisks un viegli pārvadājams. Taču mūsu apstākļos tai tomēr ir nepieciešama kaut vai nojume. Viena man auga puķudobē pie loga kādus trīs gadus, un es jau sapriecājos, redz kā, tas nu nav patiesi par to austrumnieces lēno iznīkšanu atklātā laukā, bet tad vienu vasaru vairs neredzēju tās maigi rozīgos ziedus. Šobrīd tirgū gan parādās arvien jauni starpsugu krustojumi un tiem piemīt arī smarža – tie, kam ir piekrustota Austrumu vai trompetlilija. No Āzijas grupas lilijām viegli smaržo dzeltenā pildītā ‘Fata Morgana’.
19.07., Latvijas puķu draugu saieta ietvaros Gunas Rukšānes lilijas varēs aplūkot neparastā vietā - Liepas Lielās Ellītes alā.
Klāt skaisto liliju laiks
Teksts: Guna Rukšāne, grāmata Dārza Maģija/Foto: no Gunas Rukšānes arhīva